Foto: Evija Trifanova/LETA

IZM neatbalsta ideju reemigrantu atvasēm skolā nelikt atzīmes 0

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Arkle uzsver, ka Valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standartā ir noteikts, ka pedagogs nosaka skolēna mācību sasniegumu vērtēšanu, izmantojot valstī noteikto 10 ballu sistēmu, bet pārējais ir skolotāja ziņā. “Tātad ir iespējams pārejas laiks, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu. Ja nav vērtējuma kaut vai vienā mācību priekšmetā, skolēnu var nepārcelt nākamajā klasē,” viedokli skaidroja eksperte.

Aģentūra iepriekš vēstīja, ka Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperte un Latvijas universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece Ieva Reine piedāvā saudzīgu pāreju reemigrējušo ģimeņu bērniem uz Latvijas izglītības sistēmu – viena gada pārejas posms, kura laikā viņi skolā nesaņem vērtējumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Reine sacīja, ka reemigrējušo ģimeņu bērni bieži sastopas ar grūtībām iekļauties mācību procesā un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē, tāpēc viņa uzsvēra, ka pārejas posma ieviešana šo problēmu risinātu.

“Šobrīd likumdošana pret tām ģimenēm, kas vēlas atgriezties, nereti ir skarba. Iespējams, situācija uzlabotos, ja tiktu ņemts vērā fakts, ka lielai daļai bērnu nav latviešu valodas zināšanu vai tās ir sliktā līmenī, un viņiem tiktu piešķirtas zināmas atlaides vai pārejas periods attiecībā uz vērtējumu mācībās,” sacīja Reine.

Arkle savukārt uzsver, ka ģimenēm, kuras dzīvo ārvalstīs ir plašas iespējas kopā ar bērnu atraktīvā un saistošā veidā uzlabot gan latviešu valodas zināšanas, gan vienlaikus apgūt citu mācību priekšmetu saturu. Latviešu valodas aģentūras izstrādātie materiāli, kas pieejami ministrijas tīmekļa vietnē, esot visbiežāk izmantotais resurss reemigrējušo bērnu mācību procesā:

Ministrija aicina vecākus, kuri ar bērniem gatavojas atgriezties Latvijā, jau savlaicīgi sākt interesēties par nākamo izglītības iestādi un nosacījumiem, lai bērns pēc iespējas veiksmīgāk iekļautos jaunajos apstākļos un izglītības sistēmā.

IZM apkopotā informācija liecina, ka 2018./2019.mācību gadā Latvijā no citām valstīm ieradušies 854 skolēni.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.