Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. marts, 2015
Drukāt

Izmisīgi vēlos, kaut es būtu zaļā vārna! “LA” lasītāja par “Rail Baltica” (12)

Foto no personīgā arhīva.Foto no personīgā arhīva.

Attēlā redzama autores Vīvas Ieviņas ģimene, kas šķiro mājsaimniecībā izaudzētos kartupeļus.

Autore: Vīva Ieviņa, dizainere

Es esmu cilvēks, sieviešu dzimuma pārstāve.
Esmu dzemdējusi un kopā ar vīru audzinu četrus bērnus.
Esmu latviete.
Bet šobrīd es izmisīgi vēlos, kaut es būtu zaļā vārna!
Kāpēc gan? Kāpēc?

Mums abiem ar vīru ir augstākā izglītība, mēs strādājam Rīgā, tur skolās un augstskolās mācās mūsu bērni. Dzīvojam īrētā dzīvoklī. Tā ir mūsu deklarētā pamatdzīves vieta.

Bet kādā skaistā Latvijas novadā, vidēji lielas upes krastā, divu kilometru attālumā no jūras, ir mans vienīgais nekustamais īpašums – 1,9 hektāri zemes un simtgadīga guļbūve, no vecākiem mantota. Šī ir vieta, kam pieder mana sirds.

Brīvdienās un atvaļinājumos mēs nebraucam tālos ārzemju braucienos, negozējamies dienvidu jūru krastos. Mēs atpūšamies, jau 25 gadus strādājot savā lauku saimniecībā, kur bioloģiskiem paņēmieniem audzējam ekoloģiskus augļus, ogas un dārzeņus savam pašpatēriņam. Mēs kopjam savu zemi. Man patīk tuvējie sēņu meži.

Manā īpašumā esošie lauki 30 gadus nezina, kas ir pesticīdi, minerālmēsli vai citas ķīmiskas vielas. Bet mani bērni zina, kā dzied grieze, lakstīgala, kā sauc meža balodis, kliedz dzērve, kurā kaimiņu priedē ir sēdējis lūsis, kur ir paceplīša ligzdiņa, kā pa vagām skraida cielava un upē peld pīles, un bradā gārņi. Ir manīti zaķi, eži, cirslīši, krupji, vardes, lapsas, stirnas, aļņi, seski, caunas, lielie zaļie sienāži, savvaļas ūdeles, āpsis un visādi sīki, mazi kukainīši. Ak vai, un esam taisījuši sētas un meža cūku biedēkļus, lai visa raža netiktu izrakņāta. Mēs savas odzes palūdzam tālāk uz meža pusi, bet zalktim, kas kādreiz ienāk mājā, ielejam pienu. Un mazliet baidāmies, ka sikspārnis nakts vidū var atkal ielidot istabā un sataisīt pamatīgu traci. Mēs neaiztiekam daudzās ķirzakas, kas skraida apkārt, jo tās aiz bailēm var pamest astes. Bērni ir norūdījušies, savas bērnības vasarās plikām kājām skrienot pa raspodiņu un gaiļpiešu pļavām, peldoties, un dzīvojot augstu lielajos apkārtnes bērzos un liepās. Tas ir viens un divi – uzlēkt uz riteņiem un īsā brīdī nokļūt jūrmalā, kur vislabākā peldēšanās ir saulei rietot.

Savas ceļmalas un pļavas mēs pļaujam saudzīgi, lai neiztraucētu mazās dzīvībiņas un nenodarītu pāri Latvijas savvaļas orhidejām – naktsvijolēm un dzegušpirkstītēm, kas ik gadu jo vairāk ieskauj mūsu māju. Arī daudzos ārstniecības augus tējām mēs vācam ļoti uzmanīgi. Nav iespējams uzskaitīt visu aizsargājamo kustošo vai zaļojošo radību, kas mīt kopā ar mums.

