Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. decembris, 2013
Drukāt

IZM nākamgad plāno ieviest absolventu darba gaitu monitoringu (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamgad ieviesīs absolventu darba gaitu monitoringa sistēmu, ar kuras palīdzību iegūtie absolventu nodarbinātības rādītāji tiks iekļauti un publiskoti Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzturētajā studiju virzienu reģistra datubāzē un tiks izmantoti studiju programmu kvalitātes novērtēšanā, informēja ministrijā.

Svarīgāko 2014.gada darbu plānos ir arī skolu tīkla pilnveide, kas tiks īstenota, sadarbojoties ar pašvaldībām. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas gan Latvijas pilsētu, gan novadu bērniem, skolu tīkla pilnveide tiks īstenota, ievērojot principu “jo mazāks bērns, jo tuvāk skola”, lai sākumskolas visos Latvijas novados būtu sasniedzamas un pēc iespējas tuvāk bērnu dzīves vietām. Savukārt vidējās izglītības posmā tiks veidots spēcīgs reģionālās nozīmes vidusskolu vai ģimnāziju tīkls.

IZM nākamgad plāno izstrādāt priekšlikumus jauna vispārējās izglītības finansēšanas modeļa izveidei. Tiks veikts pētījums par vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas sistēmas funkcionalitāti un tās pilnveidošanas iespējām. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, iecerēts izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu sasaisti, lai izskaustu šobrīd pastāvošo atalgojuma nevienlīdzību starp pilsētu un Latvijas reģionu pedagogiem, nodrošinot arī vienlīdz kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas.

Nākamajā gadā Pasaules Banka veiks pētījumu, kurā izvērtēs starptautiskajā vidē izmantotu augstākās izglītības finansēšanas modeļu piemērotību Latvijai un sniegs rekomendācijas valsts rīcībpolitikas izstrādei jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai. IZM norāda, ka ekspertu zināšanas un pieredze palīdzēs izvērtēt dažādu augstākās izglītības finansēšanas modeļu priekšrocības un trūkumus un atrast Latvijai piemērotāko.

Savukārt kā svarīgākos šogad paveiktos darbus IZM min to, ka no 2013.gada 1.septembra nodrošināta mācību līdzekļu iegāde no valsts budžeta līdzekļiem. Sagatavotie grozījumi Izglītības likumā skaidri definē valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, tādējādi nodrošinot Satversmē noteiktās tiesības uz bezmaksas izglītību.

Sākot ar 2013./2014.mācību gadu, vairākās Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās profesionālās izglītības iestādēs uzsākta duālās sistēmas elementu ieviešana profesionālajā izglītībā, kas paredz ievērojami lielāku praktisko mācību īpatsvaru uzņēmumos un uzņēmēju iesaisti mācību procesā.

IZM norāda, ka šogad paveikts nozīmīgs darbs, lai palielinātu pedagogu atalgojumu. No 2014.gada 1.septembra tiks paaugstināta vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likme 420 eiro apmērā (295 lati) līdzšinējo 280 latu vietā. Tāpat no nākamā gada tiks palielināts sporta pedagogu atalgojums, 2014.gadā šim mērķim papildus piešķirti 700 000 latu.

Tāpat IZM norāda, ka pirmo reizi kopš ekonomiskās lejupslīdes, kad zinātniskās darbības nodrošināšanai finansējums tika samazināts 40% apmērā, šogad panākts zinātnes bāzes finansējuma pieaugums par 4% jeb 3,1 miljona latu apmērā.

Šogad panākts, ka, sākot ar 2014.gada 1.septembri, pirmās svešvalodas apguve tiks uzsākta jau no 1.klases. Šim mērķim budžetā ir piešķirti papildu 255 084 lati.

IZM šogad izstrādājusi “Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. līdz 2020.gadam”. To mērķis ir veidot Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju nozari par globāli konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstības vajadzības nodrošinošu nozari. Politikas plānošanas dokumentā sadarbībā ar nozari ir ietvertas šādas prioritātes – bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, viedie materiāli, tehnoloģijas, viedā enerģētika, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Ministrijas izstrādātajā sporta politikas plānošanas dokumentā “Sporta politikas pamatnostādnes 2014. līdz 2020.gadam”, kurš noteiks valsts sporta politiku turpmākajiem septiņiem gadiem, kā vadmotīvs iezīmēts “Sports – dzīves kvalitātei”. Plānošanas dokumentā par mērķi izvirzīts palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kuri vismaz vienu līdz divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Plānošanas dokuments paredz veicināt iedzīvotāju, īpaši bērnu un jauniešu, fizisko aktivitāti, attīstīt sportistu sagatavošanas un sacensību sistēmas, uzlabot bērnu un jauniešu ar paaugstinātu fizisko slodzi, augstu sasniegumu sportistu un sportistu ar invaliditāti veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, tāpat veicināt sporta infrastruktūras pieejamību un attīstību, kā arī nodrošināt ilgtspējīgas sporta finansēšanas sistēmas izveidi.

Jauniešu sociālā iekļaušana, darbs ar jauniešiem, kuri nestrādā vai nemācās, jauniešu nodarbinātības veicināšana, piedāvājot plašas apmācību un karjeras izglītības iespējas, ir vienas no Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm. Šajā kontekstā nozīmīga ir Eiropas Komisijas atbalstītās iniciatīvas “Jauniešu garantijas” ieviešana, ko ministrija īstenos sadarbībā ar Labklājības ministriju un sociālajiem partneriem, tajā skaitā no jaunatnes sektora. Ministrijas pārziņā esošajā izglītības un jaunatnes politikas sektorā izceļami divi būtiski “Jauniešu garantijas” pasākumi – profesionālas izglītības programmu piedāvājums jauniešiem pēc pamata vai vidējās izglītības ieguves, kā arī izglītības pieejamības veicināšana, īpaši bērniem un jauniešiem no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm.

Nākamā gada sākumā Ministru kabinetā tiks izskatīts ministrijas izstrādātais politikas plānošanas dokuments – Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. līdz 2020.gadam. Ievērojot, ka izglītības procesi tieši skar ikvienu iedzīvotāju visās vecuma grupās, pamatnostādnes aptver visus izglītības veidus un pakāpes.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. IZM var ieviest monitoringu tikai par tiem studentiem, kuri mācījās par valsts budžeta līdzekļiem. Tā kā es mācījos par saviem, tad tāds darba gaitu monitorings ir manu darba tiesību un manas izvēles pārkāpums. Latvijā ir daudz tādu studentu, kuri mācās par saviem līdzekļiem (un ne maziem) – viņi ar savu iegūto izglītību var darīt, ko grib. Mums vispār ir maz valsts budžta vietu, arī nelietderīgās profesijas tiek dāsni apdāvinātas ar līdzekļiem – ekonomisti, juristi, psihologi un citi. Tāpēc jau pēc tam strādā darba vietās ar neatbilstošu izgītību.

  2. Monitorings.
    Rakstitajs pat nezina, ko šis vārds nozīmē.
    Muļķis.

  3. Vai šis haotiskais pārstāsts ir pašas ministrijas jeb korespodenta ražojums? Neviens no jautājumiem nav kaut cik nopietni izstrādāts un kopsakarībās pamatots. Notiek daudzpusīga rosīšanās bez skaidras virzības un mērķiem, bez pētījumu metodoloģiskā pamatojuma. Kur par to var uzzināt sīkāk?

Draugiem Facebook Twitter Google+