Pasaulē
Vēsture

Izskaidro Liedskalniņa Koraļļu pils noslēpumu: “Nekādas mistikas, tikai smags darbs!” 16

Edvards Liedskalniņa “Koraļļu pils”

Kopš 1923. gadā netālu no Maiami atklāta apskatei Koraļļu pils, celtne sajūsminājusi apmeklētājus un mulsinājusi inženierbūves speciālistus. Tagad, kā vēsta portāls “LiveScience”, noslēpums ticis izskaidrots.

Tiem, kas neatceras, Koraļļu pili 28 gados uzbūvēja latviešu emigrants Edvards Liedskalniņš. Tā veidota no vairāk nekā tūkstoš tonnām kaļķakmens (nevis koraļļu), kas izkaltas daudzās izdomas bagātās formās. Koraļļu pils iekļauta visos apvidus tūrisma ceļvežos, aprakstīta grāmatās un žurnālos, mūziķis Billijs Aidols tās celtniecībai pat veltīja dziesmu “Sweet Sixteen”. No celtniecības viedokļa Koraļļu pils salīdzināta ar Ēģiptes piramīdām un Stounhendžu, un lielākais noslēpums ir tas, kā Liedskalniņam, strādājot vienatnē, izdevies šo arhitektūras brīnumu radīt.

Desmitgadēm ilgi parkā bija arī perfekti nobalansēti akmens vārti, kuri, neraugoties uz to svaru, bija viegli atverami ar vienu pirkstu. Nebija skaidrs, kā šis mehānisms darbojas līdz 1986. gadam, kad tas salūza. Noņemot vārtus, izrādījās, ka tas rotēja ar metāla ass un smagās mašīnas gultņu palīdzību.

Saistītie raksti

Tapušas neskaitāmas teorijas par to, kā īsti Liedskalniņš uzbūvējis pili, to mēģinājuši skaidrot pat ar zemes magnētisma un levitācijas teoriju. “Kaut arī šobrīd noslēpums ir izskaidrots, ar modernajām iekārtām līdzvērtīgu celtni varētu uzbūvēt pāris mēnešos, Liedskalniņš strādāja vienatnē ar elementāriem celtniecības līdzekļiem,” raksta portāls. Patiesībā Liedskalniņš pats nekad nav centies maldināt apmeklētājus, un parka teritorijā apskatāmi trīskāji, vinčas un trīši, ar kuru palīdzību akmens bluķi – kuri porainības dēļ ir vieglāki nekā izskatās – nogādāti tiem paredzētajās vietās.

Viens no Liedskalniņa draugiem, konstruktors Orvals Ērvins, 1996. gadā uzrakstīja grāmatu, shematiski un fotogrāfijās izskaidrojot, kā būvēta Koraļļu pils. Viņš apgāza idejas par citplanētiešu iejaukšanos, levitāciju vai nezināmu enerģiju izmantošanu, patiesībā uztverot to kā apvainojumu drauga smagajam darbam un integritātei: “Tā nebija mistika, bet smags darbs, tikai tā Eds paveica šo apjomīgo projektu…”

LA.lv