Kaut arī mēs nedzīvojam “Natura 2000” un dabas liegums sākas 500 metrus tālāk aiz mūsu mājām, zaļais dzīves veids ir mūsu pasaules uzskats. Mēs esam šīs dabas un vietas daļa, daudz atmiņu, sapņu un plānu mums saistās ar šejieni.

Bet šobrīd mana vienpadsmitgadīgā meita ik dienu raud un pat neļauj runāt par to. Patiesībā mēs visi jūtamies satriekti un apdraudēti. Mums, bez agrākas brīdināšanas, gatavojas atņemt šo dzīves veidu, mūsu dzīvotni. Jo es nupat esmu saņēmusi to vēstuli no ELLEs, vēstuli par iespējamo īpašuma atsavināšanu nacionālo interešu vārdā par labu “Rail Baltica”, jo mana senču māja atrodas aptuveni 80 metru attālumā no jaunbūvējamā dzelzceļa B2 varianta novietnes.

Ja es būtu zaļvārnu dzimtas pārstāve Zaļā vārna, es varētu tā nesatraukties. Tad par manu ligzdošanas vietu rūpētos Eiropas Padomes Direktīva tāda un tāda, kā arī Bernes konvencija. Un visi zaļie sadotos rokās, lai manu ligzdu nosargātu.

Jo par retajiem savvaļas putniem Direktīvā ir teikts: “…jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.
Šim nolūkam jāapzina:
a) sugas, kurām draud izzušana;
b) sugas, kuras ir jūtīgas pret dažām izmaiņām savās dzīvotnēs;
c) sugas, kuras savas skaitliski mazās populācijas vai ierobežotās vietējās izplatības dēļ uzskatāmas par retām sugām;
d) citas sugas, kuras īpaši jāsaudzē to dzīvotņu īpatnību dēļ.”

Bet es esmu tikai tādas cilvēku tautas pārstāve, ļoti pacietīgas un izturīgas tautas, kas vēl uz zemes ir sastopami vairāk nekā 1000 gabalu, mēs vēl nedzīvojam rezervātā, mums netiek piemērots īpašs aizsardzības statuss. Un līdzīgas mūsējām es zinu un pazīstu (vienas vai otras trases varianta ceļā) daudzas ģimenes, katru ar savu stāstu, jā – arī daudzbērnu.

Turklāt, kā redzams pēc internetā pieejamiem IETEKMES UZ VIDI novērtējuma dokumentiem, vērtēšanas procesa galvenais akcents ir likts uz to, vai iespējamā plānotā dzelzceļa vieta atrodas īpašā dabas teritorijā vai mikroliegumā un par tās attālumu līdz Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas (NATURA 2000) robežai. Es neatradu nevienu norādi, ka cilvēku dzīves vietas varētu būt nozīmīgas un aizsargājamas. Vai trases variantus ir paredzēts vērtēt arī pēc ceļā esošo cilvēku dzīves vietu skaita? Kas mūsu valstij un Eiropai ir nozīmīgāk?

Mēs, cilvēki, kā mums tiek ziņots, varam pretendēt tikai uz likumā paredzēto TAISNĪGO ATLĪDZĪBU. Jā, naudā varot izteikt jebkuru vērtību. Bet – kā tas notiks šinī gadījumā? Kā var naudas izteiksmē dot vērtējumu kaut kam tādam, ko nemēdz un nebija domāts pārdot?
Un ko mums darīt ar taisnīgi saņemto atlīdzību?

Vai LR Saeima likumos vai MK noteikumos paredzēs arī uzdevumu vietējām pašvaldībām šī dzelzceļa skartajām ģimenēm pirkšanai palīdzēt atrast vai ierādīt līdzvērtīgu dzīves vietu?

Sabiedrība, vai jūs zināt, ka esat aicināti paust savu viedokli par notiekošo vēl līdz 15. martam, rakstot uz Vides pārraudzības valsts biroju Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV – 1045?

Vai arī – tas jūs neskar, jo jūsu neesat to aptuveni 2000 īpašnieku skaitā, kuru zemes šķērsos jaunais dzelzceļš?

