Foto: Edijs Pālens/LETA

Ap 40 izmaiņām likumdošanā 2017. gadā: nodokļi, tarifi, noteikumi 19

Dažādi nodokļi un pabalsti, ierobežojumi privātpersonām; tarifi mājsaimniecībām

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Daudzām iedzīvotāju grupām pieaug valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes apmērs

Šogad daudzām iedzīvotāju grupām pieaugs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes apmērs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un to sadalījums pa apdrošināšanas veidiem attiecas uz obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi.

Šogad obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem, tāpat kā pērn, būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs un 10,50% – darba ņēmējs.

Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tostarp priekšlaicīgi), šogad obligāto iemaksu likme būs 29,73%, kur darba devējs maksās 20,57% un darba ņēmējs – 9,16 % (pērn – 19,9% un 8,85%).

Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas, vai cilvēkiem ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējiem 2017.gadā iemaksu likme būs 31,42%, kur darba devējs maksās 21,85 %, bet darba ņēmējs – 9,57% (pērn – 21,51% un 9,57%).

Savukārt obligāto iemaksu likme darba ņēmējiem, kas tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, šogad būs 28,74% (pērn – 29,05%), bet darba ņēmējiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu un tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, iemaksu likme šogad būs 24,54% (pērn – 23,86%).

Savukārt sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu likme šogad būs 24,54% (pērn – 23,86%). Šī likme ir obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

Reklāma
Reklāma

Tāpat personai, kura brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai brīvprātīgo iemaksu likme šogad būs vienāda ar attiecīgajiem apdrošināšanas veidiem noteikto obligāto iemaksu likmju summu – 31,71% (pērn – 31,47%).

Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2017.gadā noteikta 31,13% apmērā no obligāto iemaksu objekta (pērn – 30,58%), pašnodarbinātajiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, – 29,25% (pērn – 28,21%), namīpašniekiem, zemes iznomātājiem – 26,38% (pērn – 26,19%), bet ārvalstu darba ņēmējiem pie darba devēja ārvalstnieka likme 2017.gadā būs 31,71% (pērn – 31,47%).

Par ceturto un nākamajiem bērniem vecāki saņems lielākus valsts pabalstus

Turpmāk par ceturto un nākamajiem bērniem vecāki saņems lielākus valsts pabalstus.

Ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 50,07 eiro mēnesī pašreizējo 34,14 eiro vietā. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2017.gada 1.janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1.maijam.

Ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro, bet par otro – 22,76 eiro.

Ģimenes valsts pabalsta palielināšanai par ceturto un nākamajiem bērniem ik gadu no 2017. līdz 2019.gadam nepieciešami 3,5 miljoni eiro.

Ierobežos skaidras naudas darījumus starp fiziskām personām

Lai mazinātu iespēju veikt krāpnieciskus darījumus un nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, no šodienas ir spēkā ierobežojums fizisku personu darījumiem skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Ierobežojums ir spēkā tikai attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā. Taču, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, fiziskas personas arī turpmāk drīkstēs savstarpēji norēķināties par jebkuru summu.

No šodienas darījumus skaidrā naudā, ja summa pārsniegs 7200 eiro, nedrīkstēs veikt fiziskas personas, no kurām neviena nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs

Piemēram, brālis savai māsai (neviens no viņiem neveic saimniecisko darbību) vēlas aizdot skaidrā naudā 7500 eiro automašīnas iegādei.

Atbilstoši minētajam ierobežojumam brālis savai māsai skaidrā naudā drīkst aizdot 7200 eiro, savukārt atlikušos 300 eiro jāpārskaita bezskaidras naudas norēķinu veidā.

Tāpat darījumus skaidrā naudā, ja summa pārsniegs 7200 eiro, nedrīkstēs veikt fiziskas personas, pat ja viena no tām ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs.

