Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. oktobris, 2012
Drukāt

Izmaiņas Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijā

Foto - LETAFoto - LETA

Līdzšinējais divpusējās Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs profesors Inesis Feldmanis nolicis savas pilnvaras, un par jauno līdzpriekšsēdētāju pagājušajā nedēļā ievēlēts profesors Antonijs Zunda, apstiprināja pats Zunda. 


 

Kā zināms, Antonijs Zunda līdz šā gada jūlijam pildīja Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieka vēstures jautājumos funkcijas, taču darba attiecības ar viņu tika pārtrauktas, notiekot strukturālām pārmaiņām prezidenta kancelejā. ”Inesis Feldmanis sacīja, ka vadīt divas komisijas tomēr ir pārāk liela slodze, un piedāvāja manu kandidatūru,” paskaidroja jaunais Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs. Profesors Feldmanis līdz šim pildīja arī Valsts prezidenta administrācijas Latvijas Vēsturnieku komisijas vadītāja pienākumus.

Nekādas būtiskas maiņas līdz ar personāliju nomaiņu gan nav paredzamas, tomēr Zunda uzsvēra, ka vēlētos precizēt divpusējās komisijas statusu, jo līdz šim tas lielā mērā ”karājies gaisā”. Komisija tika dibināta pēc 2010. gada decembrī notikušās Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Maskavā un sarunām ar Krievijas Federācijas prezidentu Dmitriju Medvedevu. Tās pamatojumā norādīts: ”Lai nodrošinātu Latvijas un Krievijas 20. gadsimta vēstures padziļinātu izpēti un mazāk analizēto abu valstu vēstures un attiecību problēmu akadēmisko atspoguļošanu plašākā starptautiskā kontekstā”. Komisijas sastāvā no Latvijas puses ir vēsturnieki Daina Bleiere, Aleksandrs Ivanovs, Aivars Stranga, Māra Sprūdža, Irēne Šneidere, Jānis Taurēns, Rudīte Vīksne, kā arī Antonijs Zunda un Inesis Feldmanis. Aizsaulē aizgājušā profesora Heinriha Stroda vietā nesen kā desmitais komisijas loceklis apstiprināts Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes docents Valters Ščerbinskis.

 

”Divpusējās komisijas Krievijas locekļi darbojas Krievijas Zinātņu akadēmijas un Izglītības ministrijas paspārnē. Mēs līdz šim darbojāmies it kā zem Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas, taču vēlamies lielāku patstāvību – lai mums būtu savs statuss un budžets,” uzsvēra Antonijs Zunda.

 

Gala vārds šajā lietā gan jāsaka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurš varētu sniegt paziņojumu drīz pēc atgriešanās no ASV.

Tuvākā Latvijas – Krievijas divpusējās vēsturnieku komisijas apvienotā sēde paredzēta 26. novembrī Rīgā, kad tiks uzklausīts Latvijas un Krievijas pētnieku grupu ziņojums par darbu pie dokumentu krājuma.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+