Izmeklēšanas komisija ar neskaidriem mērķiem 2
Zolitūdes traģēdijas cēloņu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kura sanāca uz savu otro sēdi, nav īstas skaidrības ne par sasniedzamo rezultātu, ne arī to, cik bieži tai vajadzētu sanākt, lai komisijas darbība nebūtu formāla.
Katrā sēdē norīkots piedalīties virsprokurors Arvīds Kalniņš vai prokurors Ivo Ivanovs, kā arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji un neatkarīgi eksperti, par kuriem komisija vēl nav vienojusies. To izvēlē parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvis deputāts Arturs Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība) jau saskatījis dīvainības, par kurām informējis visus komisijas locekļus. Komisijas vadītājs Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”), kas lasa lekcijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, saņēmis vēstuli no fakultātes dekānes Kristīnes Stradas-Rozenbergas un prodekānes Annijas Kārkliņas, kurā viņas darbam komisijā rekomendējušas trīs juristus. Kaimiņš norāda, ka abas ekspertu ieteicējas ir sievas zvērinātiem advokātiem, kuri pārstāv SIA “Maxima” Zolitūdes traģēdijas lietā. Ja komisijas vadītājam šī replika nešķita vērā ņemama, tad to nevar teikt par ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kurš piekrita Kaimiņam, ka ir jāseko līdzi, lai nebūtu interešu konfliktu, jo nav mazsvarīgi, kādās attiecībās pret izskatāmo jautājumu no interešu konflikta viedokļa ir iesaistītie eksperti.
Komisijai būs jāveic apjomīgs pētnieciskais darbs gada garumā, taču pēc vakardienas divu stundu sēdes radās bažas, vai deputāti to apzinās, jo netrūka tukšu runu. Jau ierasts, ka lielākā daļa no Saeimā izveidotajām parlamentārās izmeklēšanas komisijām darbu beigušas bez sabiedrībai redzamiem rezultātiem.
Komisijas priekšsēdētāja sekretāre Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) lūdza ģenerālprokuroru iesniegt tās nepilnības tiesību aktos, ar kurām prokurori saskārušies, izmeklējot traģēdiju. Ē. Kalnmeiers nespēja apsolīt, ka šo uzdevumu varēs izpildīt operatīvi, jo prokuratūra ir ļoti noslogota, lai veiktu papildu uzdevumus. Deputāti ar saviem labi atalgotajiem palīgiem paši var vākt šo informāciju, bet viņiem gribas, lai to iedod rokās.
Ģenerālprokurors centās ieskicēt vairākas būtiskas likumu normu nepilnības, kuras deputāti varētu sākt novērst nekavējoties, ja vien būtu šāda vēlēšanās. Piemēram, ja pēc traģēdijas lielveikalā “Maxima” uzreiz notiktu aresti, likums neļautu arestētās personas paturēt apcietinājumā ilgāk par četriem mēnešiem vai mājas arestā – ilgāk par deviņiem mēnešiem. Bet tas ir pārāk īss laiks, lai pabeigtu apsūdzības uzrādīšanai nepieciešamās ekspertīzes lietās, kur ir ievērojams bojā gājušo skaits. “Četri mēneši neiekļaujas smagu noziegumu izmeklēšanai atvēlētajos procesuālajos termiņos,” secināja Kalnmeiers. Ģenerālprokurors informēja deputātus, ka patlaban norisinās pēdējie darbi pie izdarīto ekspertīžu secinājumu noformēšanas, ko, visticamāk, pabeigs līdz Ziemassvētkiem. Tad izmeklēšanā sāksies jauns posms, jo ekspertu atzinumi ļaus piemērot aizdomās turamā statusu. Prokurors uzsvēra, ja izmeklētājiem būtu jākonstatē tikai tehniskie lielveikala sagrūšanas cēloņi, tad to varot izdarīt trijos līdz sešos mēnešos, bet “mums ir jāizmeklē daudz plašāk un dziļāk”, sacīja Kalnmeiers. Izmeklētāji konstatējuši ne mazums pārkāpumu būvniecībā, ugunsdrošībā un citās jomās, bet par daļu no tiem likumā nav paredzēta atbildība, un prokurori nevarot vienpersoniski paplašināt likuma tulkojumu. Prokurors apsolīja nodot komisijas rīcībā tos trūkumus likumos un Ministru kabineta noteikumos, kas neļāva novērst traģēdiju. Piemēram, traģēdijas dienā neviens tiesību akts neparedzēja, ka, noskanot signalizācijai, ir jāevakuē cilvēki. Tiesa, šī paviršība tiesību aktā jau ir novērsta.
Deputāte Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”) vaicāja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim, kā tiek kontrolēti būvobjekti, ja Būvniecības valsts kontroles birojs darbu sāka no 1. oktobra ar dažiem darbiniekiem un pagaidām bez vadītāja. M. Lazdovskis atbildēja, ka ministrijas pārstāvji tiekoties ar būvnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai fiksētu, vai būvniecības mehānismā neiztrūkst kāds zobrats. Sudraba pauda neapmierinātību par tik formālu atbildi un izteica nožēlu, ka būvniecības uzraudzība tiekot apspriesta diskusiju klubiņā. Savukārt Kārlis Seržants (ZZS) kolēģiem pastāstīja par ārvalstu pieredzi, kad visus būvniecības procesus kontrolē arhitekts, un, ja tie notiek neatbilstoši likumiem, tad palīgā tiekot aicināti inspektori. Lazdovskis taisnojās, ka Būvniecības likums, kas nesen pieņemts, esot labākais kompromiss starp nevalstiskajām organizācijām, būvnieku pārstāvjiem un valsti, ko varēja pieņemt.
Uz komisijas vadītāja Baloža jautājumu, vai varam būt mierīgi, ka Zolitūdes traģēdija nekad vairs neatkārtosies, Lazdovskis atbildēja: “Mēs varam būt mierīgi.”
Nākamā komisijas sēde paredzēta 2015. gada 12. janvārī. Deputāts Kaimiņš ar šādu kavēšanos bija ļoti neapmierināts un aicināja sēdes rīkot katru nedēļu, bet pirms tam izstrādāt darba plānu, lai varētu saprast, ar ko komisija nodarbosies un ko vēlas panākt. “Jau aizritējis mēnesis, bet komisija nav definējusi savus mērķus un darba kārtību. Iesniedzu savu redzējumu un ceru, ka tas tiks atbalstīts,” sacīja Kaimiņš.
