Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. augusts, 2012
Drukāt

Iznākums vājāks par cerībām

dzudoo_vs_178

Latvijas spēcīgākais džudists Jevgeņijs Borodavko bija ļoti labi sagatavots olimpiskajām spēlēm un Londonā ieradās ar apziņu, ka te nav neuzvaramu pretinieku. Diemžēl otrajā divcīņā svara kategorijā līdz 100 kilogramiem viņu papildlaikā jeb tā saucamajā “Golden score” ar paņēmienu “yuko” pieveica vācietis Dimitri Peterss, piespiežot Borodavko izstāties no turnīra.


 

44 sekundēs

Borodavko pirms četriem gadiem Pekinā startēja svara kategorijā līdz 90 kg un zaudēja pirmajā kārtā. Šoreiz bija labvēlīga izloze, lai Latvijas džudo gūtu pirmo uzvaru olimpiskajās spēlēs kopš 2000. gada, kad Vsevolods Zeļonijs no Sidnejas pārveda bronzu. Pirmajā kārtā Jevgeņijam bija jācīnās pret mazpazīstamo Amerikāņu Samoa džudistu Entoniju Lju. Pasaules rangā viņa uzvārds nav atrodams, bet olimpiskajā rangā Lju ieņem 168. vietu. Jevgeņijs uz tatami iznāca pārliecināts kā briedis un pēc 44 sekundēm, izpildot paņēmienu “ippon”, guva tīru uzvaru.

Astotdaļfinālā viņam bija jātiekas ar Dimitri Petersu no Vācijas, kurš pirmajā kārtā arī ar “ippon” jau 43. sekundē pieveica šā gada Eiropas čempionu izraēlieti Arielu Zēvi, kuram olimpiskajā rangā ir septītā vieta, Borodavko un Petersam – attiecīgi 13. un 15. Līdz šim abi nebija tikušies. Latvijas komanda bija gaidījusi, ka Jevgeņija pretinieks būs Zēve, un gatavoja atbilstošu taktiku, taču to nācās mainīt. Arī pret vācieti Borodavko bija aktīvāks, tomēr nevienu sekmīgu paņēmienu neizdevās izpildīt. Petersu tiesneši sodīja ar brīdinājumu par pasivitāti, toties vācieša “Golden score” izpildītais “yuko” izsniedza Borodavko biļeti atceļam uz Latviju. Svara kategorijā līdz 100 kg startēja 30 džudisti.

 

Nepelnīti

Borodavko tāpat kā viņa kolēģis Konstantīns Ovčiņņikovs pēc zaudējuma atteicās runāt ar žurnālistiem. Treneris Oļegs Baskins: “Žeņas kļūda bija tā, ka viņš neuzvarēja jau pamatlaikā. Iekaroja pārsvaru, un tad ir divi varianti – vai nu turpināt aktīvi, vai arī abiem nostāties, jo vācietis visu laiku stāvēja. Taktika bija izvēlēta pareizi – ar kustībām apspēlēt. Tiesnešiem nepatīk, ka cīņa turpinās “Golden score”, viņiem tikai vajag ieraudzīt pārsvaru. Borodavko ir ļoti labi sagatavots, un cerības bija pamatotas, jo pēdējos četros gados viņš uzvarējis visus olimpiskos čempionus, daudz kur ticis uz goda pjedestāla. Viņš ne par vienu te nav vājāks, un vajadzēja cīnīties par medaļu. Izloze bija pateicīga. Visvairāk žēl, ka zaudējums nebija pelnīts.” Peterss ceturtdaļfinālā uzvarēja olimpiskā ranga otro numuru holandieti Henku Grolu, un trīs par sevi rangā augstāk esošus pretiniekus nevar pārspēt nejauši.

Borodavko ieguvis daudz medaļu Eiropas junioru čempionātos, pieaugušo konkurencē divas reizes izcīnījis bronzu, taču pasaules čempionāti un olimpiskās spēles viņam lielākoties sagādājušas vilšanos. “Acīmredzot morāli nav pietiekami spēcīgs,” skaidrojumu meklēja Baskins. “Tā tikai izskatās, ka viņš ir ļoti pārliecināts, patiesībā – psiholoģiski diezgan jūtīgs, sāpīgi uztver neveiksmes. Tagad droši vien ilgi nespēs atgūties. Varbūt paprasīs garāku pauzi, bet domāju, ka turpinās startēt. Viņam ir tikai 25 gadi, vēl iespējams augt. Pēc četriem gadiem Rio vajadzētu būt.”

 

KOMENTĀRS

Vsevolods Zeļonijs, Latvijas Džudo federācijas ģenerālsekretārs: “Visu cīņas laiku sportists gatavo vienu galveno metienu, reizēm sanāk – reizēm ne. Žeņa kontrolēja cīņu, taktiski apspēlēja vācieti, taču tas atrada savu momentu. Tas nozīmē, ka nevienu sekundi nedrīkst atslābt. Konstantīns Ovčiņņikovs sev līdz galam nenoticēja. Viņš koncentrējās uz to, lai neitralizētu pretinieku, taču pats negatavoja savu uzbrukumu – par maz ir strādāt, lai nenokristu, jāstrādā, lai uzvarētu. Tam jānotic. Psiholoģija ir galvenais – bicepsi visiem lieli, taču jāmāk galvu attīrīt no visām liekajām domām. Protams, nevaram būt apmierināti, ja mūsu džudisti Londonā pa abiem izcīna tikai vienu uzvaru, taču divu sportistu deleģēšana uz olimpiskajām spēlēm nav peļams darba rādītājs. Mums ir maza valsts un džudistu izvēle nav liela. Kādi bērni atnāk, tādus audzinām, trūkst selekcijas: tu esi labs, tu slikts. Bet jācīnās pret gigantiem. No šā viedokļa mēs esam pirmajā vietā pasaulē, piemēram, arī Baltkrievijai ar desmit miljoniem iedzīvotāju Londonā ir tikai divi džudisti. Un tā ir daudzām lielām valstīm. Cenšamies darīt savu darbu labi, lēnām ejam uz priekšu. Ja man jāprognozē, tad domāju, ka pēc četriem gadiem olimpiskajās spēlēs Rio startēs četri mūsu džudisti. Kvalifikācija ilgst divus gadus, nopietna cīņa, nepārtraukta spriedze – ticiet man, tas ir sarežģīti. Bet tādi ir šīs spēles noteikumi.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+