Latvijā
Politika

Izrakti visi iespējamie kara cirvji: prieksvēlēšanu cīņas iekarsuši JKP un NA “saiet ragos” 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības biedri priekšvēlēšanu cīņā tā iekarsuši, ka jābažījas par partiju spēju sadarboties pēc vēlēšanām.

“Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņem milzīgas naudas summas, kas izskatās pēc prasta kukuļa,” tā pagājušonedēļ izplatītā videomateriālā apgalvoja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvis, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Juris Jurašs. Savukārt R. Dzintars uz to atbild ar aicinājumu Drošības policijai pārbaudīt JKP līderu iespējamu saistību ar Krievijas specdienestiem.


Pierādījumus nerāda

Savā videomateriālā J. Jurašs apgalvoja, ka I. Parādnieks no maksātnespējas administratoriem esot saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro, bet Dzintars – vairāk nekā 100 000 eiro. “Skatoties uz šiem dokumentiem, ir pilnīgi skaidrs, kuri ir Nacionālās apvienības saimnieki un īstie lēmumu pieņēmēji,” teica J. Jurašs, bet sīkāk ar savu “pierādījumu” saturu neiepazīstināja un nekādus uzvārdus arī nesauca. Vēlāk gan viņš atzina, ka tās esot maksātnespējas administratora Aigara Lūša konta izdrukas, kurās redzami pārskaitījumi R. Dzintaram, I. Parādniekam un viņa sievai.

“Esmu šos dokumentus un visu manā rīcībā esošo informāciju iesniedzis KNAB un ceru uz biroja aktīvu darbu. Tādēļ šobrīd nebūtu pareizi no manas puses ko sīkāk iztirzāt. Negribu ar savu aktivitāti patraucēt izmeklētājiem darbā,” telefonsarunā ar “LA” teica J. Jurašs.

Dzintars: “Aizņēmos tikai 4000 latu.”

R. Dzintars pirmdien izplatīja savu atbildes video, kurā skaidro, ka 2011. gadā no sava drauga un partijas biedra Aigara Lūša uz īsu laiku aizņēmies 4000 latu, ko norādījis arī savā amatpersonas deklarācijā. “Nekādus citus aizdevumus vai pārskaitījumus neesmu saņēmis ne no Aigara Lūša, ne kādas citas privātpersonas. Un tāpat arī mani ģimenes locekļi,” uzsver R. Dzintars. Savukārt Parādnieks Juraša apgalvojumus nosauca par kaķa murgiem: “Tas cilvēks ir vai nu infantils vai melis. Nu kā var ar tādu pārliecību stāstīt pilnīgi nepatiesas lietas!”.

Abi Juraša piesauktie “NA” pārstāvji vērsušies KNAB ar iesniegumu KNAB, kurā apliecina gatavību sadarboties, lai šī lieta pēc iespējas ātrāk tiktu izmeklēta. Papildus nosūtīts iesniegums arī Drošības policijai, lūdzot pārbaudīt JKP līderu iespējamu saistību ar Krievijas specdienestiem, kuru mērķis esot destabilizēt situāciju Latvijā un panākt Kremlim tuvās “Saskaņas” nākšanu pie varas.

Nomelnošanas kampaņas un centieni iesaistīt tiesībsargājošās iestādes savu rēķinu kārtošanā ir ierasta Latvijas politisko spēku taktika. Starp abiem šiem politiskajiem spēkiem – JKP un NA – izsenis pastāv saspringtas attiecības. Atgādināšu, ka JKP izveidoja kādreizējais NA biedrs Jānis Bordāns, kurš 2013. gadā tika izslēgts no NA ietilpstošās partijas “TB”/LNNK un vienlaikus zaudēja arī tieslietu ministra amatu. Bet JKP pārstāve, bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe aprīļa sākumā izplatīja paziņojumu, kurā apgalvoja, ka NA esot izveidojusi savu “troļļu fermu”, kura sociālajos tīklos jau izvēršot priekšvēlēšanu antikampaņu pret Jauno konservatīvo partiju. NA vadība šos apvainojumus noliedza.


Sadarbībai nākotnē netraucēs?

Politologs Ivars Ījabs norāda – pašreizējā priekšvēlēšanu konfliktēšana var radīt nepatīkamas sekas tuvākā nākotnē, kad būs jāveido jaunā koalīcija: “Šobrīd izskatās, ka JKP ir reālas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā. Ņemot vērā, ka tās sastāvs būs krietni sadrumstalotāks nekā pašreizējam parlamentam, abiem šiem politiskajiem spēkiem var nākties strādāt vienā koalīcijā. Un tas mums liek satraukti kasīt pakaušus par to, cik ražīga būs šāda valdība. Pašlaik tiek izrakti visi iespējamie kara cirvji un diez vai tos izdosies tikpat ātri aprakt.”

R. Dzintars uzsver, ka NA esot gatava sadarboties ar partijām neatkarīgi no visādiem pāridarījumiem pagātnē, ja tas palīdzēs nosargāt Latvijas neatkarību un nepieļaut “Saskaņas” valdīšanu.

Savukārt JKP līderis Jānis Bordāns noraidīja pieņēmumu, ka starp abām partijām valdītu saasinātas attiecības. “Mums nav iebildumu pret NA kopumā. Gluži otrādi – tur ir daudz cilvēku, kuri savulaik mani atbalstīja tieslietu ministra amatā un savu nostāju nav mainījuši. Taču pēc vislatviešu ienākšanas pārsvaru organizācijā ņēma ar maksātnespējas administratoriem saistīts grupējums. JKP būtu gatava strādāt vienā koalīcijā ar NA, ja viņi stingri pārcirstu savu saikni ar maksātnespējas administratoriem, tostarp attīrītu savas rindas no tādiem politiķiem kā Dzintars un Parādnieks, kuri pieņēmuši maksājumus no administratoriem,” teica Bordāns.

LA.lv