Izraēlas un arābu karš 1967. gadā varēja noslēgties ar atomsprādzienu 0
1967. gadā Izraēla plānoja uzspridzināt kodollādiņu kāda Sinajas pussalas kalna galā, ja karš pret arābu valstu koalīciju ar Ēģipti, Sīriju, Irāku un Jordāniju priekšgalā būtu izvērties tai nelabvēlīgi, atsaucoties uz laikabiedru liecībām, vēsta “The New York Times”. Tomēr tā sauktais “Sešu dienu karš”, kas sākās 5. un noslēdzās 10. jūnijā, beidzās ar absolūtu Izraēlas uzvaru un atombumba pat netika nogādāta nozīmētajā vietā.
“Tas ir pēdējais Sešu dienu kara noslēpums,” tā atklātībā nodoto informāciju par slepeno “pastardienas operāciju” ar koda nosaukumu “Samsons”, laikrakstam raksturojis amerikāņu vēsturnieks Avners Koens, kura darbības lauks ir Izraēlas kodolprogrammas vēstures pētniecība. Demonstratīvam atombumbas sprādzienam Izraēlas militāro neveiksmju gadījumā vajadzētu kalpot kā iebiedējošam un atturošam pasākumam, kas liktu arābiem atkāpties.
Izraēla gan nekad nav oficiāli atzinusi, ka tās rīcībā ir kodolieroči, lai arī tāda informācija laiku pa laikam parādās.
Koens stāstu par 1967. gada plāniem ieguva vairākās intervijās ar atvaļināto ģenerāli Ichaku Jākovu, kurš savulaik bija atbildīgs par operāciju. Ģenerālis liecības sniedza 1999. un 2000. gadā, taču tās līdz šim netika izpaustas. Pats Jākovs nomira 2013. gadā. “Redzat, tas bija tik dabiski! Jums ir ienaidnieks, kurš saka, ka iedzīs jūs jūrā. Jūs viņam ticat. Kā gan jūs varētu viņu apturēt? Jums viņš jāiebiedē. Ja jums ir kaut kas, ar ko jūs varat viņu iebiedēt, jūs viņu iebiedējat,” lentā ierakstīto ģenerāļa stāstu citē Koens. Ja atomsprādziens būtu noticis, tas būtu pirmais, kopš 1945. gada eksplozijām, kas nopostīja Japānas pilsētas Hirosimu un Nagasaki.
Plānotās operācijas “Samsons” nosaukums ticis izvēlēts simboliski – tā sauca Vecajā Derībā pieminēto seno jūdu spēkavīru, kurš sagāzis filistiešu tempļa jumtu, aprokot zem tā gan ienaidniekus, gan sevi. Proti, pastāvēja liela iespēja, ka atomsprādzienā aizietu bojā arī Jākovs un viņa komanda, kas bija par to atbildīga.
