×
Mobilā versija
Brīdinājums +21°C
Melānija, Imanta
Svētdiena, 19. augusts, 2018
8. maijs, 2018
Drukāt

IZM plāno vēl stingrākas prasības par skolēnu skaitu vidusskolā (3)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi priekšlikumus, kādam vajadzētu būt minimālajam skolēnu skaita vidusskolu klasēs.

Pagājušajā gadā Satversmes tiesa pasludināja par konstitūcijai neatbilstošiem Ministru kabineta noteikumus, kas jau paredzēja noteikt minimālo skolēnu skaitu 10., 11. un 12. klasēs. Ja šīs prasības netiktu izpildītas, valsts nefinansētu šajās klasēs nodarbināto skolotāju algas.

Noteikumi tika pasludināti par neatbilstošiem tāpēc, ka Saeima nebija devusi valdībai uzdevumu izvirzīt šādas prasības skolām. Nu, grozot Izglītības likumu, parlaments attiecīgu uzdevumu ir devis un IZM sākusi izstrādāt noteikumus, ar kuriem atkal tiks prasīts minimālais skolēnu skaits. Pašreizējie IZM priekšlikumi, kas tika publiskoti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, izvirza vēl stingrākas prasības nekā pērn atceltie noteikumi.

Proti, IZM vēlas, lai republikas pilsētu vidusskolās 10., 11. un 12. klasēs būtu vismaz divas paralēlklases un katrā no tām būtu vismaz 25 skolēni. Tā kā IZM pieļauj tomēr zināmu skolēnu atbirumu, visās vidusskolu klasēs kopā vajadzētu būt vismaz 138 skolēniem.

IZM Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece apgalvoja, ka Lielo pilsētu asociācija šim piedāvājam piekritusi, taču Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane teica, ka tā nemaz nav: lielās pašvaldības vēlētos, lai prasības attiecībā uz lielo pilsētu skolām būtu tādas pašas kā atceltajos noteikumos. Tie paredzēja, ka 10. klasi var atvērt, ja tajā ir vismaz 22 skolēni, 10. līdz 12. klasē kopumā pietika ar 58 skolēniem. Nebija prasības veidot paralēlklases. I. Tamane norādīja, ka iecerētos noteikumus ne vienmēr būs iespējams ievērot: “Ko darīt, ja uz 10. klasi piesakās 38 skolēni? Vienai klasei ir par daudz skolēnu, bet paralēlklasēm ir par maz.”

L. Buceniece teica, ka paralēlklasēm jābūt tāpēc, lai vismaz pilsētās skolēni varētu izvēlēties dažādu novirzienu izglītību.

Lielākas diskusijas izvērtās par IZM vēlmi noteikt vienādas prasības gan vairāk apdzīvotajiem Pierīgas novadiem, gan 21 reģionālās attīstības centram. Proti, IZM vēlas, lai visās šajās pašvaldībās 10. līdz 12. klasē arī būtu paralēklases, ik klasē būtu vismaz 22 skolēni un kopumā vidusskolas klasēs skolēnu nebūtu mazāk par 120.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure teica, ka vajadzētu prasīt tikai 18 skolēnus klasē, turklāt norādīja, ka nedrīkst vienādas prasības izvirzīt Ādažiem, kuru vienīgā vidusskolā ir 1200 skolēnu un attālākiem reģionu centriem, kur ir daudz mazāk iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka iepriekš gan arī bija izvirzītas vienādas prasības, taču tās bija zemākas: klasē bija jābūt vismaz 18 skolēniem, 10. līdz 12. klasē vismaz 48 skolēniem un nebija prasības veidot paralēlklases.

Mazajām lauku vidusskolām arī plānots izvirzīt bargākas prasības nekā iepriekš: vidusskolas klasē jābūt vismaz 20 skolēniem, bet 10. – 12. klasē vismaz 54 skolēniem, tātad te varēs iztikt bez paralēlklasēm. Satversmes tiesas atceltie noteikumi lauku novadu vidusskolām prasīja attiecīgi vismaz 12 skolēnus klasē un 32 klašu grupā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pierobežas pašvaldībām ir solījis, ka tām izvirzīs maigākas prasības, lai gan pagaidām IZM nav izstrādājusi īpašus priekšlikumus tieši attiecībā uz pierobežas skolām.

Baltinavas novads jau izsūtījis vēstules Saeimai un citām institūcijām, aicinot ļaut atvērt vidusskolas klases, kurās būtu tikai 8 līdz 10 skolēni. Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, atzīstot, ka mazās skolas izmaksā dārgi, norādīja, ka, uzturot skolas pierobežā, valsts maksā arī par savu drošību. “Ja tur nebūs vidusskolu, nebūs arī iedzīvotāju,” sacīja skolas direktors. “Jau tagad uz Baltinavu pārceļas ģimenes, kur agrāk dzīvojušas pagastos, kur skolas slēgtas.”

L. Buceniece gan iebilda, ka skolām, kur nepietiek skolēnu vidusskolas klasēm, ir iespēja pārtapt par pamatskolām. I. Slišāns atbildēja: tas jau novērots, ja skola pārtop par pamatskolu, tad drīz vien kļūst par sākumskolu vai beidz pastāvēt pavisam.

Jāpiebilst, ka, Saeima, dodot uzdevumu valdībai noteikt prasības vidusskolas klašu finansēšanai, noteica arī, ka jābūt ne tikai kvantitātes, bet arī kvalitātes prasībām. Lai iegūtu valsts finansējumu vidusskolu klasēm, pietiks, ja skolas būs izpildījušas tikai kvalitātes vai tikai kvantitātes kritērijus. Tātad, ja skolā būs kvalitatīva izglītība, tajā varēs būt arī mazākas vidusskolas klases, nekā prasīts noteikumos. Taču, kādi būs kvalitātes kritēriji, pagaidām nav zināms. L. Buceniece vien atklāja, ka lielā mērā tie balstīsies uz centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Šī valdība mērķtiecīgi iznīcina lauku apdzīvotību. Viss pakārtots tikai naudai! Nauda, nauda un tikai nauda! Bet miljonu miljoni ir izkūpējuši mākoņos, par kuriem neviens nav atbildīgs’ Visa Latvija – dažas lielās pilsētas, Rīga un pie-Rīga.

  2. Pierobežu jau vajag tukšu, NATO karavīriem vietu vajag..

  3. Kur viņi tagad šito rāvuši??? Pirms 30 gadiem lauku skolās bija ap 15 skolēnu. Kas notiek?????

Draugiem Facebook Twitter Google+