Es uzskatu, ka sen bija laiks pāriet uz Eiropu vienojošu sliežu platumu, es esmu savas valsts patriote. Bet – kā mana valsts iestāsies par manām cilvēka tiesībām un interesēm?

Vai arī man ir jālūdz pēc manas brīvas gribas mainīt manu identitāti un atzīt mani par ZAĻO VĀRNU, lai plānotā “Rail Baltica” trase nedrīkstētu tuvoties manai ikgadējai ligzdošanas vietai?

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Dzelzceļam bija jābūt uzbūvētam pirms 20 gadiem, kad cilvēki vēl nebija tik ļoti iedzīvojušies savā zemē un nebija sabūvējuši tik daudz visa kā un iekopuši sev mīļo zemīti. Pirms privatizācijas. Tagad izskatās, ka Latvijas valsts kārtējo reizi izrīkojas ar savu tautu kā ļauna pamāte ar bārenīti.

  2. Mums pietiek ar līniju Rīga – Maskava – Pekina un pārējais ir naudas maisu interesēs. Ne mūsu! Mums vajadzīga zaļa pļava ar naktsvijolēm un jūras krastā un to jauno dzelzdceļu varam norakt labi dziļi.

  3. varu nokrāsot

  4. Te ir jautājums vai nākotnes attīstības vārdā var un grib nest kādus personisku upurus vai negrib. Kamēr nebūs labu un ātru ceļu, tikmēr būsim province. Ir izvēle….
    Ja man būtu šī problēma, tad svarīgākais būtu , kāda tad ir tā taisnīgā atlīdzība.

    • Vai nākotnes attīstības vārdā šai 5bērnu ģimenei un simtām citu ģimeņu ir jāatsakās no reālas iespējas visu brīvo laiku pavadīt savā mājiņā audzējot sev ekoloģisku pārtiku? Un tā vietā sēdēt visu laiku savā nelielajā dzīvoklītī bez iespējām pašiem sevi nodrošināt? To jau darīja PSRS laikā – traucējošās ēkas nojauca, un iedzīvotājiem iedeva dzīvokļus blokmājās. Šaubos vai vēlamies pie tā atgriezties. BET IR IESPĒJAMS šīm ģimenēm sniegt reālu alternatīvu – palīdzību lai viņas var iegādāties līdzīgu īpašumu citur. Jo par pagaidām plānotām kompensācijām nekas līdzvērtīgs nesanāk…

    • Pilnīgi pareizi – ātri un droši ceļi. Ja tādu naudu ieguldītu ceļos, visa Latvija būtu ”par”. Tas uzlabotu gan iedzīvotāju vajadzības, gan komersantu iespējas. Nevis Ķinas tranzītkravu dzelzceļš.

  5. Ja dzelzceļa trasē būtu ietverta otra Latvijas pilsēta, piemēram, Daugavpils, tad būtu ievērotas arī reģionālās intereses un savienojums ar Latgali un otru lielāko Latvijas pilsētu. Šobrīd prevalē tikai kravas pārvadātāju (no lidostas) intereses lai uz pasažieru rēķina iegūtu jaunu sliežu trasi. Vecās drīz likvidēsim. Nesaimnieciski.

  6. man šajā situācijā nav skaidra viena lieta – zeme un cilvēki ir Latvijas nacionālā bagātība – vai ne tā? Kur ir Nacionālās apvienības politiķi, kas iestājas par nacionālajām intersēm? Vai viņus no pārējiem politiskajiem spēkiem atšķir tikai sauklis _ SOS! Krievi nāk!!! – Šeit nu būtu tā reize, kad parādīt, ka šai partijau patiesi rūp Lavtijas zames un tautas intereses, bet….. VARAM, kas ir nacionālās apvienības pārziņā, ne tikai neiebilst pret šo projektu, bet izskatās, ka to arī atbalsta…… Un kur ir Zaļie zemnieki????

