Dabā
Medības

Izmaiņas Medību trofeju vērtēšanas nacionālās komisijas valdē 16

Starptautiskās kategorijas CIC medību trofeju eksperte Līga Puriņa. Foto: Kate Šterna

Medniece, Latvijas dāmu mednieču kluba Lady HUNT biedre un sertificēta Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) medību trofeju eksperte Līga Puriņa ir ievēlēta Medību trofeju vērtēšanas nacionālās komisijas valdē. Lēmums pieņemts komisijas pilnsapulcē.

Īsā laika sprīdī notikušas divas biedru pilnsapulces. Pirmajā pirms nacionālās trofeju izstādes Jaunmoku pilī tika ieskicētas un apspriestas iecerētās izmaiņas. Otrajā ierosinājumi tika piedāvāti balsošanai. Visiem biedriem vienojoties, ir ieviestas izmaiņas organizācijas statūtos un viena valdes locekļa vietā tagad trofeju komisiju vadīs valde trīs cilvēku sastāvā. Priekšsēdētāja amatā ir palicis līdzšinējais vadītājs – Latvijas Mednieku savienības prezidents Jānis Baumanis. Par valdes locekļiem ir kļuvuši Līga Puriņa un Rimants Zeltzaķis.

Var nojaust, ka pārmaiņas briedušas jau sen. Tomēr ne tikai demokrātiskās idejas un biedru ierosinājumi iedvesmoja šos trofeju komisijas statūtu grozījumus, stāsta L. Puriņa. Viņa pauž cerību, ka tagad arī komisijas darbs ritēs raitāk, jo viens cilvēks, proti, J. Baumanis, nevar noorganizēt pilnīgi visu. L. Puriņa uzskata, ka valdei un komisijas biedriem vairāk jāiesaistās reģionālo medību trofeju izstāžu vērtēšanas sagatavošanas darbos. Cilvēku, tehnikas, loģistikas organizēšana pirms trofeju vērtēšanas, pats process, mērījumi un aprēķini, pēcāk trofeju kārtošana, mērījumu pārbaudīšana un iegrāmatošana – tas viss prasa ļoti daudz laika.

Turklāt darbs trofeju komisijā ir sabiedriska iniciatīva, par kuru algu nemaksā, uzsver L. Puriņa. Viņa ir pārliecināta, ka trīs valdes locekļiem visus šo pienākumus īstenot būs daudz vieglāk nekā vienam.

Nākamā Medību trofeju vērtēšanas komisijas pilnsapulce ir plānota tuvāk rudenim. Viens no jautājumiem būs jauno trofeju ekspertu apmācības kursi. L. Puriņa pastāsta, ka jau tagad interesi par mācībām izrādījuši vairāki cilvēki, kuri pagaidām pēc pašu iniciatīvas apmeklē izstādes, vēro, uzdod jautājumus ekspertiem un mācās. Vēl viens aktuāls jautājums ir vietējo medību trofeju izstāžu norises ģeogrāfija. Ne visos reģionos ir vienāds notiekošo trofeju izstāžu skaits.

Piemēram, dienvidkurzemnieki ir ļoti aktīvi, turpretī Ziemeļkurzemē ir pavisam cita aina. Tur izstāžu ir ļoti maz. Medniekiem nav kur vest un novērtēt trofejas, un viņi tās nogādā uz Nacionālo trofeju izstādi. L. Puriņa domā, ka nav obligāti jāpalielina izstāžu skaits, taču vajadzētu daudzmaz vienmērīgi tās izvietot visā Latvijā. Tad cilvēki pēdējo gadu svaigākās trofejas vestu uz reģionālajām izstādēm, bet uz Nacionālo izstādi nogādātu jau novērtētas un tikai labākās.

Šādas trofejas tiks iegrāmatotas un iekļautas katalogā. Tādējādi tiks atvieglots ekspertu darbs un nacionālās izstādes apmeklētāji varēs apskatīt pašas labākās no medību trofejām. Tajā pašā laikā L. Puriņa atklāj, ka, iespējams, lielā trofeju izstāde Jaunmoku pilī tiks rīkota reizi divos, nevis reizi trijos gados. Senās medību pils telpas ir ļoti skaistas, taču tās nav lielas. Ja izstāde notiktu biežāk (iepriekš to rīkoja reizi piecos gados), eksponātus varētu izvietot plašāk un pārskatāmāk, uzsver eksperte.

Vairāk lasiet žurnāla “Medības” jūnija numurā

LA.lv