Šā gada izmaiņas tiešmaksājumu piešķiršanas kārtībā 0
Jautājums. Kādas izmaiņas par zaļināšanu šogad noteiktas lauksaimniekiem? Vai ir jaunumi arī par citiem tiešmaksājumiem, piemēram, par brīvprātīgo saistīto atbalstu parastajām pupiņām? JĀZEPS ZILUPES NOVADĀ
Klimatam un videi labvēlīgi
Zemkopības ministrija sagatavojusi vairākus būtiskus grozījumus Eiropas Savienības tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā. Izmaiņas nosacījumos jāizpilda lauksaimniekiem, veidojot ekoloģiski nozīmīgas platības, lai saņemtu maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājumu. Tas darīts, lai izpildītu ES regulā Nr. 639/2014 noteiktās prasības.
Lauksaimniekiem, kam ir vairāk nekā 15 hektāru vai lielāka saimniecības aramzeme, platībā, kas atbilst 5% aramzemes, ir jāizveido un jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības, kur jāievēro vairāki jauni noteikumi. Maksājumu piešķiršanas kārtībā ir paredzēts noteikts periods, kurā jāpiemēro regulā noteiktais augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizliegums ražojošās ekoloģiski nozīmīgās platībās. Papuvēs tas jāievēro vismaz sešu mēnešu periodā līdz 15. jūlijam, starpkultūru sējumos – vismaz astoņas nedēļas noteiktajā turēšanas periodā no 1. septembra līdz 31. oktobrim, platībās ar zālāju pasēju – pēc galvenā kultūrauga novākšanas, platībās, kur tiek audzēti slāpekli piesaistošie kultūraugi – augšanas periodā, kamēr kultūraugs atrodas uz lauka. Precizēti arī atsevišķi ekoloģiski nozīmīgo platību veidu minimālie un maksimālie lielumi.
Ekoloģiski nozīmīgas platības izveidošanas vajadzībām slāpekli piesaistošus kultūraugus varēs sēt ne tikai tīrsējā, bet arī maisījumā ar citiem kultūraugiem – graudaugiem un stiebrzālēm, taču sējumā pārsvarā jābūt slāpekli piesaistošiem kultūraugiem. Ja āboliņš, piemēram, būs sēts maisījumā ar stiebrzālēm, lauksaimnieks nevarēs saņemt brīvprātīgi saistīto atbalstu par proteīnaugiem. Taču, ja proteīnaugi, piemēram, zirņi, būs sēti maisījumā ar graudaugiem, tad atbalstu varēs saņemt. Starpkultūru augu saraksts papildināts ar ziemas vīķi, rudziem, pupām, zirņiem un lopbarības redīsiem.
Lai platību atzītu par ekoloģiski nozīmīgu, atcelti platības ierobežojumi grupā augošiem kokiem, koku un krūmu puduriem vai akmeņu kaudzēm, laukmalēm un buferjoslām, grāvjiem un dīķiem. Tātad arī grāvjus tagad var deklarēt kā ekoloģiski nozīmīgas platības – katrs grāvja metrs dos 10 kvadrātmetru ekoloģiski nozīmīgas platības (neatkarīgi no tā, cik plats ir grāvis).
Pārskatīts arī to pagastu un novadu saraksts, kuros piemērots atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasībām (apgabalos ar lielu mežu īpatsvaru). Sarakstā iekļauti divi jauni pagasti – Bērzaunes un Lauderu. Taču 15 pagastos un vienā novadā (Bērzkalnes, Embūtes, Feimaņu, Ģibuļu, Ipiķu, Mazozolu, Meņģeles, Pededzes, Raiskuma, Seces, Straupes, Tīnūžu, Umurgas, Viļķenes, Zeltiņu pagastā un Ādažu novadā) tagad jānodrošina noteikumos paredzētās prasības.
Brīvprātīgs saistītais atbalsts
Šis atbalsts saistīts ar ražošanu, un tā mērķis ir saglabāt ražošanu nozarēs, kas saskaras ar grūtībām. No 2015. gada Latvijā brīvprātīgs saistītais atbalsts (BSA) tiek piemērots slaucamām govīm, liellopiem, kazām, aitām, proteīnaugiem, cietes kartupeļiem, sertificētas sēklas kartupeļiem, sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām, sertificētām labības sēklām, miežiem, vasaras rapsim un vasaras ripsim, dārzeņiem, augļiem un ogām. Turpmāk arī par Latvijas brūnās un zilās šķirnes govīm, kuras izmanto lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, varēs saņemt šo atbalstu, ja izslaukums no govs attiecīgajā standartlaktācijā ir vismaz 4500 kilogramu.
Precizēti nosacījumi BSA piešķiršanā arī par sertificētas sēklas kartupeļiem, sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām, sertificētu labības sēklu, nosakot datumus, līdz kuram lauksaimniekam jānodrošina sertificētas sēklas ieguve. Nosacījumi paredz, ka turpmāk par parastām jeb dārza pupiņām nevarēs saņemt BSA, ņemot vērā atbalsta nesamērīgumu ar gūtajiem ieņēmumiem mehanizētās ražas novākšanas dēļ.
UZZIŅA
Jaunie noteikumi Latvijā attiecas uz gandrīz 42 tūkstošiem lauksaimnieku.
