Mobilā versija
Brīdinājums +5.8°C
Lūcija, Veldze
Otrdiena, 12. decembris, 2017
3. novembris, 2016
Drukāt

Izmeklētāju darbs: Kā draugs izlikās par glābēju (2)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Policija aizturējusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Pārbaudot cietušā vīrieša kaimiņa personību, noskaidrojās, ka viņš dzimis 1958. gadā un iepriekš piecas reizes sodīts, tajā skaitā arī par miesas bojājumu nodarīšanu. Turklāt 1995. gadā viņš kādai personai nodarījis tādus miesas bojājumus, kas izraisījuši cietušā nāvi.

Svētdien policija saņēma informāciju no mediķiem, ka Rīgā, Kalnciema ielā kādā dzīvoklī atrasts 50 gadu vecs vīrietis ar divām durtām brūcēm kakla apvidū un vienu krūškurvī. Par notikušo mediķiem bija paziņojis cietušā vīrieša kaimiņš.

Ierodoties notikuma vietā, Rīgas Kurzemes iecirkņa policisti sastapa minēto aculiecinieku, kurš kā pats sākotnēji apgalvoja, bija atnācis ciemos un tur atradis sadurto vīrieti. Lai arī cietušais vīrietis un viņa kaimiņš bija alkohola reibumā, dzīvoklī viss bija sakopts. Gan cietušais, gan aizdomās turamais bijuši stiprā alkohola reibumā un daudz ko no notikušā neatceroties.

Cietušajam izdarītie miesas bojājumu ir ļoti smagi un tikai pateicoties mediķu darbam, ir novērstas briesmas vīrieša dzīvībai un viņš nācis pie samaņas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. 02.11.2016 13:27
    Viena no lielākajām Latvijas tiesībsargājošo iestāžu nelaimēm tā, ka Latvijā nav neviena izmeklētāja. Ir inspektori, pakļauti visiem priekšniekiem, viņus pat dzen uz ielas patrulēt (Imantas pedofila un citās lietās). Izmeklēšana, izmeklētāji, kas pakļauti kriminālpolicijai vai policijas priekšniekam, vietniekiem un prokurora norādījumiem, tie nav izmeklētāji, bet marionetes, bandinieki un nekad viņi nekļūs par īstiem profesionāļiem, ja darbojas tādā pakļautības situācijā, arī par ko ļoti labi izklāsta Černeckis, kaut tā iemeslus neapzinās un neko par motīviem neizsakās, tas ir, viņš pats to nav sapratis, kur ir nelaime. Lasām rakstā teikto: “… ar viņiem izdarīs to pašu, ko izdarīja ar mani, un ar tiem izmeklētājiem, kam tās lietas bija lietvedībā”. Ar to pateikts ir viss, ka ar izmeklētājiem var manipulēt, izdarīt to, ko korupcijas haizivis vēlas. Man nevajag pat komentāru pēc šīs frāzes, ko stāsta un pasaka lietu pārvaldītājs un zinātājs Černeckis.
    Proti, Latvijā ir viltīgi izmeklētāji nostādīti atkarībai no visiem vējiem, no priekšnieku jebkuriem rangiem. Šur tur pavīd likumā, ka “izmeklētāji” ir neatkarīgi, bet ko saka Černeckis, ko saku es, kas izmeklēšanā nostrādājis daudzus gadus, bijis arī krimināltiesību pasniedzējs, prokurors? Kādai jābūt izmeklēšanas sistēmai? Ir iedīglis (policijas Iekšējās drošības birojs), kas pierāda, ka izmeklētājiem jābūt neatkarīgiem kā no priekšniekiem, tā no prokuratūrai ar likumu piešķirtās kontroles un norādījumu stulbības – izmeklēšanas uzraudzības un norādījumu došanas – izmeklētājam pašam, bez rezolūcijām jāizlemj, ierosināt krimināllietu, nevis procesu, kas pēc būtības ir izmeklēšanas gaita, vai atteikt, izmeklēt lietu no sākuma līdz galam, to nododot prokuroram izvērtēšanai, kad izmeklēšana pabeigta – sūtīt tiesai vai papildināt izmeklēšanu vai izbeigt. Izmeklēšanas sadalīšana izmeklētājam un prokuroram ir paņēmiens izjaukt viendabīgu, principiālu izmeklēšanu, kas padara abas personas – “izmeklētāju”- kriminālinspektoru un prokuroru atkarīgu vienam no otra un rada visas iespējamās negatīvās izmeklēšanas sekas. Prokurors drīkstētu iejaukties lietā tikai par konkrētu sūdzību, ka lietā tiek pieļauts kriminālpārkāpums – lieta tiek neizmeklēta, slēpta utt. Lasi likumu:(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu.
    (2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:
    1) procesa virzītājam;
    2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;
    3) uzraugošajam prokuroram;
    4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbības (turpmāk — procesuālo uzdevumu izpildītājs);
    5) ekspertīžu iestādes ekspertam;
    6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi;
    7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;
    8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam;
    9) amatā augstākam prokuroram;
    10) izmeklēšanas tiesnesim;
    11) apsūdzības uzturētājam.
    Tātad, tiesības konkrētajā procesā ir visiem, “kam nav slinkums”.
    Izlasi šos un citus Kriminālprocesa pantus un manīsi, ka speciāli likumā noteikts, lai izmeklēšanu ietekmētu, vadītu

  2. Atvainojos, tas nav izmeklētāju darbs, tas ir operatīvā inspektora darbs, kas nav viens un tas pats. Iegaumē, ka rakstīts patiesi, policijā visi ir “izmeklētāji” pēc komandas, noteiktas likumā. Tātad, lietas izmeklē pēc principa _ komu ne leņ – kam nav slinkums. tas nosacīti, bet gan izmeklētāji ir visi.

    Tas ir pierādījums, ka lietu izmeklēšanā ar likumu noteikts izcils bardaks un totāla bezatbildība.

Draugiem Facebook Twitter Google+