Izmaiņas finansēšanā arī augstskolām 1
Latvijai būtiski jāmaina augstākās izglītības finansēšanas modelis, atsakoties no budžeta vietu finansēšanas principa, uzskata Pasaules bankas (PB) eksperti, kuri līdz septembrim turpina izstrādāt rekomendācijas jaunam finansēšanas modelim.
Patlaban augstāko izglītību gandrīz pilnībā finansē, sadalot augstskolām valsts apmaksātās studiju vietas. Pēc PB ieteikumiem turpmāk šis finansējums būtu jādala trīs daļās. Pirmais būtu pamata finansējums, kas atkarīgs no valsts apmaksāto studiju vietu, kā arī akadēmiskā personāla apmēra katrā augstskolā. Otrais – snieguma finansējums, atkarīgs no augstskolas darba rezultātiem. PB eksperti iesaka dažus kritērijus, pēc kuriem vērtēt augstskolu sniegumu – cik speciālistu sagatavots, kā veicas starptautiskā sadarbība, cik zinātnisko publikāciju radījuši pētnieki –, tomēr ieviešot ieteikto finansēšanas modeli, kritēriju sistēma vēl būtu jāizstrādā. Te arī rodas pirmie jautājumi: kurš tos izstrādātu, cik objektīvi tie būtu un cik sekmīga būtu augstskolu darba izvērtēšana pēc šiem kritērijiem.
Latvijas Studentu apvienības prezidents Kirils Solovjovs gan problēmu neredz: ir taču ierasta prakse maksāt ārvalstu speciālistiem, lai pēta, izvērtē, iesaka vai izstrādā jaunus modeļus. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete apgalvo, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir pietiekama kapacitāte, lai tā pati spētu izstrādāt finansējuma sadalei nepieciešamos kritērijus. Daugavpils Universitātes rektors, Latvijas rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atgādina, ka pirms vairākiem gadiem, kad IZM vadīja Rolands Broks, jau izstrādāts modelis, kā finansēt augstskolas, ņemot vērā to darba rezultātus. “Tagad iztērēta nauda, algojot ārvalstu ekspertus, lai nonāktu pie tā paša, ko bijām sapratuši jau paši,” teic A. Barševskis. Viņš gan atzīst: arī toreiz ne visi bija apmierināti ar piedāvātajiem kritērijiem augstskolu darba novērtēšanai. “Tomēr tagad būtu iespējams vēlreiz pie šiem kritērijiem atgriezties,” viņš teic. “Ja nepatīk, atrodam labākus. Taču pilnīgas vienprātības šajā jomā nebūs nekad.” Arī I. Druviete atzīst: nav iespējams tāds finansēšanas modelis, kas apmierinātu visus nozarē iesaistītos.
Trešā augstskolas ienākumu daļa būtu tā sauktais inovācijas finansējums, ko dotu augstskolas stratēģijas īstenošanai, ja tā sakristu ar valsts nacionālās attīstības prioritātēm. Kopumā PB piedāvājums tiek vērtēts diezgan atzinīgi, kaut nozarē iesaistītie uzsver: svarīgi, kādā apjomā politikas veidotāji to ņems vērā un arī kā interpretēs. “Mūs uztrauktu, ja ieteikto modeli ieviestu daļēji. Piemēram, tikai tādā apjomā, kā ļauj esošais finansējums,” saka I. Solovjovs. I. Druviete teic: PB ieteikumi lielā mērā sakrīt ar augstākās izglītības attīstības redzējumu, kas nostiprināts valdības atbalstītajos stratēģiskajos dokumentos.
Diezgan vienprātīgi kritiska attieksme ir tikai pret PB ekspertu viedokli, ka jāpārskata esošā studiju maksas sistēma, veidojot to sociāli taisnīgāku. Eksperti piedāvā nevis ieviest pilnībā valsts apmaksātu augstāko izglītību, bet gan no visiem prasīt līdzmaksājumu, neprecizējot, cik lielam tam jābūt. “Es šādu līdzmaksājumu noraidu principā. Ja maksājums ir liels, tas ierobežo augstākās izglītības pieejamību, bet, ja neliels, tad ir simbolisks un vispār neredzu tam jēgu. Jāvirzās uz valsts pilnībā finansētu augstāko izglītību,” saka I. Druviete. Valsts apmaksātām doktora studijām finansējumu prasīs jau nākamā gada budžetā.
Augstākās izglītības finansēšana izraisa strīdus ne tikai Latvijā, jo nav vienprātības, vai augstākā izglītība ir sabiedrisks vai privāts labums, līdz ar to, vai tā finansējama no valsts resursiem vai studentu pašu maka. I. Druviete uzskata, ka augstākā izglītība ir kopējs labums, jo “ikviens augstākās izglītības ieguvējs ir ieguvums visai valstij”. PB ziņojumā atzīts, ka augstākās izglītības rezultātiem piemīt gan sabiedriskā, gan privātā labuma īpašības.
Diskusijās par iespējamo jauno finansēšanas modeli gan ārvalstu, gan arī vietējie eksperti norādījuši, ka pilnvērtīgi tas nebūs ieviešams, ja nepalielināsies finansējums augstākajai izglītībai. Kā vienmēr, gatavojoties nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai, IZM sola prasīt papildu finansējumu visai nozarei. Sarēķināts, ka kopumā papildus vajadzētu 120 miljonus eiro, bet tieši augstākajai izglītībai – ap 15 miljoniem eiro. I. Druviete apzinās, ka visus 120 miljonus neizdosies iegūt, tāpēc kopā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību lems, kā visas vajadzības sakārtot prioritārā secībā, lai iegūtu vismaz daļu papildu finansējuma. “Valdība lems, cik lielā mērā nozares prasības var apmierināt,” norāda ministre.
PB pētnieki atzinuši: lai taptu jauns modelis, vajadzīga arī skaidra vīzija par augstākās izglītības nākotni un lēmumu pieņemšanas saskaņotība. Šķiet, ka vīzijas trūkums un koordinēta rīcība augstākās izglītības jomā ir gandrīz tāda pati problēma kā nepietiekamais finansējums. I. Druviete to noliedz: šobrīd sadarbība starp visiem nozares spēlētājiem esot laba.
UZZIŅA
Ieteikumus, kā turpmāk finansēt augstāko izglītību, izstrādā šādi Pasaules bankas eksperti: Dr. Nina Arnolde, PB Vecākā izglītības speciāliste, projekta darba grupas vadītāja; Dr. Franks Zīgels, Vācijas Augstākās izglītības centra direktors, PB finanšu eksperts; Dr. Hanss Vossensteins, Nīderlandes Augstākās izglītības politikas pētniecības centra direktors, PB finanšu eksperts; Dr. Jussi Kivisto, Tamperes Universitātes pasniedzējs, PB finanšu eksperts; Džeisons Vīvers, Pasaules bankas izglītības speciālists.
Ekspertu darbs kopumā izmaksā 202 000 eiro.
