Foto – LETA

Izņem frāzi par mācībām latviešu valodā 42

Rīgas dome pēdējo mēnešu laikā mainījusi daudzu Rīgas skolu nolikumus, nu tā ķērusies pie bērnudārzu un interešu izglītības centru nolikumiem.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Izmaiņas nolikumos ir dažādas, taču uztraucoši ir tas, ka jaunajos nolikumos vairs nav frāzes, ka mācības notiek latviešu valodā. Tā vietā nolikumos teikts, ka “valodu lietojums mācību procesā noteikts Skolas licencētajās vispārējās izglītības programmās”.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (“Gods kalpot Rīgai”) apgalvoja, ka izglītības iestāžu nolikumi tiek grozīti vai pieņemti no jauna vien tad, ja tajos nepieciešamas vēl kādas izmaiņas. Tikai valodas dēļ neviens nolikums netiekot aiztikts. Īsta skaidrība, kāpēc jāmaina normas par valodas lietojumu izglītības iestādēs, no sarunas ar E. Aldermani neradās. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka skolās taču mācot arī dažādas svešvalodas, tāpēc nevar teikt, ka mācības notiek tikai latviešu valodā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas domes “Vienotības” frakcijas deputāte Sarmīte Ēlerte apstiprināja, ka nolikumu maiņai parasti ir vēl kāds iemesls, piemēram, bērnudārzam tiek mainīts nosaukums, tomēr opozīcijas deputāti arī komiteju sēdēs nav raduši skaidrību, kāpēc nolikumā jāatsakās no teksta par latviešu valodu. Tālab opozicionāri balsojumos par izmaiņām nolikumos vienmēr atturas. “Mums saka, ka Rīgas domes Juridiskais departaments liek veikt šādas izmaiņas, taču tas nav pārliecinošs arguments. Uzskatām, ka nolikuma maiņa tomēr dod skolām brīvākas rokas valodas izvēlē un arī demonstrē domes koalīcijas attieksmi pret latviešu valodu,” teica S. Ēlerte.

Jā, skolas strādā pēc licencētas izglītības pro-grammas, taču tām ir tiesības licencēt arī citas programmas. Ja nolikumā nav norādīts, ka skolās mācības ir latviešu valodā, tās var licencēt mazākumtautību izglītības programmas, ko iepriekš nav īstenojušas. Valsts izglītības kvalitātes dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktore Anda Šenberga apliecināja: “Protams, ka skola var mainīt īstenoto izglītības programmu, jo Izglītības likumā ir noteikta skolas patstāvība.”

Programmas maiņa gan ir jāsaskaņo ar dibinātāju, bet Rīgas skolām tā jau tā pati galvaspilsētas dome vien ir. Normatīvajos aktos teikts, ka, lai saņemtu licenci izglītības programmas īstenošanai, izglītības iestādei jāiesniedz Kvalitātes dienestā iesniegums un izziņa par attiecīgās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī izglītības iestādes dibinātāja saskaņojumus izglītības programmas īstenošanai. Ja visi šie dokumenti ir kārtībā, IKVD nevar nelicencēt programmu, pat ja latviešu skola grasās kļūt par krievu skolu.

Par to, ka lietotā valoda varētu mainīties interešu izglītības centros, gan nevajadzētu uztraukties. Tajos valodu lietojumu regulē Valsts valodas likums, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību dibinātajos interešu centros bērnu apmācībai jāizmanto tikai latviešu valoda.