Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. aprīlis, 2013
Drukāt

Izsalkums pēc kultūras vai pašapliecināšanās? 


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju priecājas par iegūtajām biļetēm uz XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, tomēr daudzi palikuši neapmierināti, jo kārotās biļetes nedabūja. Sapīkumu vēl vairo tas, ka tūkstošiem vietu rezervēts bezmaksas ielūgumiem, kas tiks dažādām amatpersonām. 


Drīzā laikā izpirktas 46 367, bet telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kas ir 89% no teju 59 000 biļešu, kas tika nodotas publiskā tirdzniecībā. Turklāt tas noticis divreiz ātrāk nekā 2008. gadā. Uz daudzu kāroto svētku Noslēguma koncertu un Deju lieluzvedumiem visas tirdzniecībai paredzētās biļetes sestdien no kasēm pazuda divu stundu laikā. Pārdotas arī visas lielo koncertu ģenerālmēģinājumu biļetes.

“Grūti pateikt, vai tas ir izsalkums pēc kultūras, vai tas ir pašapziņas apliecināšana latviešiem. Zināmā mērā latvietis par visu gānās, bet Dziesmu un deju svētki ir brīdis, kad viņam gribas būt klāt un liekas svarīgi just kopības sajūtu nesaistīti ar kaut kādu politiku, bet mūzikas un dejas vārdā, citu mākslu vārdā. Kaut kāda tīrības sajūta, varbūt tas arī saista cilvēkus,” tā vakar intervijā Latvijas Radio izteicies Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs diriģents Māris Sirmais, atbildot uz jautājumu, kas, viņaprāt, ir tie cilvēki, kas sestdien steidzās pirkt svētku biļetes.

Vienā pirkuma reizē varēja iegādāties ne vairāk kā astoņas biļetes, taču tas nav bijis šķērslis spekulantiem. Sludinājuma portālā “ss.lv” biļetes uz Noslēguma koncertu kāds piedāvā pat par 150 latiem.

Sazvanu vienu no dārgo biļešu tirgotājiem, kurš stāsta, ka varot sagādāt vairāk par divām biļetēm, ja vien esot nepieciešamība, bet augsto cenu skaidro ar lielā pieprasījuma un mazā piedāvājuma formulu.

Sarunas gaitā izdodas nokaulēt 10% no biļetes cenas. Jaunietis arī atklāti norāda, ka iegādājies biļetes apzināti – lai nopelnītu studijām. Tikmēr Valsts policija paziņojusi, ka strādā pie spekulantu apzināšanas.

Šī paša portāla sadaļā “Pērk” ir desmitiem sludinājumu, kuros cilvēki pārsvarā gatavi maksāt no 20 līdz 35 latiem par biļeti. Anna gatava pirkt kārotās biļetes no spekulantiem, jo vasarā no ārzemēm atbrauks māsa ar savu dzīvesbiedru. Pirmajā tirdzniecības dienā centusies nopirkt biļetes internetā, taču vietne bijusi pārslogota. “Ja neizdosies atrast biļetes lētākas par 30 latiem, esmu gatava atteikties no svētku apmeklējuma, taču māsai tās pirkšu noteikti,” viņa stāsta. Anna uzskata, ka jāierobežo spekulantu uzdarbošanās, jo cilvēkiem nākas stipri pārmaksāt blēžu dēļ.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Dace Melbārde informē, ka publiskā tirdzniecībā nodoti 73% (58 976) no kopējā biļešu skaita, 16% (12 402) iepriekš rezervēti Dziesmu svētku procesa uzturētājiem – pilsētu, novadu pašvaldību pārstāvjiem –, diplomātiskajam korpusam, Ārlietu ministrijai, latviešu diasporai, mediju pārstāvjiem un žurnālistiem.

Ažiotāžu izraisījusi arī bezmaksas 8805 ielūgumu piešķiršana (sk. uzziņā). No kopējā biļešu skaita tie veido 11,1%, un tas esot mazāk nekā iepriekšējos svētkos. Ielūgumu skaitu LNCK uzskata par ļoti optimālu, turklāt saņēmēju vidū ir amatpersonas, kurām esot pienākums piedalīties svētku Noslēguma koncertā, līdzīgi kā tas notiek citos valstij nozīmīgos svētkos. “No amatpersonu lēmumiem ir atkarīga šīs tradīcijas ilgtspēja, un ir svarīgi, lai viņi izprot, kas ir dziesmu svētki,” norāda D. Melbārde.

Viņa uzskata, ka saspīlētā situācija būtu risināma no otra gala: “Latvijā beidzot jāuztaisa normāls stadions un jāpaplašina Mežaparka estrādes skatītāju zona.” Arī Kultūras ministrija norāda – kamēr netiks atrisināts infrastruktūras jautājums, biļešu trūkums un ar to saistītās diskusijas neizbēgami būs katros svētkos.

