Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. novembris, 2012
Drukāt

Izrevidē Igaunijas Reformu partijas finanses

Foto - ScanpixFoto - Scanpix

Šā gada maijā Igaunijā valdošo Reformu partiju satricināja skandāls. Tās biedrs Silvers Meikars publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka partijas kasē ieplūdinātas ievērojamas nelegālās naudas summas. Tas esot paveikts pēc smalki izstrādātas shēmas, kas paredzēja galvenokārt jaunāko partijas biedru vārdā veikt ziedojumus partijai.

 

Meikars rakstīja, ka viņu uzrunājis “prominents partijas biedrs” un pašreizējais Igaunijas tieslietu ministrs Kristens Mihals, kurš aicināja Meikaru izmantot savu vārdu, lai partijai ziedotu vairāk nekā septiņus tūkstošus eiro, par kuru izcelsmi Meikars neko neesot zinājis. Meikaraprāt, viņš neesot vienīgais, pie kura ar šādu prasību vērsās partijas spices vīri, un ar līdzīga veida “ziedojumiem” partija atmazgāja paprāvu nelegālas naudas summu. Igaunijas laikraksta “Postimees” politisko notikumu apskatnieks Miks Salu sarunā ar “Latvijas Avīzi” norāda, ka runa varētu būt par “simtiem tūkstošu kronu, varbūt pat vienu miljonu”.

 

Izmeklētāji pretlikumības neatrod

Meikara apgalvojumi viņam maksāja vietu partijas rindās, bet pret Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa partiju ģenerālprokuratūra sāka kriminālizmeklēšanu. Pēc partiju finansējuma likuma, Igaunijā politiskās partijas kasi var papildināt “partijas locekļu iemaksas, finansējums no valsts budžeta, ziedojumi un nauda, kas iegūta darījumos ar partijas īpašumiem”. Meikars rakstīja, ka vairāk nekā desmit partijas biedriem tika lūgts viņu vārdā ziedot viņiem nezināmas izcelsmes naudas summu. Šo cilvēku vārdus gan Meikars neminēja, nodēvējot viņus par “gaišākajiem netīrās ķēdes posmiem”.

“Viņi neguva tiešu labumu no šādiem darījumiem, un ir grūti atteikt partijai, kad tā lūdz palīdzību,” savā publikācijā rakstīja Meikars, piebilstot, ka viņa klusēšana ļāvusi “naudas atmazgāšanas sistēmai sekmīgi darboties”.

“Pastāvēja aizdomas, ka tieši Mihals izveidojis šo shēmu, kas paredzēja vervēt partijas biedrus, kuri slepeni saņemtu naudu un tad to ziedotu partijai, izliekoties, ka tā ir viņu pašu,” skaidro M. Salu. Tikmēr Mihals, kuru arīdzan pratināja izmeklētāji un kurš atteicās atkāpties no tieslietu ministra amata, noliedza šādas shēmas pastāvēšanu. Neilgi pēc Meikara publikācijas viņš nāca klajā ar paziņojumu, kurā noraidīja viņam izvirzītās apsūdzības, apgalvojot, ka Meikara izteikumi ir nepatiesi. Pēdīgi arī sāktajā izmeklēšanā pretlikumības neatklājās. “Izmeklētāji neatklāja neko nelegālu vai arī, iespējams, nespēja atrast pierādījumus,” skaidro M. Salu. “Tehniski šī nauda, iespējams, arī nav uzskatāma par nelegāli iegūtu. Apsūdzības vērstas pret to, ka daži Reformu partijas biedri partijai ziedoja nevis savu, bet citu, nezināmu, cilvēku naudu.”

 

Skandāla
 atbalsis nerimstas

Kaut arī izmeklēšana noslēgusies un Reformu partija sakās attīrījusi savu vārdu no netaisniem apmelojumiem, skandāla atbalsis tomēr nerimstas. Opozīcijā esošie sociāldemokrāti pagājušajā nedēļā nāca klajā ar prasību sarīkot ārkārtas vēlēšanas, kas, pēc viņu vārdiem, ir “vienīgais veids, kā atjaunot demokrātijas aptraipīto reputāciju”. Arī igauņu sabiedrība pret valdošo partiju sākusi izturēties ar aizvien lielākām aizdomām.

