Iznākusi grāmata par unikālo zudušo Piltenes depozītu 2
Apgāds “Zinātne” laidis klajā arheoloģes un vēsturnieces Tatjanas Bergas zinātniskos pētījumu un katalogu “Piltenes depozīts”, kurā atspoguļotas ziņas par naudas apgrozību Kurzemē 13. gadsimtā, vēsta Ventspils novada oficiālais izdevums “Ventspils Novadnieks”.
Piltenes depozīts atrasts 2012. gadā ar metāldetektoru, tajā ir 88 monētas, 29 lietie sudraba stienīši un divi bronzas atsvariņi. Monētu attēlus ievietoja internetā ar mērķi uzzināt atraduma vērtību pārdošanai, pēc tam attēli tika nosūtīti vācu numismātam – Vestfālenes monētu speciālistam Pēterim Ilišam. Viņš rakstā par 13. gadsimta Ziemeļreinas un Vestfālenes monētu atradumiem Baltijas jūras krastos sniedza ziņas arī par Latvijas atradumiem. Tādējādi izveidojās neparasta situācija – Piltenes depozīts kā unikāls Latvijas vēstures avots vēl nebija publicēts visā pilnībā, bet raksts par to jau bija parādījies. Vācu speciālists sniedza depozīta izvērtējumu, uzsverot, ka monētu sastāvs līdzīgs Dundagas Laukumuižas depozītam un monētas pārsvarā nāk no Vestfālenes dienvidaustrumu daļas, turklāt abu depozītu sastāvā ir pa vienam Brandenburgas denāram.
Piltenes depozīta turpmākais liktenis nav zināms. Tatjana Berga norāda: “Depozīta unikālo zinātnisko vērtību nevar pat salīdzināt ar tā vērtību naudā. Skumji, ka pēc ilgā ceļa, ko veikusi numismātikas zinātne no kolekcionēšanas līdz izpratnei par monētu nozīmīgumu, mēs pašreiz novērojam kritumu atpakaļ. Piltenes depozīta liktenis ir bēdīgs. Tas pārdots nezināmam privātam kolekcionāram, iespējams, sadalīts, tā pašreizējā atrašanās vieta nav zināma.”
Tatjanas Bergas zinātniskā pētījuma nodaļā “Kurzemes brakteāti” norādīts, ka Piltenes depozīta sastāvā esošo Kurzemes brakteātu vidējais diametrs ir 14,5 mm, svars – 0,24 grami. Pateicoties Piltenes depozītam, varēja precizēt brakteātu kalšanas sākumu. Spriežot pēc Ziemeļreinas un Vestfālenes monētām, depozīts noglabāts pēc 1251. gada, bet tajā jau bija Kurzemes brakteāti. Kurzemes bīskapijas administratīvajā un tirdzniecības centrā Piltenē teorētiski arī 14. gadsimtā varēja turpināt kalt monētas, uz kurām saglabāta kurzemniekiem raksturīgā simbolika – krusts kā Livonijas ordeņa ģerbonis.
Vienam no Piltenes depozītā atrastajiem 29 lieto stienīšu fragmentiem bija pielipis neliels auduma gabals, austs no vienkārtīgiem vilnas pavedieniem. Visi sudraba stienīši sacirsti lielākos vai mazākos gabalos, četriem noplacināti gali, diviem – ovāli, visiem segmentveida šķērsgriezums. 13 stienīšu fragmentiem ir kontramarkas. Kopā ar monētām un stienīšiem depozītā bija divi bronzas atsvariņi, kuriem bija muciņas forma. Līdz šim Latvijā depozītos atsvariņi nebija atrasti.
Grāmatas “Piltenes depozīts” iznākšanu atbalstījusi arī Ventspils novada pašvaldība.