Sabiedrības lielu uzmanību piesaistīja tas, ka ielūgumi paredzēti arī Saeimas deputātiem, taču jāpiebilst, ka sarakstā, piemēram, ir arī Drošības policijas, KNAB, Ģenerālprokuratūras vadība, arī daži pašvaldības un ministriju ierēdņi. Ielūgumi galvenokārt tiek piešķirti divām personām. Ja amatpersonas neapstiprinās savu klātbūtni koncertos, viņiem paredzētos ielūgumus nodos publiskajā tirdzniecībā. Saeimas deputātu viedokļi par to, kā rīkoties ar piešķirtajiem ielūgumiem, atšķiras. “Saskaņas centra” deputāti nolēmuši par piešķirtajiem ielūgumiem maksāt, bez maksas tos nepieņemšot arī Reformu partijas biedri. NA deputāti, kuri izvēlēsies pieņemt ielūgumus, visticamāk, ziedošot maznodrošināto atbalstam. ZZS Saeimas frakcijā jautājums vēl nav apspriests, bet Vienotības frakcija nolēmusi no ielūgumiem atteikties vispār.

Diriģents Māris Sirmais intervijā Latvijas Radio arī paudis nožēlu, ka pēdējos gados daudzi Dziesmu svētkus apmeklē pienākuma pēc, nevis tāpēc, ka ļoti vēlas apmierināt savas alkas pēc kultūras. “Ļoti daudziem es gribētu uzdot jautājumu – kāpēc tu uz šejieni atnāci? Vai lai iedzertu aliņu? Uzēstu šašliku?” teic M. Sirmais.

Viņš arī uzskata, ka bezmaksas ielūgumus vajadzētu izsniegt vien pašām augstākajām amatpersonām – pašreizējam un bijušajiem Valsts prezidentiem, premjeram.

 

Fakti:

Bezmaksas ielūgumus uz Dziesmu svētkiem saņems:

Amatpersonas un diplomātiskais korpuss

Prezidents + pavadošās personas (PP) un oficiālā delegācija

Ministru prezidents + PP

Saeimas priekšsēdētāja + PP

VIP personu oficiālās ārvalstu delegācijas

3 bijušie prezidenti + PP

16 UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas starptautiskie goda viesi + PP

KM oficiālā ārvalstu delegācija + PP

Rezerve saskaņā ar valsts protokolu

10 bijušie kultūras ministri

LNKC ārvalstu delegācijas (Igaunija, Lietuva)

23 KM Nacionālo kultūras iestāžu vadītāji

Saeimas deputāti

9 EP deputāti

13 Ministru kabineta locekļi

6 parlamentārie sekretāri

12 ministriju valsts sekretāri

Valsts kancelejas pirmās personas

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs

131 Goda viesis par ieguldījumu kultūrā un KM sadarbības partneri

Dziesmu svētku procesa uzturētāji un nodrošinātāji:

5 pilsētu, novadu domes, pašvaldību rīcības

komitejas pārstāvji un pašvaldību kultūras centru/namu vadītāji

31 Rīgas domes pārstāvis (RD Izglītības, kultūras un sporta komiteja; RD Dziesmu svētku Rīcības komiteja)

Svētku nodrošināšanas procesā iesaistīto Rīgas institūciju pārstāvji

10 Dziesmu un deju svētku padomes locekļi

9 svētku Rīcības komitejas pārstāvji

44 KM darbinieki

Svētku organizatori – 19 LNKC darbinieki

Rīkotāja sadarbības partneri – Pasaules koru olimpiādes pārstāvniecība

PBLA, (ELA) valde, procesa uzturētāji ārvalstīs

Mediju partneri

Publicitātes nodrošināšanai (balvas publiskos konkursos)

Akreditētie žurnālisti

11 norises vietu administrācijas

140 LNKC sadarbības partneri

Projektu vadītāju pieprasījumi, nozaru goda viesi, svētku Goda virsdiriģenti, deju svētku virsvadītāji diriģenti, horeogrāfi, komponisti, autori, nozaru žūrijas un ekspertu komisijas u. c.:

80 koru nozares un radošās darba grupas pārstāvji

91 deju nozares pārstāvis + starptautiskā žūrija finālā + Lietuvas un Igaunijas virsvadītāji

citu nozaru pārstāvji (pūtēju orķestru, vokālo ansambļu, kokļu mūzikas, tautas mūzikas, mazākumtautību nozares, folkloras nozares, tautas lietišķās mākslas nozares, amatierteātru un garīgās mūzikas koncerta veidotāji)

Ekumeniskais dievkalpojums – vismaz 6 reliģisko organizāciju pārstāvji

Jāzepa Vītola 150 gadu jubilejai veltīts koncerts – 12 pārstāvji

koru konkursa “Koru kari” ārzemju žūrijas pārstāvji

8 atklāšanas, vokāli simfoniskās mūzikas, gājiena u. c. pasākumu radošo grupu pārstāvji

6 radošās darbnīcas/izstādes “Dziesmu svētku ceļš” darba grupas pārstāvji

6 Vērmanes dārza, amatnieku tirgus un koncertu pārstāvji

 

Daļai personu piešķirti ielūgumi uz vairākiem koncertiem.

Pilns Dziesmu un deju svētku ielūdzamo viesu saraksts: www.lnkc.gov.lv/

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+