Izmēģinām videoreģistratorus! – fiksējam situāciju uz ceļa pēc ieraksta 0
Ir situācijas, kad tikai ar aculieciniekiem var pierādīt, ka satiksmes negadījumā neesi bijis vaininieks. Bet ja tādu tuvumā nav? Problēmu atrisina maza ierīce – videoreģistrators pie auto priekšējā stikla, kas fiksē situāciju uz ceļa un ieraksta to atmiņā.
Videoreģistratori patiesībā ir vienkāršas ierīces, kas sastāv no videokameras un mikrofona, kuri dokumentē uz ceļa notiekošo un ieraksta to SD atmiņas kartē.
Izmēģinot vairākas ierīces, nākas secināt, ka tās ļoti atšķiras gan pēc kvalitātes, gan iespējām. Kāda jēga iegādāties preci, kuras fiksētie kadri ir neskaidri un miglaini?
Šajā apskatā netestēsim profesionālos videoreģistratorus, kurus lieto auto kravu pārvadītāji un kuri maksā vairākus simtus latu, bet gan vidējās klases ierīces, kuras cenas ziņā ir pieejamas ikdienas braucējam.
Būtiskākais – optika
Pats svarīgākais, izvēloties videoreģistratoru, ir iegādāties ierīci ar labu optiku, jo tieši no tās atkarīgs, cik kvalitatīvi varēsim dokumentēt uz ceļa notiekošo. Lai fiksētu ne tikai to, kas notiek auto priekšā, bet arī vairākas joslas uz vienu un otru pusi, vajadzīgs objektīvs ar uztveres diapazonu no 110 līdz 140 grādiem. Ar mazāku nebūs pierādījumu negadījumam, ko izraisījis vadītājs, pārkārtojoties no vienas braukšanas joslas uz citu. Kā zināms, pie ļoti plata leņķa attēls tiek stipri izkropļots, veidojas zivs acs efekts, kas ir vērojams, piemēram, durvju actiņā. Tas var radīt grūtības ar svarīgu detaļu izšķiršanu reģistratora ierakstā: auto marka, modelis, numurs.
Videoreģistratori visbiežāk strādā 130, 110 un 80 grādu leņķī.Kvalitātes ziņā labākie ir 120 – 130 grādi.
Būtiski arī, kā ierīce darbojas diennakts tumšajā laikā, kad agri no rīta braucam uz darbu un vēlu vakarā atgriežamies mājās. Lētākajiem izstrādājumiem visvairāk pieklibo tieši filmēšana naktī, pavisam lētajiem (par 20 latiem) šādas opcijas vispār nav, tāpēc izvēloties to obligāti nepieciešams noskaidrot.
Saglabāt redzamību
Videoreģistratoru stiprina pie auto priekšējā stikla, tāpēc svarīgi, lai tas pēc iespējas mazāk traucētu redzamībai. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, priekšroka dodama maza izmēra kompaktām ierīcēm. Otrkārt, vēlams, lai to varētu ērti noņemt un uzlikt. Ja reģistratoru negribēsiet atstāt automašīnā, svarīgi, lai grūtības nesagādā tā fiksēšana. Ir ierīces, kas izskatās kā telefoni, kurus ieliek stiprinātājā, un tādas, kuras piestiprina ar skrūvveida fiksatoru (kā statīva galvai pie foto vai videokameras).
Treškārt, jāpārliecinās arī, kā pats stiprinājums pieliekams pie stikla, turklāt jebkurā vietā, lai varētu pavērst objektīvu vēlamajā leņķī un lai viegli būtu visu ierīci noņemt un uzlikt.
Retāki ir stiprinājumi uz paneļa. Ir varianti ar pašlīpošo lentu, kura der tikai vienu reizi un pēc tam jāmeklē jauna, jo pretējā gadījumā ierīce pēc pirmās bedres var nokrist ar visu fiksatoru. Daudz ērtāks ir stiprinājums ar piesūcekni (darbojas uz vakuuma principa), kuru var pārvietot neskaitāmas reizes. Ja paredzēts videoreģistratoru pastāvīgi turēt mašīnā vienā vietā, līmlente ir labs risinājums, bet, ja tas periodiski jānoņem, priekšroka dodama piesūceknim. Lielākoties visiem modeļiem pats reģistrators ir ērti izņemams no stiprinājuma.