“Partijas reitings pagaidām nav piedzīvojis strauju kritumu, taču lielākajā daļā laikrakstu un sabiedrības elites pret Reformu partiju saglabājas skeptisks un kritisks noskaņojums,” stāsta M. Salu. “Reformu partijai šobrīd lielākās galvassāpes sagādā tas, ka par spīti izmeklēšanas beigām interese par šo lietu neapsīkst, bet kļūst aizvien lielāka.”

Igauņu rakstnieks un bijušais Tallinas universitātes rektors Reins Rauds skandālu ap Reformu partiju nosaucis par “padomniecisku” un tādu, kas iznīcinājis viņa ticību politiskajai sistēmai. Publikācijā ar virsrakstu “Atpakaļ PSRS”, ko septembra beigās nodrukāja avīze “Eesti Paevaleht”, R. Rauds skarbi izsakās par Igaunijas politisko kultūru, to nodēvējot par PSRS atavismu, kas nozīmē balsu pirkšanu un pārdošanu.

Laikraksta “Postimees” politiskais apskatnieks gan neredz “reālistisku iespēju” valdības krišanai, uz ko cer sociāldemokrāti. Arī neviena cita opozīcijas partija neatbalsta sociāldemokrātu prasību pēc ārkārtas vēlēšanām. Kāds Reformu partijas varas pozīcijas ietekmējošs notikums varētu atgadīties saistībā ar jaunā valsts budžeta apstiprināšanu. Šādus pareģojumus sarunā ar Igaunijas televīziju izteica opozīcijā esošās Centra partijas parlamentārietis Kadri Simsons. Pēc Igaunijas konstitūcijas, prezidentam jāizsludina ārkārtas vēlēšanas, ja parlaments nespēj līdz februāra beigām pieņemt jauno valsts budžetu. Šobrīd Reformu partijas vadītajai koalīcijai parlamentā ir 56 no 101 deputāta vietas.

 

Vainīgi cilvēki, 
nevis likums

Izveidojušos situāciju ap paša vadīto partiju nosodījis arī Igaunijas valdības vadītājs A. Ansips. Sarunā ar valsts medijiem viņš paudis ierosmi pārskatīt partiju finansēšanas kārtību, ļaujot ziedojumus veikt arī uzņēmumiem. “Mēs visi atceramies neseno skandālu, kad divi Centra partijas biedri, kuri bija bezdarbnieki, partijai ziedoja 200 tūkstošus kronu, bet nekas nesekoja,” intervijā Igaunijas televīzijai spriedis valsts premjers. “Kaut pašreizējā lietā uzmanība pievērsta manas partijas biedriem, es ceru, ka secinājumi tiks izdarīti un līdzīga situācija vairs neatkārtosies.”

Igaunijas bijušais tieslietu ministrs Alars Joks sarunā ar raidsabiedrību “ERR” norādījis, ka acīmredzot pretlikumības neesot bijušas, ja reiz izmeklētāji pierādījumus neatrada.

“Taču no saceltās trauksmes demokrātija tikai iegūs,” spriedis A. Joks. “Finanšu shēmas, kurās partijas biedri ziedo pašiem nezināmu naudu, iepriekš bijis tāds visiem zināms noslēpums. Domāju, ka tagad šāda prakse kļūs aizvien retāka.”

Tikmēr M. Salu uzsver, ka likums nespēj iznīdēt negodīgus un neētiskus cilvēkus. “Nesaku, ka nākotnē nebūtu nepieciešamas pārmaiņas likumā, kas nosaka partiju finansēšanas kārtību, bet šajā gadījumā vainīgi ir negodīgi cilvēki, nevis likums,” prāto Igaunijas politisko notikumu apskatnieks. Viņš gan neizslēdz iespēju, ka jau tuvākajā laikā Igaunijas likumdevēji kādas izmaiņas ieviesīs, lai atbildētu šim skandālam. “Taču pieļauju, ka pēc pāris gadiem mūs atkal sagaidīs līdzīga rakstura skandāls,” teic M. Salu.

 

FAKTI

Reformu partija

valdošā Igaunijas partija dibināta 1994. gada 18. novembrī.

Tās līderis ir pašreizējais Igaunijas 
valdības vadītājs Andruss Ansips.

Centriski labēja partija, tajā ir 10 000 biedru.

Par partijas elektorātu tiek uzskatīti gados jauni iedzīvotāji, pilsētnieki, inteliģence.

Igaunijas parlamentā jeb Rīgikogu partiju pārstāv 33 deputāti.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+