Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. aprīlis, 2012
Drukāt

Izpētīts pašvaldību devums


Foto: LETAFoto: LETA

Kultūras ministrija (KM) tikko pabeigusi pētījumu par pašvaldību finansiālo ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā. Pašvaldību sniegtā informācija, kā arī Latvijas Digitālajā kultūras kartē esošie dati liecina, ka 2011. gadā kopējās izmaksas par vidējo atalgojumu mēnesī kolektīvu vadītājiem un speciālistiem, ieskaitot sociālo nodokli, 119 pašvaldībās bijušas 5 406 635 lati.

Savukārt vidējais atalgojums gadā vienam kolektīvam 119 pašvaldībās, tajā skaitā telpas, materiāltehniskais aprīkojums, notis, deju apraksti, transports, tērpi un cits aprīkojums, izmaksājis 
3 528 765 latus. Vidējais atalgojums kolektīva vadītājam vai speciālistam mēnesī bijis 140 lati, bet atbalsts vienam kolektīvam gadā – vidēji 1604 lati. Pēc KM ziņām, pērn Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā bijuši iesaistīti 2200 kolektīvi.

KM norāda, ka šie dati un konsultācijas ar pašvaldībām ir pamatā tās sagatavotajiem priekšlikumiem valsts mērķdotācijas sadales un aprēķināšanas kritēriju izstrādē. Pārrunās ar pašvaldību pārstāvjiem tikuši apskatīti vairāki rīcības scenāriji, līdz atbalstu guvis ministrijas priekšlikums, kas paredz, ka Dziesmu un deju svētku likuma ietvaros pašvaldības pašas nosaka atbalstāmās prioritātes svētku tradīcijas nepārtrauktības nodrošināšanai savā teritorijā, piemēram, atalgojumi kolektīvu vadītājiem, koprepertuāra sagatavošana un apgūšana (notis, deju zīmējumi), svētku tradīcijai nozīmīgi pasākumi pašvaldībās, reģionā. KM uzsver, šajā scenārijā akcentēts, ka tradīcijas saglabāšana ir kopdarbs, kurā investē gan pašvaldība, gan valsts, gan Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Šobrīd Dziesmu un deju svētku likumā noteikts, ka valsts mērķdotācija tiek izmantota darba samaksai kolektīvu vadītājiem un sociālajam nodoklim.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+