Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. jūlijs, 2013
Drukāt

Izredžu maz, bet no Krievijas prasīt vajag


Foto-LETAFoto-LETA

Vai uzskatāt, ka no Krievijas kā PSRS mantinieces būtu jāpieprasa zaudējumu atlīdzība par padomju laiku?


 

Aivars, 52 gadi, skolotājs:
 “Nav jēgas prasīt kompensāciju no Krievijas par okupācijas laika zaudējumiem, jo viņi tāpat neko nedos, Krievijas amatpersonas ne reizi vien likušas to saprast. Bet prasīt laikam tomēr vajag, lai viņi neaizmirst vēsturi.”

 

Aiga Pinka, 19 gadi, studente:
 “Izredžu dabūt kompensāciju ir maz, tomēr prasīt vajag. Ļoti daudzi ir cietuši no okupācijas. Vēstures stundās skatījos filmu par izsūtīšanu, tas ir bijis briesmīgi. Cilvēkiem ticis atņemts viss, ģimenes varmācīgi izšķirtas, daudzi gadiem nezināja, vai viņu tuvinieki vairs maz dzīvi.”

 

Ruta Putniņa, 73 gadi, pensionāre:
 “Ir jāprasa kompensācija, un tas jādara arī tad, ja nav cerību, ka to dabūsim. Tie bija tik briesmīgi notikumi, ka mums nav tiesību ar to samierināties. Bērnus no skolas sadzina mašīnās, aizveda. Sievietes, kas bija mātes cerībās, aizveda un lika viņām celt zemnīcas, stiept smagus baļķus, bērniņi, protams, gāja bojā, nepiedzima. Arī mums, palikušajiem, visbriesmīgākās bija bailes, ka mūs arī neizved.”

 

Jurijs Davidovs, 54 gadi, celtnieks:

“Ja grib, Latvija var prasīt visu ko, bet tādā gadījumā arī Krievija izvirzīs pretenzijas. Rīga, Jelgava un citas pilsētas pirms kara bija sagrautas, tās atjaunoja PSRS. Jaunie dzīvojamie masīvi, daudzas rūpnīcas, skolas, slimnīcas uzcēla padomju laikā.”

 

Linards, 18 gadu, vidusskolnieks:
 “Domāju, ka mēs iegūtu vairāk, ja neuzstātu uz savu taisnību. Ir jāizvērtē prioritātes – vai mums svarīgāks miers un stabilitāte vai strīdēšanās un naidošanās.”

 

Līga Reimane, 38 gadi, manikīre:
 “Man šī tēma ir diezgan tāla. Par atņemtajiem īpašumiem noteikti pienākas kompensācija. Bet vispār mums spriest par to laiku nav viegli. Vai varam pārmest K. Ulmanim, ka viņš neaicināja cīnīties tā, kā to darīja Somija? Viņš gribēja to labāko, domāja, ka tā būs mazāk upuru.”

 

Marga, 77 gadi, feldšere:
 “Obligāti vajag prasīt kompensāciju! PSRS iebruka neatkarīgā valstī, un kādas šausmas viņi te pastrādāja. To, ko vācieši Otrā pasaules kara laikā nodarīja ebrejiem, krievi nodarīja mums, tikai mēs par to nerunājam tik skaļi. Es tai laikā biju maza meitene un daudz ko redzēju. Nevainīgus cilvēkus, kuru vienīgais noziegums bija tas, ka viņi bija izglītoti, strādīgi un viņiem piederēja īpašums, nogalināja cietumos, turklāt vēl spīdzināja, sakropļoja.”

 

Gaļina Libermane, 
51 gads, koučinga speciāliste:
 “Nevajag šo tēmu aiztikt, jo tā tikai pastiprinās nesaskaņas. Tā ir kā nūja ar diviem galiem – abi sit sāpīgi. Turklāt savi argumenti ir arī otrai pusei. Nenoliedzami, bija sociālā un rūpnieciskā okupācija, taču bija jomas, kurām bija ļauts attīstīties, piemēram, māksla, kultūra netika iznīcināta, skolās varēja mācīties dzimtajā valodā. Arī jautājums par Latvijas krieviem nav viennozīmīgs. Liela daļa no viņiem šeit neatbrauca pēc brīvas gribas, viņus nosūtīja darbā pēc tehnikuma beigšanas. Tagad braukt atpakaļ nav viegli, jo dzimtenē nekā vairs nav, izrautas saknes.”

 

Roberts, 28 gadi, šoferis:
 “Neko mēs nedabūsim no Krievijas, tāpēc tā ir tukša mutes dzisināšana. Protams, būtu jāprasa kompensācija, jo tik daudz posta nodarīts! Varbūt vienīgā jēga no visas šīs lietas būs tāda, ka tiks apzināts nodarītā apmērs.”

 

Gunta Zvaigzne, 68 gadi, pensionāre: “Nav jēgas prasīt kompensāciju, lai gan tā mums pienākas. Vairāk par visu vajadzētu atvainoties, bet to jau viņi nespēs.”

 

Kristiāna, 19 gadi, studente:
 “Ir jēga prasīt kompensāciju, jo Krievija ir izrādījusi necieņu pret mūsu valsti, cenšoties noliegt okupāciju. Turklāt morālā kompensācija būtu pat svarīgāka nekā materiālā. Nav gan reāli domāt, ka saņemsim jel ko no Krievijas.”

Uzziņa

2005. – 2009. gadā aktīvi darbojās Ministru kabineta (MK) paspārnē izveidotā komisija, kuras uzdevums bija aprēķināt Latvijai un tās iedzīvotājiem triju okupāciju laikā nodarītos zaudējumus.

2009. gada augustā komisijas darbu līdzekļu trūkuma dēļ ar MK lēmumu apturēja.

Komisijas locekļi un darbā iesaistītie pētnieki izveidoja Latvijas okupācijas izpētes biedrību.

Šogad valdības komisijas darba atsākšanai piešķirti 10 000 latu.

AVOTS: “Latvijas Avīze”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+