Latvijā
Izglītība

IZM: skolotāju algas kāpj, jau 20 skolās pelna virs 1000 eiro 9

Foto no Pixabay.com

Kaut izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nesen kritizēja pašvaldības, sakot, ka daļa no tām formāli vai nepietiekami aktīvi kārto skolu tīklu, skolu skaita samazināšanās dēļ pēdējā gada laikā pieaugušas skolotāju algas un aizvien vairāk pedagogu par vienu likmi pelna vairāk nekā ir valdības noteiktā minimālā pieļaujamā likme.

Proti, šobrīd minimālā likme ir 680 eiro, bet reālā vidējā darba samaksa par vienu likmi ir 764 eiro, kas ir par 20 eiro vairāk nekā pērn. Saskaņā ar IZM aprēķiniem tikai 266 skolās joprojām noteikta zemākā samaksa par likmi. Pērn tādu skolu bija 314.

Turklāt aptuveni 20 skolās par vienu likmi skolotājiem maksā jau virs 1000 eiro. Ja šo skolu pedagogi strādā nedēļā 40 stundas, tad arī “uz rokas” viņi jau saņem virs 1000 eiro mēnesī. Vēl pagājušajā gadā tādu skolu bija tikai deviņi. To Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece. Viņa arī atzina: algu kāpums skolās liecina, ka skolu tīkla kārtošana tomēr notiek un jau ir redzams pozitīvs ieguvums. Samazinoties skolu skaitam, samazinās ar skolotāju skaits, bet atlikušie var pelnīt labāk.

L. Buceniece arī stāstīja, ka joprojām daļa pašvaldību neizlietojot visu skolotāju algām piešķirto mērķdotāciju pedagogu atalgojumam, bet gan uzkrāj. Gada beigās uzkrājums tiekot izmaksāts prēmijās.

Neraugoties uz iepriekš teikto par jau redzamiem pozitīviem ieguvumiem no skolu tīklu sakārtošanas, IZM tomēr neatsakās no K. Šadurska iepriekš paustās idejas turpināt pedagogu algu palielināšanu tikai tajās pašvaldībās, kas IZM ieskatā nopietni kārto skolu tīklu. Kā zināms, saskaņā ar janvārī valdībā apstiprināto pedagogu algu pieauguma grafiku, no šā gada 1. septembra minimālā samaksa par likmi vajadzētu būt 710 eiro. Lai to nodrošinātu šā gada pēdējos četros mēnešos, vajadzīgi seši miljoni eiro, bet nākamgad – jau 19 miljoni eiro. Ietaupījums no skolu tīkla sakārtošanas tomēr nav tik liels. Tāpēc IZM piedāvās valdībai izvēlēties kādu no trim risinājumiem: vai nu tomēr nepaaugstināt minimālo pieļaujamo likmi un piešķirt papildfinansējumu tikai tām pašvaldībām, kas kārtojušas skolu tīklu, vai pacelt minimālo likmi, bet vienlaikus noteikt lielāku skolēnu skaitu uz vienu skolotāju likmes aprēķināšanai vai arī piešķirt skolotāju algām papildfinansējumu no valsts budžeta.

Komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs pauda atbalstu trešajam variantam un ieteica visiem deputātiem cīnīties par to, lai valdība atrastu papildfinansējumu skolotāju algām: “Ja var uz sitiena atrast divus miljonus veselības datu bāzēm, tad kāpēc lai neatrastu pedagogiem?”

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure arī uzskata: nepieciešamais papildfinansējums ir jāatrod valsts budžetā: “Nav iespējams celt skolotāju algas tikai uz slēdzamo skolu rēķina. Skolu tīkla optimizācijā naudas nav Skolās, kur ir maz skolēnu, arī finansējums ir tik mazs, ka finansiālais ieguvums no šo skolu slēgšanas nav liels.” Tam daļēji sāk piekrist IZM pārstāvji, atzīstot, ka algas jāceļ ne tikai vispārējo skolu, bet arī profesionālās un interešu izglītības iestādēs, kā arī mākslas un mūzikas skolās. Taču šo skolu tīkls šobrīd netiek optimizēts, līdz ar to nav citas izejas kā vien prasīt valdībai papildfinansējumu.

LA.lv