Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. septembris, 2012
Drukāt

Izplēn ideja par UIN daļas novirzīšanu vietējai varai

Foto - LETAFoto - LETA

Lēnām izplēn ideja par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) daļas novirzīšanu vietējai varai, raksta laikraksts “Dienas Bizness”. Uzņēmumu peļņa pērn sasniegusi 652,8 miljonus latu pretstatā 75,8 miljonu latu zaudējumiem aizpērn, liecina SIA “Lursoft” pētījums par peļņas bilances (peļņa mīnus zaudējumi) apmēru, kādu uzrāda katrā konkrētajā pašvaldībā reģistrētie uzņēmumi 2010. un 2011.gadā.

Šie rādītāji gan vēl var mainīties, jo visi uzņēmēji vēl nav iesnieguši pagājušā gada pārskatus.

Kopumā no 119 pašvaldībām 2010.pārskata gadā 32 pašvaldībās reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa bijusi negatīva, savukārt 2011.gadā situācija uzlabojusies un vairs tikai 21 pašvaldībā reģistrētie uzņēmumi kopumā bija strādājuši ar zaudējumiem. Tiesa, pērn Mārupes novadā reģistrēto uzņēmumu zaudējumu apmērs bija iespaidīgs – 74 miljoni latu, jo “airBaltic” 83,45 miljonu latu zaudējumus nespēja kompensēt pārējo uzņēmumu peļņa.

Vislielāko peļņu spējuši uzrādīt Rīgā reģistrētie uzņēmumi – 474 miljonus latu.

“Latvijā pašvaldībās ir ne tikai atšķirīgs iedzīvotāju skaits, bet arī reģistrēto uzņēmumu skaits, atšķirīga specializācija un līdz ar to arī būtiski atšķirīgs gan nodarbināto skaits, gan kopējais peļņas apjoms,” pētījuma datus vērtē SIA “Lursoft” pārstāvis Ainars Brūvelis.

Viņš nenoliedz, ka šajā aprēķinā liela nozīme ir uzņēmuma juridiskajai adresei, nevis reālai peļņas gūšanas vietai. Kā piemēru Brūvelis min tādus ik gadu ar peļņu strādājošus uzņēmumus kā VAS “Latvijas Valsts meži”, AS “Latvenergo”, AS “Latvijas Gāze”, SIA “Latvijas Mobilais telefons”, SIA “Lattelecom”, SIA “Tele2”, SIA “Maxima Latvija”, kuru juridiskās adreses ir Rīgā vai Pierīgā, taču reālā saimnieciskā darbība notiek ne tikai vienā pašvaldības teritorijā vien, bet visā valstī.

Uzņēmēju nevalstiskās organizācijas ne vienu reizi vien ir aicinājušas meklēt risinājumus tam, kā pašvaldības ieinteresēt biznesa piesaistē savā teritorijā, tomēr tikai daļā pašvaldību šajā jautājumā esot labi rezultāti.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji uzvēra, ka ir būtiski jau 2013.-2015.gada budžetā parādīt virzību uz pašvaldību ieinteresētību piesaistīt uzņēmējus savās teritorijās, jo pagaidām valdības līmenī neesot sperti konkrēti soļi šajā virzienā. Lai arī uzņēmēji neslēpj, ka vairuma pašvaldību “piedāvātais burkāns” nekustamā īpašuma nodokļa atlaides izskatā nav tāds, kuru varētu uzskatīt par ļoti būtisku faktoru savas atrašanās vietas izvēlei, nekā cita nav.

“Pašvaldības biznesam reāli varētu palīdzēt ar infrastruktūru,” saka SIA “Krauzers” valdes priekšsēdētājs Andis Araks. Viņš kā piemēru min situāciju, kad ir iegādātas jaunas iekārtas, bet elektroenerģijas jauda esošā ražotnē ir neatbilstoša. “Pašvaldības biznesu varētu atbalstīt arī ar ceļu infrastruktūru, arī ar atbilstošu ūdensvadu, piemēram, ir prasība par hidrantu, bet ūdensvada tehniskie parametri tādu uzlikt neparedz.”

Pēc uzņēmēja domām, valdībai no runām vajadzētu pāriet uz reāliem darbiem un dot pašvaldībām arī instrumentus atbalstam infrastruktūrā.

Šā gada sākumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nāca klajā ar ideju par UIN daļas novirzīšanu pašvaldības budžetā, kas būtu kā sava veida motivācija pašvaldībām attīstīt uzņēmējdarbību.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šādu ideju noraida. “Īstenojot šādu ideju, ieguvējas būtu Pierīgas pašvaldības un Rīga, savukārt pārējās pašvaldības no tās neko neiegūtu vai arī varētu taisīt fiktīvus uzņēmumus,” skaidro Vilks. Viņš norāda, ka šis risinājums nenodrošinātu izrāvienu reģionos, kuros tas visvairāk vajadzīgs.

Neraugoties uz to, no idejas kā tādas Sprūdžs neatkāpjas un atgādina gadījumus, kad pašvaldības nav ieinteresētas konkrētajā uzņēmējdarbībā – ražotnes izveidē.

“Šobrīd notiek diskusijas ministrijas iekšienē, un arī Lielo pilsētu asociācija un Pašvaldību savienība ir iesniegusi savus priekšlikumus. Iespējamā reforma varētu tikt skatīta kontekstā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru pašvaldībai,” saka Sprūdžs. Viņš gan atzīst, ka patlaban nav iespējams runāt ne par UIN pārdali, ne par pārdales apmēru. “Tiešā veidā tas nav iespējams, bet jābūt mehānismam, kurš ir saistīts ar peļņu.”

“Filozofiski ideja par pašvaldību veicināšanu investīciju piesaistē izmantot UIN daļu nav nekas slikts, kaut arī nezinu, vai vispār ir iespējama kāda perfekta un vienlīdz taisnīga sistēma,” norāda nelielās Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls.

Viņš gan uzsver, ka pašvaldības arī šodien vēlas darba vietas un nodokļus, kuri rodas ne tikai no pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumiem, bet arī no citiem maksājumiem, ko maksā uzņēmēji. “Jārēķinās, ka ir nozares, kurās vajag daudz darba roku, un tādas, kurās ir lieli kapitālieguldījumi, bet ļoti mazs darba vietu skaits, turklāt dažkārt ir arī blakusefekti – ražotne “trokšņo” un varbūt pat smird, bet tas nevar patikt apkārtējiem iedzīvotājiem,” skaidro Rozentāls.

Viņaprāt, patlaban politiski tiek veidota sava veida Indijas kastu sistēma, jo investoram, kas nāk ar miljonu latu ieguldījumu, reģionu centrā var piedāvāt lielāku pretimnākšanu nekā mazā pašvaldībā. “Nevaram līdzvērtīgi konkurēt ar atbalstu infrastruktūrā salīdzinājumā ar pilsētu, nemaz nerunājot par reģionālo centru,” uz jautājumu par Alsungas novada konkurētspēju investīciju piesaistē atbild Rozentāls.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+