Foto-Dainis Bušmanis

Ja saimnieki pretosies, aicināsim palīgā policiju. Saruna ar PVD vadītāju Māri Balodi 7

Par jaunāko situāciju cūkkopības nozarē, lēmumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību un iespējamo valsts iestāžu darbību nākotnē žurnālistei Sandrai Dieziņai un Uldim Graudiņam stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors MĀRIS BALODIS.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

M. Balodis: – Slimība aizvien turpina plosīties gan Latgalē, gan arī Vidzemes pusē, kur ĀCM atklāts vienas ģimenes locekļiem piederošajās četrās saimniecībās, turklāt īpašnieki paši nodarbojas ar lopu kaušanu. Latgalē cietušas 14 saimniecības. Situācija ir dramatiska. Meža dzīvnieki arī nobeidzas. Kamēr būs mazās fermiņas un meža dzīvnieki, cerēt uz slimības izplatības apstāšanos nevajadzētu. Mazajās piemājas saimniecībās riskus rada vīrusa ienese no lauka ar zaļbarību un termiski neapstrādātiem produktiem, ar tehniku un izbarojot dažādas meža dzīvnieku atliekas. Patlaban nolemts: vai nu saimniecība ievēro biodrošības prasības, vai lopi ir jāizkauj, saņemot kompensāciju. Tas ir vienīgais mehānisms slimības izplatības apturēšanai.

– Vai patlaban varam runāt par slimības lokalizēšanas termiņiem?


CITI ŠOBRĪD LASA

– Vēl ir pāragri par to runāt. Mums aizvien ir jauni slimības uzliesmojumi. Kad novērsīsim cēloņus – mājas cūkas bez biodrošības, kad cūku turēšana nebūs amatieru nodarbe, kad cūkas turēs profesionāļi, kas zina, kā dzīvnieki jātur, kad samazināsies mežacūku daudzums, tad varēsim uzelpot.