Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Alvīne
Piektdiena, 15. decembris, 2017
21. jūlijs, 2017
Drukāt

KNAB divās nedēļās nespēj noskaidrot, vai publicētās “oligarhu sarunas” bijušas autentiskas (19)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers

Kalnmeiers ar mieru likt galvu uz giljotīnas

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar centās noskaidrot, kāpēc “Rīdzenes sarunas” kā pierādījums nav nonācis līdz tiesai, kā notiek izmeklēšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un kas būtu jādara parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, kas tika izveidota 21. jūlijā. Atgādināšu, ka šīs idejas autori ir “Vienotības” deputāti. Bet kas īsti šādai komisijai būtu jāskaidro? Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sacīja, ka nosacīti varētu būt trīs bloki, kurus tad parlaments izvērtētu. Pirmais ir KNAB un prokuratūras darbs, kas esot visātrāk un vienkāršāk izdarāms. “Vai ir pieļauti kādi likuma pārkāpumi procesā, nepilnības, un, ja man izsaka tik nopietnus pārmetumus, tad šīs komisijas atzinums varētu būt pamats jautājuma virzīšanai Saeimā, uzsākot prokuratūras likumā noteikto ģenerālprokurora atstādināšanas procedūru,” secina ģenerālprokurors.

Otrais bloks Kalnmeiera ieskatā varētu būt “šo personu (oligarhu. – M. L.) sarunas par dažādu valsts amatpersonu virzīšanu un iespējamām nomaiņām”. Bet trešais bloks – politika un mediju ietekmēšana. Tiesa, ģenerālprokurors uzskata, ka pēdējos divus būtu ļoti grūti izvērtēt.

Ē. Kalnmeiers: “Likums noteic, ka komisija var iepazīties ar operatīvās lietas materiāliem tādā apjomā, kādā to atļauj subjekta vadītājs, un tas dod iespēju komisijas locekļiem redzēt tos dokumentus, arī tos, kas bija vēl pirms manas apstiprināšanas ģenerālprokurora amatā. Neizslēdzu iespēju, ka to varētu izvērtēt augsta līmeņa neatkarīgi eksperti, gan Augstākās tiesas tiesneši, zinātnieki, parlamenta pārstāvji… Atbalstu jebkuru likumīgi izveidotu pārbaudes formu, jo mums nav ko slēpt, mēs iesniegsim visus dokumentus.”

Ģenerālprokuratūra pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas, kā arī Nacionālās drošības padomes aicinājuma gatavo rakstveida informāciju, kas un kā “oligarhu lietā” ir noticis.

Meklēs izpaudējus

Savukārt KNAB priekšnieks Jēkabs Straume informēja, ka birojā notiekot trīs pārbaudes. Pirmā ir par šajā kriminālprocesā krimināltiesiski nevērtēto informāciju, kas nav pievienota kriminālprocesam. Otra pārbaude, kurā piedalās arī Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis, izrietot no Ministru kabineta noteikumiem par iestādes vadītāja pienākumiem, ja viņam rodas pamatotas aizdomas, ka no šīs iestādes ir izpausts vai nozaudēts valsts noslēpuma objekts. Piecpadsmit dienas, kad tas bija jānoskaidro, jau ir aizritējušas, tāpēc šī izmeklēšana esot pagarināta. Straume vēl arvien nevarot apstiprināt, ka žurnālā “Ir” publicētais ir “autentisks tam, kas patiesībā ir noticis”.

“Žurnāls “Ir” atsakās sadarboties ar KNAB šajā jautājumā, paziņojot, ka publicētās sarunas ir autentiskas. Ar šādu paziņojumu vien ir par maz, lai komisija varētu pieņemt lēmumu un izvērtēt, vai tiešām notikusi valsts noslēpuma izpaušana vai nozaudēšana,” sacīja Straume. Ja atklāsies, ka tas ir noticis, sākšot kriminālprocesu. KNAB priekšnieks arī informēja, ka kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem notiekot pārbaude par amatpersonu nedeklarētajiem īpašumiem.

Kritiku medijiem veltīja arī Kalnmeiers. “Visur tiek teikts – šie cilvēki ir vainīgi, bet jūs nepierādījāt. Taču tiesiskā valstī vispirms vāc pierādījumus, tad izvirza aizdomas, tad apsūdzības un tikai tad likumā noteiktajā kārtībā atzīst, ka persona ir vainīga kaut kādā nodarījumā. Pie mums patlaban notiek otrādi – vispirms atzīst par vainīgu un tad sāk skaidrot,” uzskata ģenerālprokurors, piebilstot, ka operatīvās izstrādes lietai pievienotajos dokumentos varot izlasīt, ka viņam izteiktie pārmetumi, ka ģenerālprokurors esot pārtraucis operatīvo izstrādi, neatbilstot patiesībai. Norādījumi par iespējami nesamērīgu iejaukšanos cilvēktiesību sfērā esot fiksēti vēl pirms Kalnmeiera apstiprināšanas amatā 2010. gadā.

