Dabā
Cope

Izprast zivi: Kā Gints Zeiļa iemanījies izvilkt salati un lašus Gaujā 16


1. janvāra skaistule.
1. janvāra skaistule.
Foto no G. Zeiļas personiskā arhīva

Ir jaunā gada pirmā diena, un daži vīri, tērpušies lietus necaurlaidīgās, siltās drēbēs, pēc tradīcijas dodas uz Gauju. Vai var būt labāks svētku turpinājums, kā pacīnīties ar mūsu lašupju karaļiem lašiem! Upei līmenis izkāpis no krastiem, tā steidzīgi veļ saduļķotus ūdeņus, nesdama līdzi visādu krastu drazu. Skaidrs, ka straujajā tecējumā iespējas sastapties ar zivi ir ļoti minimālas.

Gints Zeiļa, kurš ir viens no šiem upes cienītājiem, bet makšķernieku aprindās labi zināms kā firmas ­”Eboat.lv” vadītājs, raida mānekli neliela līcīša radītajā atstraumē. Pāris spoles apgriezieni, un mauciens pa kātu. Tievā (pēc japāņu klasifikācijas 1.2) aukliņa sīc kā stīga, kāts līkumā, bet 0,33 mm fluorkarbona pavada griež krasta zāles un panes akmeņu aso šķautņu uzbrukumus. Ir sākusies cīņa, tikai šoreiz tā ir godīga cīņa, kurai beidzoties uzvarētāji būs abi. Makšķernieks būs gandarīts par to, ka grūtos un sarežģītos copes apstākļos izkodis zivs atrašanās vietu un izprovocējis to uz ņēmienu, bet upes skaistule pēc fotosesijas tiks atlaista atpakaļ dzimtajā stihijā. Novēlējis veiksmīgajam makšķerniekam “Ne asakas jaunajā gadā!”, aicināju viņu uz nelielu sarunu.

 

Kā sāki makšķerēt?

G. Zeiļa: Ļoti labi atceros savu pirmo noķerto līdaku. Dzīvoju Carnikavā, pa mājas logu varēja redzēt upi, bet, lai gūtu panākumus upē, metienu tehniku sāku trenēt nelielā grāvītī, kur, pēc manām domām, zivīm vispār nevajadzētu būt. Man bija milzīgs pārsteigums, kad kādā no metieniem galā sajutu kaut ko dzīvu un veiksmīgi tiku pie savas pirmās līdakas. Tā sākās manas spiningotāja gaitas. Dabiskās ēsmas nelietoju, arī ziemā makšķerēju tikai un vienīgi ar bļitku, ja dienas laikā izdodas pievārēt pāris asaru, esmu gandarīts.

Bet par savu sapņu zivi dēvēju salati, tautā sauktu par meža vimbu. Vēl pirms gadiem pieciem nebija nekādas sajēgas, kā šo spēcīgo pretinieku pierunāt uz ņēmienu, taču tagad jau droši varu teikt, ka aiziešu līdz upei noķert kādu meženi. Pagaidām lielākā pieveiktā svēra 4,5 kilogramus.

Nākamā zivs, kuru arī ķeru ļoti labprāt, ir lasis, lielākais – 8,6 kilogrami, bet milzīgu baudu izjutu, cīnoties ar spožo no jūras ienākušo taimiņu 4,350 kilogramu vērtē. Lielākā līdz šim pieveiktā līdaka bija 7,8 kilogramu vērtē, bet Alūksnes asaris svēra 1,25 kilogramus.

Esmu makšķerējis Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, siltajās zemēs ķēris tunčus, bet laikam nekas mani neuzrunā tik ļoti kā dzimtās Latvijas upes un ezeri.

 

Kā neapjūc milzīgo mānekļu klāstā, kā izvēlies īsto, zivīgo?

Domāju, ka māneklis ir tikai viena daļa no uzvaras, otra, iespējams pati svarīgākā, ir pare,iza sapratne par vietu, kur atrodas zivs, tās atrašana ar eholoti vai upē, makšķerējot no krasta, ar intuīciju vai sesto prātu, mānekļa pareiza pasniegšana īstajā dziļumā un animācija. Pieļauju, ka, ķerot meženes, no malas izskatos nedaudz amizanti, tas ir viens ārprātīgs ­tvičs, savukārt, gūstot aukstā ūdenī gausās līdakas, izskatās, ka spiningotājs gandrīz neko nedara.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kādi ir tavi labākie sasniegumi spiningošanas sportā, kurā tu tik labprāt piedalies?

2014. gadā individuālajās sacensībās izcīnīju Latvijas kausu, bet 2017. gads atnesa uzvaru Latvijas čempionātā spiningošanā no laivām komandu vērtējumā.

“Eboat.lv” ļoti bieži sponsorē dažādas makšķerēšanas sacensības. Kas tevi pamudina tā rīkoties?

Pats esmu organizējis vai piedalījies daudzu sacensību organizēšanā, ļoti labi apzinos, cik tas ir nopietns un arī sarežģīts process, cienu cilvēkus, kuri to dara, un saprāta robežās cenšos tiem palīdzēt. Domāju arī, ka tā ir sava veida sūtība cilvēkam, kura dzīve ļoti lielā mērā saistīta ar makšķerēšanu un makšķerlietām.

 

Tavā veikalā var nopirkt makšķerlietas, sākot no sīka āķīša un beidzot ar modernu makšķerēšanas kuteri. Vai nebaidījies sākt tirgot dārgas lietas?

Pirms pieciem gadiem, laikā, kad izšķīros par dārgu, bet ļoti ērtu un kvalitatīvu makšķerēšanas laivu “Alumacraft” tirdzniecību, daudzi mani uzskatīja par jukušu, bet mans funktieris bija tāds – ja situēts cilvēks ļoti daudz brīvā laika tērē savam vaļaspriekam makšķerēšanai, tad viņš atļausies makšķerēt ar komfortu un baudu, investējot savā hobijā līdzekļus.

Medības jau arī nav lētas, jaudīgi apvidus auto, modernas optikas un ieroči, infrastruktūras uzturēšana un viss pārējais. Pa šiem pieciem gadiem esmu pārdevis piecdesmit četras “Alumacraft” un “Finval” laivas, tas nav maz. Jā, tās ir dārgas, bet nodrošina visu, kas nepieciešams rezultatīvai un kvalitatīvai copei, un pircēji ir apmierināti.

Makšķernieki, baudiet savu vaļasprieku un lai noraujas jaunajā, 2018. gadā, atcerieties, ka ne tikai kaķiem, bet arī suņiem garšo zivis!

LA.lv