  7. Jau teicu, ka tas atgādina Rubika “spožo” ideju par mrtro Rīgā. Cik tālu savā “neatkarībā” vēl aizies Latvija?

  8. sociāli atstumtais Atbildēt

    nedomāju , ka mums jāsamierinās ! Ja Rail Baltic projekts būtu izglītotu cilvēku ziņā un rokās , tad viss būtu sakarīgāk ! Bet te ir acīmredzama nejēgu ,, riktēšanās ,, ; žīdu mafija dod naudu un ,,nu tik brāļi , naigi , naigi ,, … vajag ,, pakampt ,, nez kad atkal būs , bet – velns paqrāvis ! kārtis uz galda ! ! ! Kategoriski ir jāpieprasa visi plāni , projekti , aprēķini – visu galdā un atklāti ! Tā ir mana Latvija . Transkontinentāls dzelzceļš nav nekāda panaceja ; bet kaut kādi pliekani tipiņi , vārgulīgi kaut ko vervelē un man tam jāpiekrīt ? kapēc – pierādi , prliecini , tad runāsim tālāk ! NEDRīKST IZSAMIST UN STULBEņU STULBUMAM PAKļAUTIES !

  9. Felix Krietnaiss Atbildēt

    Diemžēl. Šo projektu veido, plāno un prezentē īpatņi no 9-stāvu un citām kastītēm, kas reizēm pat izjūt naidu un nicinājumu pret kādu, kas aizstāv savu dabisko un saimniecisko vidi, kas cīnās par tiesībām pasargāt vēl gabaliņu Latvijas no pārmērīgās industrializācijas dažu veiklu $maisu un projektu rakstītāju interesēm. Steigā sazīmētais projekts ir atrādīts ar atkal jaunām dzelzceļa trasēm, raisot iedzīvotājos neizpratni, kāpēc nevar izmantot vecās dzelzceļa līnijas, kāpēc nevar iet paralēli lielceļiem, kāpēc jāmet kravas dzelzceļa loks uz lidostu utt. Atbilde viena – steiga un lielā nauda. Tās lietas vienmēr kopā traucē padomāt. Pat Baldonē, kur atrodas ”Radons” izpētījuši, vai tas neradīs ietekmi uz dzelzceļu, aizmirstot izpētīt, vai intensīvais ātrvilcienu un kravas vilcienu slogs neradīs ietekmi uz Latvijas radioaktīvo atkritumu glabātuvi! Mārupē aizmirsuši pabrīdināt vietējos par jauno novietojumu un VARAM apstiprinājuši teritorijas plānojumu tajā rajonā, kā privāto un komercapbūvi. Protams, ka iedzīvotāji un komersanti būvējas, bet šobrīd cer vienīgi uz pašvaldības aizstāvību. Cits neviens jau nenāks palīgā. Lidosta un Satiksmes ministrija ir kā sadeguši no iespējami lielā Ķīnas kravas kontrakta. Viss projekts balstīts uz pieņēmumiem!!! Nav nekādu reālo vajadzību. Sabiedriskajā apspriešanā atzīmēja, ka jau piefiksējuši ”darboņus, kas aizvāc stārķu ligzdas. Nejauši?
    Lai nomierinātu iedzīvotājus, nu jau tiek solīti vietējie vilcieni ar pieturu katrā ciemā. Jautājums, kāpēc to nevar darīt pārbūvējot esošās sliedes. Ja uzbūvēs jauno Railbaltic, tad neviens nezkāpēc nerēķina arī zaudējumus. Ja jau tagad tiek likvidēti esošie maršruti, kas būs vēlāk. Vecās sliedes nodosim lūžņos? Kāpēc uzreiz nevar pārtaisīt? Tāpēc, ka tālāk par savu maku neredz!
    Tiek piesauktas ģeopolitiskās intereses – tas jau savukārt nozīmē, ka attīstītājiem beigušies argumenti. Kas pret ģeopolitiku, tas pret zemeslodes griešanos…

  10. Varbūt naktsvijoles var palīdzēt?Diezgan rets un aizsargājams augs.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (34)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+