Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. septembris, 2015
Drukāt

Izņēmumu diemžēl nav (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Aizvadītajos gados vienotās platības maksājumam biju pieteikusi 6,12 ha Aiviekstes upes palienes pļavas, kurās aug grīslis un kuras palu laikā applūst. Toreiz varēja grīsli nopļaut, sasmalcināt, atstājot uz lauka. Kāpēc šogad tiek prasīts nopļauto savākt, ja šo grīsli nav kur likt? Jo lopiem to nevar izbarot. Vija Ručevska  
Madonas novadā

Prasība savākt nopļauto zāli noteikta šogad, 10. martā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos. Agrāk izdotie noteikumi paredzēja zāli nopļaut un sasmalcināt, atstājot to uz lauka. Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāve Kristīne Ilgaža vēsta, ka vienoto platību maksājumu saņemšanai izņēmumi nav paredzēti, šī prasība noteikta visiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nejēdzīgas ierēdņu idejas attiecīgi radītas ne jau vienīgi mūsu valstī kā tādā, bet secīgi arī mūsu valsts galvā – galvaspilsētā. Rīgas pašreizējās Domes administratīvā komisija neatšķir Rīgai gadu gaitā pievienoto tās nomalēs sen jau bijušo ģimenes dārziņu teritoriju vajadzības, ierēdņu iztēlē tās pielīdzinot pilsētas bulvāru loka apstrākļkem. Pilnīgi un uz visu laiku dārzos aizliegta dārzā radušos augļu koku apkopē utml. radušos koka zaru atgriezumu dedzināšanu, iegūstot dārzkopībā tik nepieciešamos koksnes pelnus kā dabisko ekoloģisku mēslojumu vai kā augu slimību apkarotāju. Bet turpat netālu netālu no Rīgas rātsnama, daudzu pierīgas apdzīvotu vietu pašvaldības ar veselīgu saprātu tomēr jau sen iedzīvotājiem dārzos noteikušas atsevišķas talkas dienas vai dažus noteiktus datumus mēnesī, kuros visi drīkst savā dārzā sadedzināt koksni, gan kategoriski neatļaujot dedzināt citus atkritumus. Nejēdzīgi, ka Rīgā sadomāts izvest uz atkritumu izgāztuvi jebkuru koksni, kas nekad vairs neatgriezīsies dārza apdobju augsnē. Tāpat nožēliojami, kā Rīgas domes dienesti katru rudeni sistemātiski noplicina augsni Rīgas parkos, izvedot uz neatgriešanos visas rudenī nopbirušās lielo koku lapas. Ja lapas kautkur kompostētu, tām būtu jāatgriežass kā savu koku mesloijumam, atbilstoši dabas likumam par augu barības vielu apriti augsnē. Nožēlojami gan tie Rīgas kabinetu priekšnieciņi un sīkās inspektoriņas adimnistratores.

  2. Šāds murgs ir tkai Latvijā.Ministru Prezidente [krustpunktā] tiešraidē radio apsolīja NOVĒRST.Gaidiet kad slotas kātam sāks lapas plaukt.

  3. Vienkārši naudas nav un tad sāk izmantot visādus niķus lai nemaksātu, LAD aparāts ir ļoti ēdelīgs, to jau uztur par to pašu naudu.

  4. Bet pamatojums ar baltiem diegiem šūts! Kāpēc mūsu ierēdņi tik izdomas bagāti nevietā?

Agris Liepiņš: Pedagogiem jāuzņemas atbildība (1)Izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz nekavējoties atlaist no darba skolotājus, kuri ir nelojāli Latvijas valstij, izraisījušas protesta vētru daudzu skolotāju vārdā runājošu amatpersonu vidū.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholismsParasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+