Piemēram, saimnieciskās darbības veicējs gadatirgū pārdod pašizgatavotas koka dārza mājiņas un vienas dārza mājiņas cena ir 8000 eiro. Pircējs (persona, kas neveic saimniecisko darbību) vēlas iegādāties dārza mājiņu skaidrā naudā. Atbilstoši minētajam ierobežojumam koka mājiņu tirgotājs (saimnieciskās darbības veicējs) nedrīkst pārdot dārza mājiņu skaidrā naudā par 8000 eiro. Šādā gadījumā personas var vienoties, ka pircējs skaidrā naudā samaksās avansa maksājumu 5000 eiro apmērā, bet atlikušo daļu 3000 eiro apmērā pārskaitīs bezskaidras naudas norēķinu veidā.

Abos gadījumos visa aizdevuma un pirkuma summa var tikt pārskaitīta arī bezskaidras naudas norēķinu veidā.

Šādu ierobežojumu nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām 30.panta astotā daļa, kas stājās spēkā 2016.gada 10.decembrī. Šāda ierobežojuma mērķis ir samazināt skaidrā naudā veikto darījumu skaitu, jo skaidras naudas izmantošana ir saistīta ar paaugstinātu darījumu nedeklarēšanu un nodokļu nemaksāšanas risku, kā arī ar mērķi mazināt un mēģināt novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas iespējas.
Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro, ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešo daļu, proti, naudas sods 15% apmērā no darījuma summas.

Savukārt pārejas noteikumi paredz, ka skaidras naudas darījumos, kas noslēgti pirms 2017.gada 1.janvāra un to pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017.gada 1.janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas maksājumu līdz 2018.gada 1.janvārim.

Piemēram, 2016.gadā fiziskai personai ir izsniegts aizdevums skaidrā naudā virs 7200 eiro un to ir paredzēts atdod skaidrā naudā pa daļām līdz 2018.gada jūlijam. Šādā gadījumā aizņēmējs 2017.gadā atdot aizdevuma daļu skaidrā naudā atbilstoši līguma nosacījumiem, savukārt atlikušo aizdevuma summas daļu aizņēmējs atdos 2018.gadā bezskaidras naudas norēķinu veidā.

VID norāda, ka viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, negodīgā ceļā iegūst priekšrocības pret citiem komersantiem, kuri neizvairās no nodokļu saistībām. Tādējādi patstāvīgi tiek īstenoti pasākumi, lai apkarotu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.

VID atgādina, ka jau kopš 2013.gada nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, jādeklarē arī skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja darījuma summa pārsniedz 3000 eiro.
Par to, vai persona ir reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, kas pieejama VID mājaslapā.

Likumā papildināti dzīvokļu īpašnieku pienākumi

Šodien stājas spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, ar kuriem pilnveidots tiesiskais regulējums mājokļu jomā.

Turpmāk tiek papildināti dzīvokļa īpašnieka pienākumi – ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus, piemēram, attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Dzīvokļu īpašniekiem būs noteikts arī pienākums veikt naudas maksājumus uzkrājumu fondā dzīvojamās mājas uzlabošanai, kā arī mājas pārvaldniekam iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu, savukārt dzīvokļa atsavināšanas gadījumā informēt īpašuma ieguvēju par neizpildītajām saistībām.

Tāpat likums paredz pienākumu īpašniekam, kurš dzīvokli iegādājies izsolē, par dzīvokļa pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, un zemes nomas maksu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, norēķināties ar dienu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu.

Paredzēts arī, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem būs nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu un jaunajam īpašniekam jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošs dokuments dzīvojamās mājas pārvaldniekam mājas lietas kārtošanai. Ar šādu risinājumu plānots novērst gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks.

Pieaugs dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām

No šodienas pieaugs dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, liecina AS ”Latvijas Gāze” publiskotā informācija.

Ja mājsaimniecības patēriņš ir līdz 500 kubikmetru gadā, tad dabasgāzes tarifs būs 0,69 eiro par kubikmetru (ieskaitot akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli), kas ir par 3% lielāks nekā iepriekš.

Savukārt mājsaimniecībām ar patēriņu no 500 līdz 25 000 kubikmetru gadā tarifs pieaugs par 8,1% – līdz 0,4 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus tarifs joprojām būs zemāks nekā pērnā gada sākumā, kad mājsaimniecībām ar patēriņu 500 kubikmetru gadā tas bija 0,72 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām ar patēriņu no 500 līdz 25 000 kubikmetru gadā – 0,43 eiro.