Kadru skaits
Ieraksta ātrums jeb kadru skaits, ko videoreģistrators saglabā vienā sekundē, ir tieši saistīts ar uzņemtā materiāla kvalitāti. Jo lielāks šis ātrums, jo labāk var saprast objektu darbības. Mazākais pieļaujamais ierakstīšanas ātrums videoreģistratoriem automašīnas kustības laikā, lai varētu atšķirt uz ceļa notiekošo, ir 25 kadri sekundē, bet, ja uzstādīta maksimālā izšķirtspēja (HD un Full HD kvalitāte, attiecīgi pikseļu skaits 1280×720 un 1920×1080), – ne mazāk par 30 kadriem sekundē.
Vienkāršs aprēķins: ja ieraksta ātrums ir 25 kadri sekundē, braucot ar 120 km/h, kadrs tiek uzņemts katrā pusotrā metrā. Jārēķinās, ka, samazinot kadru skaitu, zūd iespēja precīzi fiksēt notikumu gaitu.
Pie lielas izšķirtspējas un maza kadru skaita daudzi manevri paliek neuzņemti, līdz ar to nav iespējams nopietni atspoguļot avārijas norisi. Ierakstus ar 10 un 20 kadriem sekundē var izmantot vien autostāvvietās, un tā arī dara, lai palielinātu atmiņā saglabājamo stundu skaitu. Savukārt reģistratoriem, kam iespējams uzstādīt lielāku ieraksta ātrumu, ir augstāka cena, un uzreiz jādomā arī par ietilpīgu atmiņas karti, jo ieraksta apjoms krietni pieaug.
Ja ražotājs norāda, ka videoreģistratoram ir HD kvalitāte un vienlaikus iespēja fiksēt 60 kadrus sekundē, lielākoties tā vien ir manipulācija ar skaitļiem, jo praksē viss var būt nedaudz savādāk. Beigās izrādīsies, ka HD kvalitāti dod video tikai ar 30 kadriem sekundē, bet 60 kadrus var iegūt ar SD kvalitāti (izšķirtspēja, kas ir zemāka par 1280×720). Tas jāzina, lai neiekristu uz labiem parametriem, samaksājot par reģistratoru augstu cenu, bet patiesībā nopērkot modeli ar visai pieticīgām iespējām.
Ieraksta saglabāšana
Lielākoties automašīnu videoreģistratoros izmanto SD vai Micro SD atmiņas kartes, kuras vislētāk var iegādāties interneta veikalos (parasti jāpērk atsevišķi). Jārēķinās, ka pie vienādas ietilpības SD kartes ir lētākas.
Izvēloties karti, jāapskatās arī tās datu ierakstīšanas ātrums, jo var sanākt nepatīkams pārsteigums, kad videoreģistrators datus fiksē ātrāk, nekā karte tos spēj ierakstīt….
Pērkot reģistratoru, pievērsiet uzmanību arī tādam parametram kā ierīcē ievietojamās atmiņas maksimālā ietilpība, jo lielāka apjoma karte ļauj saglabāt ilgāka laika perioda ierakstus, kas nereti ir svarīgi. Bet, ja iegādāsieties atmiņas karti ar lielāku ietilpību, nekā ierīce spēj atpazīt, tā vienkārši nedarbosies. Dārgajām, profesionālajām ierīcēm ieraksti glabājas uz speciāla ārējā cietā diska, bet papildus var ievietot arī atmiņas karti.
Kā orientēties formātos?
Lai saprastu, kā veidojas video, jāzina, ka tas patiesībā ir fotogrāfiju apkopojums, kurš mūsu acīm tiek parādīts ar ātrumu 24 kadri sekundē. Tieši šāds daudzums ļauj cilvēka smadzenēm attēlus savienot nepārtrauktā secībā, un tas ir ieguvis nosaukumu MPEG, proti, JPEG formāta fotogrāfijas video režīmā. Šim formātam ir salīdzinoši augsta kvalitāte, bet diemžēl reģistratoros to izmanto reti, jo vienas stundas gara filma nozīmē 86400 fotogrāfiju. Apjoma samazināšanas nolūkā izmanto MPEG-4 un citus variantus, bet labākais ir H.264, kas apvieno gan kvalitāti, gan kompaktumu. Tāpēc lētākajiem reģistratoru variantiem ir MPEG, MPEG-1 līdz 4, DivX. Var izvēlēties arī AVI formātu, kas apvieno gan skaņu, gan video, bet var gadīties, ka tur ir gan ietilpīgais MPEG, gan kompaktais H.264.
