Kāpēc jūsu novadā nav nevienas audžuģimenes? 0
Anita Everte, Rugāju novada sociālā dienesta vadītāja: “Slikti, ja dzer bērnu tēvs, daudz sliktāk, ja mamma. Protams, tādās ģimenēs bērni nesaņem pietiekamu aprūpi un audzināšanu vai paliek pilnīgi bez aprūpes. Mēs palīdzam, cik varam, taču darbu apgrūtina vecāku nenoteiktība. Vienu brīdi mamma piekrīt, jā, vajag palīdzēt, netieku ar bērniem galā. Bet nākamo brīdi – es pati tikšu galā, man nevajag palīdzēt, es darīšu visu. Mums ir laba sadarbība ar bāriņtiesu, pašvaldības policiju un skolas psihologu. Tāpēc tikai retu reizi nākas meklēt palīdzību kādā citā novadā, kur ir audžuģimenes.”
Ligita Vīka, Engures novada sociālā dienesta vadītāja: “Mēs neesam vienīgais tāds novads – nevienas audžuģimenes nav 26 pašvaldībās. Vajadzības gadījumā slēdzam līgumu ar kādu audžuģimeni Kandavas vai Tukuma novadā. Protams, labāk būtu, ja mēs bērnu, kas palicis bez vecāku aprūpes, varētu uzticēt kādai audžuģimenei savā novadā. Līdz šim neviena ģimene nav izteikusi vēlēšanos kļūt par audžuģimeni, pierunāt par tādu kļūt nevar, tur jābūt personiskai motivācijai. Audžuģimenei atbildība ir liela, bet sabiedrības attieksme pret to ne vienmēr ir labvēlīga. Mēs ģimenēs, kur vecāki dažādu iemeslu dēļ pietiekami nerūpējas par bērniem, ieguldām lielus resursus, ja kādu ģimeni izdodas izraut no apburtā loka, tad tas ir liels panākums.”
Lidija Deksne, Aknīstes novada sociālā dienesta vadītāja: “Šobrīd mums vislielākā problēma ir tā, ka dienestā nav sociālā darbinieka darbā ar ģimenēm un uz brīvo vietu neviens nepiesakās. Darbs nepateicīgs, turklāt jābūt atbilstošai izglītībai. Bet problēmas mums sagādā vismaz astoņas ģimenes, ir ļoti grūti. Reizēm izpalīdz kāds no ģimenes atbalsta centriem citos novados.”
