Foto:Shutterstock

IZM nevēlas ierobežot skolēnu skaitu 1

Jau sešus gadus Latvijā nav noteikts maksimālais skolēnu skaits klasē, nu Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) prasa tomēr noteikt ierobežojumus.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Apkopojot pedagogu viedokļus pret Izglītības un ministrijas (IZM) iecerēto jauno skolotāju algošanas modeli, LIZDA tostarp saņēma skolotāju ieteikumu valsts līmenī noteikt maksimālo skolēnu skaitu klasē. Laikā no 2006. līdz 2009. gadam darbojās Ministru kabineta noteikumi, kuros gan bija noteikts ne tikai maksimālais, bet arī minimālais skolēnu skaits. Tie paredzēja, ka vienā klasē var būt ne vairāk kā 30 skolēnu neatkarīgi no tā, vai tā ir 1. vai 12. klase.

Rīgā – pat 34 vienā klasē

Patlaban pašvaldībām ir tiesības regulēt skolēnu skaitu klasē, taču to dara tikai neliela daļa. Piemēram, Rīga noteikusi, ka vienā klasē nedrīkst būt vairāk par 34 skolēniem. Pieļaujamais maksimālais skolēnu skaits ir vienāds gan vidusskolā, gan sākumskolā, kur bērniem tomēr nepieciešama lielāka pedagogu uzmanība. Citviet skolēnu skaitu ierobežo tikai valdības izdotās “Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”, kas nosaka, cik plašām jābūt klašu telpām attiecībā pret skolēnu skaitu. LIZDA norāda: nosakot maksimālo skolēnu skaitu klasē, tiktu uzlabota izglītības kvalitāte un mazināta pedagogu pārslodze. IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece iebilst: centralizēto eksāmenu rezultāti pierāda, ka mazās klasēs skolēnu mācību sasniegumi ir sliktāki nekā lielās. “Izglītības kvalitāti katrā skolā un klasē nosaka skolas vadības un skolotāja spēja organizēt skolēnu darbu,” uzsver L. Buceniece. Taču LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško saka: nevajag salīdzināt pavisam mazās klases ar lielajām. Ja salīdzinātu, piemēram, klasi, kurā ir 25 bērni, ar klasi, kurā ir 34, iespējams, labākas sekmes būtu pirmajiem. IZM pagaidām pat nav apspriedusi iespēju noteikt maksimālo skolēnu skaitu klasē.

Vai samazināsies klašu skaits?

CITI ŠOBRĪD LASA

I. Mikiško gan neslēpj, ka LIZDA rosinājums saistāms arī ar skolotāju atalgojumu pēc jaunā modeļa ieviešanas. IZM iecerējusi, ka skolotāju atalgojums jaunajā modelī būs cieši saistīts ar skolēnu skaitu klasē. “Ja klasē būs tikai 17 skolēnu, skolotājs varēs saņemt 900 eiro lielu algu, ja paralēlklases apvienos un klasē būs jau 34 skolēni, skolotājs varēs saņemt 1000 eiro. Tāpēc mums ir bažas, ka pēc jaunā modeļa ieviešanas, ja vien netiks noteikts maksimālais skolēnu skaits, skolās strauji samazināsies klašu skaits,” skaidro arodbiedrības vadītāja.

Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle vada skolu, kuras vienā klasē ir 30 – 32 bērni. Viņa uzskata, ka “normāli būtu klasē uzņemt ne vairāk kā 28 bērnus”, taču, tā kā skola ir pieprasīta un pašvaldības noteikumi paredz lielāku pieļaujamo bērnu skaitu, jāuzņem vairāk. Skolotājiem strādāt ir grūti, taču jautāta, vai lielais skolēnu skaits nozīmē arī sliktāku izglītības kvalitāti, A. Melle atbild: “Tā es negribētu teikt.” Viņa atgādina, ka gadījumos, kad klase ir liela, svešvalodu stundās un pirmajās klasēs – arī latviešu valodā skolēnus dala grupās. A. Melle cer, ka jaunais skolotāju algošanas modelis ļaus lielās klases grupās dalīt arī matemātikas stundās. Toties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Māris Brasla spriež, ka pārāk lielas klases pārsvarā ir tikai galvaspilsētā un vien daļā skolu. Šo nedaudzo skolu dēļ regulēt skolēnu skaitu visā valstī, viņaprāt, nebūtu nepieciešams. “Protams, ka strādāt ar mazāku skolēnu skaitu ir vieglāk, taču mūsu skolā nav tā, ka lielas klases nozīmē sliktāku kvalitāti. Klasēs ir apmēram 30 skolēnu.” Kā zināms, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu rezultāti centralizētajos eksāmenos jau ilgstoši ir vislabākie valstī. M. Brasla piebilst: ja skolēnu skaits Latvijā samazinās, nav vajadzības ierobežot bērnu skaitu klasē.

Pagaidām LIZDA pusē nav nostājusies arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tās padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure teic: ir jāmeklē veidi, kā veiksmīgi skolot bērnus arī lielās klasēs. Viņa piemin klašu dalīšanu grupās, kā arī skolotāju palīgu piesaisti. Arī informācijas tehnoloģiju izmantošana skolotājam var palīdzēt tikt galā ar lielāku bērnu skaitu. I. Dundure gan piemetina: ja klasēs ir bērni ar mācību traucējumiem vai īpašām vajadzībām, tad gan 30 bērnu klasē ir par daudz. Arī I. Dundure norāda: pārāk liels bērnu skaits klasē pārsvarā ir Rīgā, turklāt tikai prestižākajās skolās.

LIZDA mājas lapā šobrīd iespējams balsot par maksimālā skolēnu skaita klasē noteikšanu. Pirmdienas pēcpusdienā no 205 balsotājiem 135 bija par skolēnu skaita ierobežošanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.