“Tad kam lai mēs ticam?”

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts arī Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Skutāns, kurš centās pārliecināt deputātus, ka tiesībsargājošās iestādes ir rīkojušās atbilstoši likumiem.

“Ja prokurors atzīst, ka pēc likuma viņš neredz pamatu virzīt lietu uz tiesu, tad diemžēl šajā gadījumā saskaņā ar Latvijas likumiem nevienam mums šeit klātesošajam nav pamata prokuroram kaut ko pārmest. Sabiedrībai ir jāpasaka, vai nu mēs ticam tai sistēmai, ko deputāti likumos iebalsoja un ierakstīja, vai mēs neticam. Ja mēs neticam, ja mēs apšaubām gan ģenerālprokurora rīcību, gan visu izmeklēšanu, nu tad jāsāk domāt par likumu. Prokurors nevar spēlēt ar tiesu, sak, vinnēšu vai nevinnēšu. Likumā ir skaidri noteikts, ka tikai tad, kad viņš ir simtprocentīgi pārliecināts, ka pierādījumu ir pietiekami, tad var virzīt uz tiesu. Ja tiktu pārsvītrotas Operatīvās darbības likumā un Kriminālprocesa likumā paredzētās darbības, tad var uzskatīt, ka mēs atsakāmies no demokrātijas un tiesiskuma. Tad kam lai mēs ticam? Tad jau jūs man arī varat pieprasīt, lai izvērtētu lietas, kur bijis attaisnojošs spriedums. Nu nav šodien tāda likuma,” norādīja Stukāns.

Bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Striķe centās pārliecināt deputātus, ka no paša sākuma fakti, uz kuru pamata tika sākta operatīvā lieta un krimināllieta, liecināja par “valsts nozagšanu”, par nacionālās drošības apdraudējumu, par miljonu vērtu uzņēmumu prettiesisku privatizāciju…

J. Strīķe: “Apzinoties šīs lietas nozīmīgumu, mēs meklējām visas iespējas, kā savākt pierādījumus. Tas, ka ierakstītas šīs sarunas un ne tikai šīs, jo ierakstītas tika daudz vairāk, liecina par tā laika komandas cilvēku personisko drosmi un profesionalitāti, jo ierakstīt nepubliskas sarunas ir ļoti sarežģīti. Turklāt ņemot vērā, ka toreizējais Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jaundžeikars noplūdināja operatīvo informāciju un bija arī citi riski, ka informācija noplūdīs. Neskatoties uz to visu, ir izdevies piefiksēt ļoti būtiskus faktus. Pateicoties Vilnītim, Streļčenokam (bijušie KNAB priekšnieki. – M. L.), neviena mēneša nav bijis, kad mēs varētu mierīgi strādāt un koncentrēties šim darbam.

Visi mūsu centieni panākt taisnīgu krimināltiesisku risinājumu vainagojās ar visu iesaistīto darbinieku atlaišanu, pārcelšanu, likumu maiņu, un kas vēl tur tikai nenotika.”

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Starp citu mēdijiem nekas nav jāpierāda, Kalnmeijer! Mēdiji dod signālu par nozieguma iespējamību, bet jāpierāda ir attiecīgām institūcijām, kurām dotas tiesības izmeklēt un pierādīt,neradot tām nekādus šķēršļus šai izmeklēšanai un pierādīšanai.Jūsu pasivitāte norāda uz pretējo.

    • Mēdiji ir ceļa zīme – te ceļš un Ventspili, te uz mākoņkalnu – kur braukt, meklēt ir jau prokuroru ziņā – ja lielā varas norāde : meklējiet , bet jūs tāpat neatradīsiet – patiesi ”neatradīs”, ja arī atradīs.

  2. Jā. Tiesu sistēmai neticam.Dzīves notikumi pierādījuši, ka tiesneši,advokāti strādā pēc principa, ka taisnība ir tiem, kuri maksā,jeb no kuriem atkarīga tiesnešu un advokātu personīgā labklājība.Tādēļ neticu tam, ka sauklis”tikai tiesa var noteikt, vai vainīgs, vai nē”‘ir drošs apliecinājums taisnīgumam.Arī “oligarhu lietas gadījumā var redzēt prokurora mēģinājumu ,nevis ar degsmi ķerties lietas atrisinājumam, bet meklējot argumentus, kuri ļautu aizbēgt no šīs lietas loģiska iznākuma t.i. nosodīt sazvērestības pret valsti, mēģinājumu ,sarunu ceļā.