Mūsdienu kodēšanas ierīces vai programmas (codecs) ļauj ļoti kompakti saspiest videofailus, vienlaikus saglabājot labu attēlu kvalitāti. Tā kā videoreģistratora atmiņas kartes ietilpība nav bezgalīga, tieši ierakstu saspiešana ļauj palielināt ierakstāmo failu skaitu (stundas), ļaujot apskatīt arī senākus notikumus. Pašlaik visvairāk izmanto tieši AVI videofailu formātu ar MJPEG vai H.264 kodēšanu. Jārēķinās, ka, ierakstīšanai izmantojot tikai MPEG formātu, atmiņas karte ātri vien būs pilna…
Vēl viens parametrs – pauzes starp failiem: videoreģistrators ik pēc 2, 5, 10, 15 vai 30 minūtēm uzfilmēto ieraksta atmiņas kartē un šajā mirklī nedokumentē situāciju uz ceļa. Lētajiem ķīniešu ražojumiem pauzes starp ierakstiem var būt līdz 7 sekundēm (vidēji – 3 sekundes). Tas var atspēlēties, ja šajās sekundēs uz ceļa notiek kaut kas būtisks…
PADOMI • Monitors. Ērtāk izmantot ierīci, kurai ir iebūvēts monitors, kas ļauj apskatīt uzņemto video jebkurā laikā, arī satiksmes negadījuma vietā. Ierīces bez monitora var pieslēgt kādam ārējam monitoram (TV, datoram vai auto video atskaņotājam). • Automātiskā palaišana. Ērti, ja, iedarbinot dzinēju, videoreģistrators automātiski sāk ierakstīšanu un pārtrauc to, kad izslēdz dzinēju. Tā ir ļoti noderīga funkcija aizmāršīgiem autovadītājiem. Šai nolūkā ierīce jāsavieno ar auto – lielākoties tas notiek ar strāvas kabeļa palīdzību no “piepīpētāja”. Šo funkciju var arī atslēgt. • Ļoti svarīgi ir ierīcei uzstādīt pareizu datumu un precīzu laiku, lai vajadzības gadījumā objektīvi varētu pierādīt notikuma norisi. • Dažām ierīcēm ir arī mikrofons, kas veic skaņas ierakstu. Ikdienā tas nav vajadzīgs, bet noder, piemēram, mācoties vadīt automašīnu, kad mājās var vēlreiz noskatīties nobraukto maršrutu kopā ar instruktora paskaidrojumiem. Vai arī, lai atsvaidzinātu atmiņā sarunu ar ceļu policijas inspektoru. Profesionālo videoreģistratoru mikrofoniem ir labs jutīgums, bet vienkāršām ierīcēm – vidējas vai pat zemas kvalitātes… • Dažiem modeļiem papildus ir tāda funkcija, kā infrasarkano staru (IS) apgaismojums, kas ļauj iegūt attēlu arī diennakts tumšajā laikā. Lai arī tas dod nelielas priekšrocības, ieraksta kvalitāte nav augsta. Jārēķinās, ka IS apgaismojums videoreģistratoriem pārsvarā nav tālāks par 3 metriem, tāpēc ierīces darbībai faktiski nav vajadzīgs (ar to stāvot var fiksēt cilvēku sejas vai negadījumā cietušās mašīnas bojājumus). Efektīva ekstra ir IS staru filtrs, kas jūtami uzlabo redzamību diennakts tumšajā laikā.
UZZIŅA • Vislētākie videoreģistratori maksā tikai 20 latus, bet tiem naktī filmētais materiāls ir ļoti slikts. Vidējas kvalitātes ierīces var iegādāties, sākot no 40 latiem. • Videoreģistratori ar divām kamerām, kas ļauj iegūt pilnīgāku informāciju par situāciju uz ceļa, maksā, sākot no 55 latiem. • Videoreģistratori ar GPS uztvērēju un G sensoru, kas ļauj pilnā mērā atspoguļot automašīnas kustības īpatnības kādā konkrētā laika posmā, uzņem notiekošo priekšā un aizmugurē, arī salonā, maksā, sākot no 75 latiem. • Labas kvalitātes videoreģostratori ar H.264 formātu, atzīstamu optiku un teicamu ierakstītā kvalitāti maksā, sākot no 80 latiem.
|
