Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. jūlijs, 2012
Drukāt

IZM neplāno ieviest veselības mācību

Foto-LETAFoto-LETA

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neplāno atsaukties veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) aicinājumam ieviest veselības mācību kā atsevišķu obligāto mācību priekšmetu.

Kā aģentūru LETA informēja IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā, IZM veselības izglītības jautājumu apguvi plāno pilnveidot integrētajā cilvēkdrošības kursā, kura izstrādi un pakāpenisku ieviešanu IZM nosaka valdības rīcības plāns līdz 2013.gada 1.decembrim.

IZM jautājumu par veselības mācības kā atsevišķu obligāto mācību priekšmeta ieviešanu ir izskatījusi vairākkārt. Apkopojot un analizējot esošo praksi, secināts, ka veselības izglītības jautājumi ir pilnvērtīgi iekļauti pamatizglītības mācību priekšmeta “Sociālās zinības” saturā.

Valdības rīcības plāna pasākums nosaka IZM uzdevumu pilnveidot mācību priekšmetu programmu paraugus, veicinot integrētu veselības un sporta izglītības, un cilvēkdrošības jautājumu pēctecīgu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā, tostarp arī vidējā profesionālajā izglītībā, norāda ministrijas pārstāji.

Ņemot to vērā, ka IZM neieviesīs vidējās izglītības posma izvēles mācību priekšmetu “Veselības mācību” kā obligātu mācību priekšmetu, līdz ar to šī priekšlikuma iespējamās ieviešanas detalizētāka plānošana, tam nepieciešamo sagatavojamo pedagogu skaita un iespējamo finansiālo izmaksu kalkulācija nav veikta.

Latvijā 2011./2012.mācību gadā darbojās 814 vispārizglītojošās dienas skolas, to starpā 37 sākumskolas, 354 pamatskolas un 362 vidusskolas un 61 speciālās izglītības iestāde. Valstī ir arī 25 vakara (maiņu) skolas un 72 valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes.

Izvēles mācību priekšmetu “Veselības mācība” vispārizglītojošajās dienas skolās 2011./2012.mācību gadā apguva 5577 jeb 14,7 % vidusskolēnu, to pasniedza 223 pedagogi. Vakara (maiņu) skolās mācību priekšmetu “Veselības mācība” apguva 1990 skolēnu, tostarp profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi.

Pašlaik mācību priekšmeta “Sociālās zinības” standarta saturā no 1. līdz 9.klasei ir iekļautas veselības izglītības tēmas, kas dod iespēju skolēniem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes jautājumos par fizisko un garīgo drošību, veselīgu dzīvesveidu, spriedzi un tās pārvarēšanu, atkarības veidiem un līdzatkarību, augšanu, attīstību, attiecībām, dzimumizglītību.

Pamatprasībās mācību priekšmeta “Sociālās zinības” apguvei ir noteikts, ka, beidzot 3.klasi, skolēns, piemēram, zina, ka smēķēšana nelabvēlīgi ietekmē veselību un darbaspējas, atšķir savai veselībai drošu un nedrošu vidi, novērtē, cik svarīgi ir rūpēties par veselību, atšķir veselībai un videi draudzīgu un nedraudzīgu rīcību, zina par zāļu lomu veselības saglabāšanā un zāļu nekontrolētas lietošanas iespējamām sekām; zina par sadzīves ķīmisko līdzekļu un medikamentu iespējamo ietekmi uz veselību, prot izskaidrot, kāpēc jārūpējas par veselību.

Pabeidzot 6.klasi, skolēnam ir jāzina, kas ir apreibinošas vielas, jāizprot smēķēšanas, alkohola un narkotiku ietekme uz veselību un darbaspējām, jāspēj apzināties, ka cilvēks pats ir atbildīgs par savu veselību un drošību, zina, kā uzturs un fiziskā aktivitāte ietekmē veselību.

Savukārt mācību priekšmetā “Dabaszinības” skolēni no 1. līdz 6.klasei apgūst tematus, piemēram, “Cilvēka orgānu sistēmas”: nervu sistēma, asinsrites sistēma, elpošanas sistēma, gremošanas orgānu sistēma, izvadsistēma, dzimumsistēma, balsta un kustību orgānu sistēma, par rentgena, ultravioletā un radioaktīvā starojuma ietekmi uz cilvēku.

Tāpat veselības jautājumi ir iekļauti mācību priekšmetu “Bioloģija”, “Mājturība un tehnoloģijas”, “Sports” saturā. Savukārt vidusskolā mācību priekšmeta “Veselības mācība” standarta obligātajā mācību saturā ir iekļauti temati, kas ir saistīti ar veselības izglītības jautājumu apguves pilnveidi.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir apkopojis informāciju, kā citās valstīs izglīto jauniešus par veselību. Lielākajā daļā no valstīm veselības mācības jautājumi tiek mācīti integrēti vairākos citos mācību priekšmetos, bet Portugālē un Kiprā tas ir atsevišķs, turklāt obligāts mācību priekšmets. Piemēram, Zviedrijā veselības izglītība nav atsevišķs priekšmets, bet ir integrēts priekšmetā “Fiziskā izglītība un veselība”, kas ir obligāts priekšmets visās izglītības pakāpēs skolā.

Igaunijas skolās veselības izglītība nav atsevišķs priekšmets. Pamatskolā tiek mācīta “Personīgā, sabiedrības un veselības izglītība”. Pirmajās trīs klasēs skolēni tiek iepazīstināti ar veselības izglītības tematiku. Nākamajās pamatskolas klasēs veselības izglītības temats tiek integrēti mācīts kā mācību priekšmets “Personīgā, sabiedrības un veselības izglītība”, atvēlot vienu stundu nedēļā katrā no mācību gadiem.

Čehijā un Skotijā skolas var pašas pieņemt lēmumu par šāda mācību priekšmeta mācīšanas nepieciešamību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+