IZM: sešu miljonu latu iztrūkumā vainojama bieža kadru mainība 0
Sešu miljonu latu iztrūkumā vainojama sistēmiski nepareiza mērķdotāciju aprēķinu organizācija un biežā kadru maiņa, aģentūrai BNS pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pirmdien koalīcijas padomes sēdē lūdza partnerus iekļaut Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā IZM informatīvo ziņojumu par iztrūkumu budžetā, kā arī nepieciešamību finansēt skolotāju algas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Koalīcijas partneri Dombrovska lūgumu atteica. Tāpat sēdes kārtībā neiekļāva jautājumu par papildu pusmiljona latu pieprasījumu darba burtnīcu finansēšanai skolās.
IZM informēja, ka tas, ka ir radies iztrūkums mērķdotācijā pedagogu darba samaksai, kļuva skaidrs janvārī, kad ministrijas darbinieki sāka modelēt un aprēķināt pedagogu motivācijas programmas īstenošanai nepieciešamā finansējuma variantus. Pamatojoties uz konstatēto, notika dienesta izmeklēšana, kurā konstatēti būtiski trūkumi mērķdotāciju plānošanas procesā.
Ministrija paskaidroja, ka nav pierādījumu, ka 2012.gadā budžeta sagatavošanas procesā tika veikti konkrēti aprēķini, pamatojoties uz ticamiem datiem par mainīgajiem lielumiem – audzēkņu skaitu katrā izglītības pakāpē, pedagoģisko likmju skaitu, padziļināto programmu skaitu un citiem.
2013.gada budžeta plānošanai netika nodrošināta pēctecība – atbildīgie darbinieki nebija nodrošinājuši savas darbības apliecinājumu ar dokumentētām lietām, kurās būtu pamatota lēmumu, tostarp par iepriekšējo budžetu izstrādi, pieņemšanas procedūra, pauž ministrija.
Prognožu aprēķini tika veikti, neņemot vērā būtiskākās izmaiņas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaitā.
IZM arī atgādina, ka neilgi pēc tam, kad 2012.gadā tika sākti mērķdotācijas aprēķini, no amata bija atbrīvota IZM Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietniece finanšu jomā, tajā laikā ministrija jau strādāja bez valsts sekretāra, viņa pienākumus pildīja valsts sekretāra vietnieks, no darba bija aizgājuši arī vairāki citi darbinieki.
Faktiski veselu mēnesi mērķdotācijas aprēķinu laikā IZM nebija nedz valsts sekretāra vietnieka – Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora, nedz Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietnieka finanšu jomā.
Turklāt bija notikusi vērienīga ministrijas strukturālā reorganizācija – izveidoti jauni departamenti, apvienojot vienā vairākus bijušos departamentus, deleģējot jaunajām struktūrvienībām citas funkcijas, mainot to vadītājus un citus darbiniekus. Šajā laikā vairākām jaunajām izveidotajām struktūrvienībām nebija vadītāju. Kopumā 2012. un 2013.gadā darbu ministrijā pameta 73 darbinieki.
Vienlaikus šajā periodā ministrijai tika uzdots veikt vairākas ar izglītības nozari, tostarp pedagogu darba samaksu, saistītas reformas.
“Kā zināms, Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem valsts pārvaldē, tāpēc labākie un kompetentākie izvēlas darbu citās valsts pārvaldes iestādēs vai privātajās struktūrās. Kā jau esam informējuši, ieviešot dzīvē dienesta pārbaudes komisijas ieteikumus un izglītības un zinātnes ministra uzdevumā šonedēļ ministrijā tiek veidota atsevišķa izglītības statistikas un budžeta plānošanas vienība, kura nodarbosies ar mērķdotāciju aprēķiniem un plānošanu,” norādīja ministrija.
Iepriekš ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs Dombrovskis konstatēja, ka iepriekšējos gados IZM budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijā pedagogu atalgojumam.
Iztrūkums ir izveidojies nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas dēļ IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Sadarbības memoranda nosacījumu izpildei. Kopējā iztrūkuma summa ir 6,042 miljoni latu.
Tāpat aģentūra BNS jau vēstīja, ka ministrija iekšējos resursos atradusi pusi no nepieciešamās summas.
Ministrija paskaidrojusi, ka ietaupījums, kuru Izglītības un zinātnes ministrija novirzīs, lai samazinātu iztrūkumu mērķdotācijā pedagogu algām, ir radies RIGIBOR svārstību dēļ.
2,5 miljonu latu ekonomija ir radusies, samazinoties sešu mēnešu RIGIBOR likmei. Proti, šogad ir samazinājusies procentu starpība, ko sedz students un ko sedz Studiju un zinātnes administrācija kredītiestādēm par izsniegto studiju un studējošo kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.
Savukārt pārējos līdzekļus 0,5 miljonu latu apmērā ministrija plāno iegūt, izvērtējot 2013.gada apstiprinātā budžeta izpildes rādītājus.
Lai pilnā apmērā nodrošinātu pedagogu darba samaksu 2013.gadā un novērstu budžeta iztrūkumu, IZM virza izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un lūdz piešķirt papildu finansējumu mērķdotācijai no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 3,042 miljonu latu apmērā.