Dabasgāzes cena ir piesaistīta mazuta (ar sēra saturu līdz 1%) un dīzeļdegvielas (ar sēra saturu līdz 0,1%) cenas/kotācijas indeksam FOB ARA (Free On Board Amsterdam, Rotterdam, Antwerp) naftas produktu biržās, kā arī Eiropas Centrālās bankas noteiktajai eiro un ASV dolāra kursa attiecībai. Mainoties mazuta un dīzeļdegvielas kotācijai (tiek ņemta vērā faktiskā deviņu mēnešu vidējā kotācija) un valūtu kursu attiecībām, tiek piemēroti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie tarifi.

Klientiem ar mazāku dabasgāzes patēriņu nekā 25 000 kubikmetru gadā tarifi tiek mainīti katra gada 1.janvārī un 1.jūlijā.

Atceļ atsevišķus elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus

No šā gada tiek atcelti atsevišķi elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.

Šādas izmaiņas paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā.

Elektroenerģijas nodokļa likme ir 1,01 eiro par megavatstundu. Likumā tiek svītrots atbrīvojums no attiecīgā nodokļa elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, kā arī koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem.

Tāpat atcelts atbrīvojums no nodokļa elektroenerģijai, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā.

Atbilstoši prognozēm līdz ar likuma izmaiņām turpmākajos gados valsts budžetā papildus tiks iekasēti 5 400 000 eiro ik gadu. Pret šīm izmaiņām gan iestājās vairāki elektroenerģijas tirgotāji.

Divkāršots pabalsts aizbildņiem par bērna uzturēšanu

Turpmāk pabalsts bērna uzturēšanai aizbildņiem būs līdzvērtīgā apmērā ar audžuģimenēm, paredz pērnā gada nogalē valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu”.

Labklājības ministrija (LM) norāda, ka aizbildnībā esoša bērna uzturam līdz šim ir bijis nepietiekams finansējums, kas neļauj nodrošināt aprūpē ņemtā bērna pamatvajadzības. Līdz šim pabalsta apmērs bija 45,53 eiro mēnesī par katru aizbildnībā esošo bērnu, tomēr no šodienas pabalstu aizbildnim bērna uzturēšanai noteiks analoģiski minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kādu ik mēnesi ir tiesības saņemt katram bērnam no katra sava vecāka.

Tas nozīmē, ka turpmāk katra aizbildnībā esoša bērna uzturam līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai šī summa būs 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, proti 95 eiro. Savukārt bērniem no septiņu gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai – 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 114 eiro. Atbalsts audžuģimenēm jau šobrīd ir šādā apmērā.

Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Tas nozīmē, ka personai, kurai pabalsts piešķirts līdz vakardienai jeb 31.decembrim un tā izmaksa nepārtraukti turpinās arī turpmāk, VSAA no šodienas pārrēķinās pabalsta apmēru, nosakot to pēc jaunās sistēmas un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 1.jūlijam.

Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotajiem bāriņtiesu datiem, 2016.gada 1.janvārī Latvijā aizbildnībā bija 4620 bērni.

Bezdarbnieka statusi varēs zaudēt, iesaistoties arī nereģistrētā nodarbinātībā

Šodien stājas spēkā grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas nosaka, ka persona bezdarbnieka statusu zaudēs, arī iesaistoties nereģistrētajā nodarbinātībā.

Līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) nebija tiesiska pamata šādos gadījumos atteikt piešķirt vai noņemt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Lai gan NVA saņem informāciju no Valsts darba inspekcijas par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, kuros iesaistīti bezdarbnieki un darba meklētāji, NVA šo informāciju varēja izmantot tikai preventīvi, aicinot bezdarbniekus un darba meklētājus pārtraukt dalību nereģistrētajā nodarbinātībā.

Lai mazinātu nereģistrētās nodarbinātības gadījumus, likumā noteikts, ka persona bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu zaudē, ja NVA rīcībā ir informācija par to, ka konkrētā persona ir iesaistījusies nereģistrētajā nodarbinātībā neatkarīgi no nodarbinātības ilguma.