Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. jūnijs, 2013
Drukāt

Izskan ideja Laikmetīgās mākslas muzeju veidot uz pirmā dzelzceļa tilta balstiem

foto - Letafoto - Leta

Pirms pāris nedēļām Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis nācis klajā ar ideju Laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā veidot uz pirmā dzelzceļa tilta palikušajiem balstiem. Kā, informējot par par kultūras infrastruktūras būvēm, pastāstīja Kultūras ministrijā izveidotās darba grupas vadītājs un kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe (attēlā), pilsētas centrā Daugavā ir trīs palikuši tilta balsti, bet piecu trūkst. Tiltu par 1,8 miljoniem rubļu uzcēla 1871.-1872. gadā un tas sevi atpelnīja desmit gadu laikā.

Ja Laikmetīgās mākslas muzejs tiktu veidots uz tilta balstiem, tad varētu tapt 690 metrus garš objekts, kas tiktu izveidots divos līmeņos, dodot iespēju piebraukšanai arī no ūdens.

“Šī ideja liek domāt par vēl vienu iespēju pašā Rīgas centrā, kas savienotu abus Daugavas krastus. Šādā veidā tiltam tiktu piešķirts jauns saturs. Tas būtu liels izaicinājums, bet tajā pašā laikā arī milzu vizītkarte Rīgai. Ja uz AB dambja tiktu realizēta arhitekta Anda Sīļa koncertzāle, tad pašā Rīgas centrā izveidotos izcils kultūras būvju trīsstūris,” sacīja Dripe.

Ņemot vērā to, ka šāda ideja pirmo reizi izskanējusi tikai pirms pāris nedēļām, tad nekādi aprēķini par to, cik šāda ieceres īstenošana varētu izmaksāt, nav vēl veikti.

Dambis klāstīja, ka VKPAI savulaik daudz ticis runāts par tilta vietu, uzskatot, ka esošo tilta balstu vietā vajadzētu būt tiltam, kas ļautu pārvietoties no viena krasta uz otru. Tomēr transporta speciālisti secinājuši, ka nav visai izdevīgi būvēt atpakaļ tiltu.

“Ja atļautos šo tiltu atjaunot jau ar citu funkciju, tad šķērsot Daugavu būtu iespējams arī kājām gājējiem. Ja tiktu realizēta šī ideja, tad šis objekts varētu kļūt par vienu no interesantāko mākslas piepildījumu Eiropā, ja ne pat visā pasaulē. Protams, tas pie nosacīja, ja tiktu arhitektoniski kvalitatīvi atrisināts. Domāju, ka šeit nebūtu nekādas pretrunas ar pieminekļu aizsardzības jautājumiem un droši vien nevajadzētu būt iebildumiem arī pilsētai, ja tā būtu sabiedriski ļoti nozīmīga būve,” pauda VKPAI vadītājs.

Kultūras ministrijā izveidotā darba grupa ir izvērtējusi Laikmetīgās mākslas muzeja, akustiskās koncertzāles un citu valstiski nozīmīgu kultūras infrastruktūras objektu izveides iespējas Rīgā.

Kā Laikmetīgās mākslas muzeja izbūves iespējas apskatīta Triangula bastions un Andrejsalas spēkstacija.

Andrejsalas spēkstacijas pārbūve un paplašināšana ir pasaulē pazīstama arhitektu biroja mets un ir nopietns projekta audits ar rekomendācijām. Objekta izbūves aptuvenās izmaksas ir 29 miljoni latu.

Dripe akcentēja, ka iestrādes muzeja izveidei Andrejsalā ir teicamas, bet teritorijas attīstība patlaban tur nenotiek. Darba grupa rekomendē Kultūras ministrijai un valdībai veikt vietas attīstības monitoringu un sarunas ar vietas īpašniekiem par īpašuma jautājumiem un Eiropas Savienības fondu piesaistes iespējām šajā saistībā. Attīstot muzeju šajā vietā, īpaši svarīgi ir zināt, vai ēku un zemi īpašnieki nodod valstij vai tiek atrasts cits sadarbības modelis.

Par izcilu vietu Laikmetīgās mākslas muzeja izveidošanai varētu uzskatīt Triangula bastionu, kuram būtu nepieciešama pārbūve un paplašināšana. Šai vietai ir attīstības iespēja un tā atrodas tiešā tūrista intereses zonā. Izpētīts, ka ēkas apjomu varētu paplašināt līdz 10 000 kvadrātmetru.

Lai muzeju īstenotu Triangula bastionā, jārīko konkurss un jāizstrādā izbūves projekts. Objekta izbūves aptuvenās izmaksas tiek lēstas 20 miljonu latu apmērā. Kā norāda darba grupa, tā ir pašvaldības zeme ar nomas līgumu, bet ēka ir privātā īpašumā. Šajā gadījumā īpaši svarīgi būtu, cik izdevīgu cenu un sadarbības modeli ēkas īpašnieki un banka piedāvās valstij.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, taujāta, kur vēlētos redzēt Laikmetīgās mākslas muzeju, sacīja, ka šo muzeju vislabprātāk gribētu redzēt Andrejsalā, ņemot vērā to, ka šim projektam jau ir ļoti pamatīgas iestrādes. “Taču šobrīd ir ļoti problemātisks jautājums ar šīs vides tālāko attīstību. Kultūras darbiniekiem ir jābūt avantūriskiem, bet ne tik trakā mērā,” sacīja Lāce.

Runājot par Triangula bastionu, Lāce minēja, ka vieta ir ekselenta, jo atrodas uz “tūrisma takām”, kas Rīgas pilsētvidē nav mazsvarīgi. Tāpat viņa par brīnišķīgu ideju uzskata muzeja izveidi uz tilta balstiem. “Ja Triangula bastionu varētu paņemt kā pamatbāzes vietu Laikmetīgās mākslas muzejam, tad, ja attīsta visu Daugavas malu, tad aizejot uz vecā tilta balstiem varētu veidoties atsevišķa izstāžu zāle,” pauda Lāce, uzsverot, ka nevienam nevajadzētu atteikties no idejas par Laikmetīgās mākslas muzeja izveides Rīgā.

Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese piebilda, ka Rīga ir vienīgā no Eiropas galvaspilsētām, kurā nav Laikmetīgās mākslas muzeja. “Man vienmēr paliek neērti esot kopā ar starptautiskiem kolēģiem, jo ir sajūta, ka esam kaut kādā pēdējā vietā, taču mums ir ļoti dinamisks un konkurētspējīgs mākslas process, ko varam rādīt gan mūsu viesiem, gan pašiem iedzīvotājiem. Patiesībā jau mūsu pašu iedzīvotāju šos mākslas procesus nav redzējuši, jo viņiem nav bijusi tāda iespēja,” vēstīja Krese.

Laikmetīgās mākslas muzeja izveidošanai jau ir radīts krājums, kurā atrodas aptuveni 500 vienības, kā arī tam klāt vēl var pieskaitīt privātkolekcijas. Krājumā ir darbi sākot no 50. gadiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+