  3. KNAB tagad ir tāds, kā to gribēja i ZZS, i ģenerālprokurors – GUMIJAS STIEPĒJI!? ĻOTI JAUKI! ” STRĀDĪGIE” oligarhi nu var astes sagriezt gredzenā! Urrrrrrrrrā!!!! PARĀDIET, KO NEVAR MŪSDIENĀS PUBLICĒT!???? JA GRIB, VISU VAR ATRAST UN ATRISINĀT! JA GRIB………..

  4. Vēl jālikvidē policijs koledža un nevarēs pārbaudīt vai dzērāja mātes vārdi ir autentiski

  5. kā varēja publicēt tādu superslepenu valsts noslēpumu, kur bija ģenerālais valsts uzrauga ka neredzēja un nedzirdēja, laikam saldi čučēja

  6. Strīķi pašu kādreiz NEKĀ PERSONĪGI rādīja pa TV,ka pinās ar politiņiem u.c ar kuriem it kā viņai nebūtu jāčupojas.Vēl brīnījas,kas tās fočenes nopludināja,tāpēc es viņai neticu.

  7. Nez,cik tagad maksà 2 ned.nespéja noskaidrot?

  8. Tātad tiešām ir autentiskas. Laika vilkšana

    • Uz Ir .
      Tagad , kad žurnaļugas pacentušās ar aktieru palīdzību izplatīt šīs sarunas – patiešām vairs nebūs iespējams pierādīt ! Latvijas “žurnālisti” vienmēr jaucas izmeklēšanā un traucē visos iespējamos veidos – laikam īstie vainīgie LABI SAMAKSĀ !!!

  9. Meklē,melnu,kaķi melnā istamā.Pašiem MEKLĒTĀJIM SEN bija jābūt aiz restēm.Paši bijušie,lielākā daļa,nomenklatūristi.Tagad tēlo svētuļus.Tamdēļ LV ir tur kur viņa ir.Korumpētības ziņā vadošā augšgalā.

  10. ” … to varētu izvērtēt augsta līmeņa neatkarīgi eksperti, gan Augstākās tiesas tiesneši, zinātnieki, parlamenta pārstāvji… ”
    Piemēram – mākslas zinātnieki…

  11. Tad re kur “tas suns aprakts”! –
    “Norādījumi par iespējami nesamērīgu iejaukšanos cilvēktiesību sfērā esot fiksēti vēl pirms Kalnmeiera apstiprināšanas amatā 2010. gadā.”………….
    Jautājums pēc būtības ir morāles jautājums – vai ievērot dažu indivīdu cilvēktiesības gadījumā, kad šie daži, būdami amatpersonas, izmanto valsti savtīgos nolūkos, nevis pārējo iedzīvotāju cilvēktiesību nodrošināšanai?

  12. Viss ir pupu mizas,vainīgi būs žurnalisti,tik uz priekšu.

  13. Viens Likums un viena Taisnība VISIEM! Atbildēt

    Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”
    .
    I nodaļa
    Vispārīgie noteikumi
    .
    7. pants. Nepublicējamā informācija

    AIZLIEGTS publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums.

    AIZLIEGTS publicēt informāciju, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.

    AIZLIEGTS publicēt pirmstiesas izmeklēšanas materiālus bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Aizliegta tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju.

    AIZLIEGTA un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē.

    AIZLIEGTS publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.

    AIZLIEGTS publicēt personu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.

    AIZLIEGTS publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas.
    .
    V nodaļa
    Atbildība par šā likuma pārkāpšanu
    .
    27. pants. Atbildības pamati

    Par šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

    28. pants. Kaitējuma atlīdzināšana

    Kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicējot ziņas un informāciju, kuru publikācija aizliegta ar likumu, masu informācijas līdzeklim jāatlīdzina šai personai Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

    ===========
    ===========

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

    • likuma glupa kopēšana nenozīmē likuma izprašanu Atbildēt

      “Rīdzenes sarunas” nav privātpersonu, bet gan amatpersonu sarunas par dienesta stāvokļa izmantošanu personiskās interesēs!

  14. A pašiem (ar Kalnmeieru un Straumi priekšgalā) smiekli nenāk???

  15. $ jau koferītī gaida! Atbildēt

    Par cik zaļajiem ”nespēj”. Tā ir liela nauda, kura var rasties vienu reizi un te tāda izdevība!!! Arī lapsenes ir niknas un irši – var sadzelt pat ziemā….Atcerieties Laenergo 3 miljonus un lapseņu ”dzēlienus”. Jā kāds apsolija apēst cepuri, ja naudu neatradīs – bet tā cepure palika neapēsta un nauda neatrasta…Pēdas noveda līdz zārkiem…

Draugiem Facebook Twitter Google+