IZM meklē iemeslus sliktajām atzīmēm matemātikas un vēstures eksāmenos 0
Speciālisti meklēs iemeslus, kāpēc vidusskolas beidzēju atzīmes matemātikas un vēstures eksāmenos, ir tik sliktas, aģentūra BNS noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis aģentūrai BNS minēja, ka tiek diskutēts par to, ka varētu veidot atšķirīgus centralizētos eksāmenus, piemēram, ņemot vērā kontaktstundu skaitu un citus apstākļus, taču vienlaikus eksmāmenus nepadarot vieglākus.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā vidusskolu absolventi vidēji ieguvuši 37,16% no maksimālā vērtējuma. Gandrīz tikpat zemus vērtējumus absolventi saņēmuši arī matemātikas eksāmenā, kas vidēji vērtējumi mērāmi ar 37,26%.
“Mēs pašlaik diskutējam par dažādotiem pārbaudījumiem, atšķirīgiem, bet ne vieglākiem. Vairāk ņemot vērā, cik daudz mācību procesā ir, piemēram, kontaktstundu, bet tā pagaidām ir diskusija, un vēl nekas nav nolemts līdz galam,” saka Vasiļevskis.
Viņš norāda, ka jāpēta, kas visvairāk ietekmē līmeni. Vasiļevskis norāda, ka jau iepriekš secināts, ka vidējo atzīmi ietekmē centralizēto eksāmenu rezultāti arodvidusskolās.
Runājot par matemātikas eksāmenu rezultātiem, Vasiļevskis atzīst, ka tie arī citus gadus nav bijuši ļoti augsti.
“Mēs ļoti detalizēti šos jautājumus skaidrosim tad, kad būsim izanalizējuši šo statistiku pēc būtības un tas būs septembra beigās. Tā uzreiz mēs varam konstatēt faktu,” viņš sacīja.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka augstākie vērtējumi saņemti franču valodas, vācu valodas un bioloģijas eksāmenos. Franču valodā vidusskolu beidzēji vidēji ieguvuši 66,12%, vācu valodā – 65,92%, savukārt bioloģijā – 65,55%.
Beidzot 12.klasi, jauniešiem ir jākārto vismaz četri eksāmeni – centralizētais eksāmens latviešu valodā, matemātikā un vienā no svešvalodām, kā arī vismaz viens eksāmens kādā no priekšmetiem pēc izvēles.
