Izraēlas ministrs netieši apstiprina uzlidojumus Sīrijai 0
Līdzšinējais Izraēlas aizsardzības ministrs Ehuds Baraks svētdien netieši apstiprināja, ka Izraēlas aviācija šonedēļ veikusi uzlidojumus Sīrijā.
Lai gan Baraks tieši atteicās apstiprināt izskanējušās ziņas par Izraēlas uzlidojumiem Sīrijā, Minhenē notiekošajā drošības jautājumiem veltītajā konferencē ministrs sacīja, ka tas bija “kārtējais pierādījums tam, ka tad, kad mēs kaut ko sakām, mēs to domājam nopietni. Mēs sakām, ka mēs neuzskatām, ka Libānā būtu jāļauj ievest modernas ieroču sistēmas no Sīrijas, kad kritīs [Sīrijas prezidenta Bašara al] Asada” režīms.
“Es nevaru neko piebilst pie tā, ko jūs esat lasījuši laikrakstos par Sīrijā pirms pāris dienām notikušo,” konferences delegātiem atklāja Baraks.
Kā piektdien pavēstīja kāda vārdā neminēta Savienoto Valstu amatpersona, šīs nedēļas Izraēlas aviācijas uzlidojumā Sīrijā bombardētas raķetes zeme-gaiss un tuvējais militārais komplekss Damaskas nomalē, jo Izraēla baidījusies, ka ieroči tiks nodoti Libānas šiītu grupējumam “Hizbollah”.
Iepriekš tika izteikti pieņēmumi par diviem atsevišķiem mērķiem trešdien notikušajā reidā – zinātniski pētnieciskais centrs netālu no Damaskas un autokolonna ar ieroču kravu Sīrijas-Libānas robežas tuvumā.
Taču ASV amatpersona pavēstīja, ka uzlidojums bija vērsts pret vienu vietu.
“Tas bija Damaskas piepilsētā,” sacīja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti. “Tur bija raķetes zeme-gaiss uz transportlīdzekļiem”, kas, domājams, ir Krievijā ražotās zenītraķetes “SA-17”.
Izraēlai pastāvējušas aizdomas, ka ieroči tiks pārsūtīti “Hizbollah”.
Lidmašīnas arī bombardējušas blakus esošo militāro kompleksu, pastāvot aizdomām, ka tura atrodas ķīmisko ieroču komponenti.
Divas dienas pēc Izraēlas uzlidojumiem ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta atzina, ka ASV arvien vairāk uzmanības pievērš tam, lai situācijā, kad pie varas Sīrijā vairs nebūs Asada režīms, tur garantētu ķīmisko ieroču arsenālu drošību.
Sīrijas konflikts ilgst jau kopš 2011.gada marta, un saskaņā ar ANO datiem tajā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 60 000 cilvēku.
Rietumi un arābu valstis ar ANO Drošības padomes starpniecību centušās panākt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada aiziešanu no amata, uzskatot, ka tādējādi tiks apturēta vardarbība, taču viņu centienus bloķējušas Krievija un Ķīna, kas apgalvo, ka iejaukšanās no ārpuses novedīs pie Sīrijas konflikta eskalācijas.
Sīrijas varas pārstāvji norāda, ka sastop lieliski bruņotu kaujinieku pretestību, kas saņem palīdzību no ārzemēm.
Savukārt Irāna apsūdz Turciju un Persijas līča valstis, ka tās, slepeni vienojoties ar ASV un Izraēlu, ar ieročiem apgādā Sīrijas nemierniekus, lai panāktu tuva Teherānas sabiedrotā – Sīrijas prezidenta Asada – gāšanu.
Satraukumu par to, ka ārvalstu džihādistu klātbūtne Sīrijā var novest pie konflikta radikalizācijas, pauduši arī ANO komisijas locekļi, kas izmeklē cilvēktiesību pārkāpumus konflikta plosītajā Sīrijā.
