Izrāda jaunos spēlfilmu projektus 0
Piektdien, 23. martā, Rīgas Kinomuzejā notika 15 spēlfilmu projektu prezentācijas, kuras vērtēja Nacionālā kino centra (NKC) filmu eksperti – Dāvis Sīmanis, Uldis Cekulis, Uldis Dimiševskis.
Konkursā piedalījās gan pazīstami režisori – Viesturs Kairišs, Una Celma un Vija Beinerte –, gan savus projektus prezentēja arī mazāk zināmi un jauni režisori. Vairāki projekti tiek veidoti, Latvijai sadarbojoties ne tikai ar Lietuvu un Igauniju, bet arī ar Vāciju, Krieviju un pat Grieķiju.
Režisore Una Celma piedāvāja filmu “Es mīlēju krievu”, kuras darbība notiek pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un atspoguļo ne tikai to, kas notika šajā visai sarežģītajā laikā ar cilvēkiem un kādas bija viņu izjūtas, bet arī trīspadsmitgadīgas meitenes un četrdesmit gadus veca vīrieša mīlasstāstu, kas uz šī dramatiskā laika fona varētu ienest filmā vēl lielāku traģiskumu.
Divi filmu projekti veltīti deportāciju tēmai. Viestura Kairiša filma “Melānijas hronika” balstīta uz Melānijas Vanagas grāmatu “Veļupes krastā” un vēsta par cilvēku izsūtīšanu uz Sibīriju.
Režisors atzina, ka vēlas, lai šī filma veiktu vairāk terapeitisku funkciju un tajā būtu manāms arī izglītojošs faktors. Savukārt igauņu režisora Marti Heldes filma “Pretvējā” (“In the Crosswind”) atspoguļos deportāciju uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā. Šī lente tiks uzņemta melnbalta.
Ar savu jauno ideju – filmu “Klusa nakts”, kas vēstīs par kādu ģimeni Ziemassvētku naktī, – iepazīstināja arī Māris Martinsons, kurš lielu atzinību jau izpelnījies ar filmu “Amaya”. Savukārt režisore Vija Beinerte un producents Gatis Upmalis piedāvāja filmu “Džimlai Rūdi Rallallā”, un šī kinolente ar savu jestro nosaukumu vien solās būt visai spraiga. Tā vēstīs par vecākā gadagājuma cilvēkiem, kuri nolemj doties karā. Atļauja filmēšanai Ādažu poligonā jau esot saņemta. Pirmizrāde varētu notikt šā gada beigās.
Savukārt režisora Roberta Kuļenko mūziklā “Neaizmirstulītes” atspoguļota sava veida demogrāfiskā krīze – kādā ciematā dzīvo tikai sievietes, un, kad tur iemaldās kāds no pretējā dzimuma, sākas sava veida “medības”. Režisors un producents Juris Kursietis ar pārstāvjiem no Grieķijas un Vācijas klātesošos iepazīstināja ar filmas “Modris” projektu. Stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem un atspoguļos indivīda attiecības ar valdošo varu – ģimenes vēlme pārmācīt dēlu par radiatora zādzību jaunieti pazudina un noved līdz īsta noziedznieka statusam. Jaunu projektu – “Ķirsis uz jumta” – piedāvāja arī režisori Oskars Morozs un Oskars Rupenheits ar producenti Antru Cilinsku. Filma būšot melnā komēdija par pieciem cilvēkiem, kuriem bijusi visai tumša pagātne, bet kas nolēmuši sākt jaunu dzīvi. Uz NKC atbalstu cer arī režisors un producents Pavels Gumennikovs ar diviem projektiem – “Vidusceļš” un “Es aizeju”. Lietuviešu režisors Igns Jonins, sadarbojoties ar producentu Robertu Vinov-ski, lūdza NKC atbalstu filmai “Spēlmanis” (“The Gambler”). Filmas galvenais varonis ir labs un apzinīgs darbinieks slimnīcā, taču viņa vājība ir azartspēles. Laikā, kad tajās neveicas, viņš izdomā pavisam jaunu spēli, kurā viņa kolēģi slimnīcā liek likmes uz pacientiem.
Konkursa rezultāti tiks publicēti NKC mājas vietnē līdz 30. martam.
Lielākie pieprasītie līdzekļi NKC 2012. gada spēlfilmu konkursā (latos)
| Filma | Režisors, producents, studija | Summa |
| Džimlai Rūdi Rallallā | Vija Beinerte, Gatis Upmalis (“F.O.R.M.A”) | 178 904 |
| Neaizmirstulītes | Roberts Kuļenko, Līga Gaisa (“Lokomotīve”) | 155 887 |
| Melānijas hronika | Viesturs Kairišs, Inese Boka-Grūbe (“Mistrus Media”) | 145 933 |
| Pie tēviem aiziet | Armāns Čilingarjans, Franciska Cimare, Elita Franciska Cimare (“Arfifilm”) | 142 000 |
| Rudmates | Astra Zildnere, Guntis Trekteris, Marta Bite (Ego Media”) | 135 000 |
Kopējais pieprasītais finansējums visām 17 filmām: Ls 1 744 651, NKC rīcībā: Ls 380 200 (22% šīs summas).
Avots: NKC
