Foto – Timurs Subhankulovs

Izskan versijas, kāpēc KNAB veicis kratīšanu “Latvijas autoceļu uzturētājā” 0

Pagājušajā nedēļā veiktā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšana VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU), iespējams, notikusi uzņēmuma Publisko iepirkumu departamenta jurista Jāņa Padēla darba vietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Padēls nekādus komentārus nesniedza. Faktu par kratīšanas veikšanu Padēla darba vietā, kā arī par to, vai Padēlam izmeklēšanā ir piemērots kāds statuss, nevarēja komentēt arī LAU pārstāvji, norādot, ka procesa virzītāja noteiktā kārtība liedz izpaust šādu informāciju.

LAU pārstāve Sigita Audere apstiprināja, ka Padēls bijis uz vietas gan dienā, kad veikta kratīšana, gan arī nākamajās dienās. Darbā vietā viņš atradies arī šodien, turpinot veikt savus darba pienākumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Komentāru par, iespējams, veikto kratīšanu Padēla darba vietā aģentūrai LETA patlaban nav sniedzis arī KNAB.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pagājušajā nedēļā veiktā kratīšana, iespējams, ir saistīta ar kādu 2016.gada iepirkumu, kurā ir iesaistīts uzņēmums SIA “Vlakon”, kas ir bijis viens no vairākiem iepirkumā iesaistītajiem uzņēmumiem. Tāpat kratīšana varētu būt saistīta ar bijušo LAU valdes priekšsēdētāju Vladimiru Kononovu, kurš no šī amata atkāpās pērn augusta sākumā.

Kononovs aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza, ka viņš būtu aicināts ierasties KNAB, norādot, ka viņš neko nekomentēs. Savukārt uzņēmuma “Vlakon” īpašnieces Aļonas Kozules pārstāvji teica, ka viņa patlaban vēl nevar atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar KNAB veiktajām izmeklēšanas darbībām, tostarp, vai KNAB ir veicis kratīšanu arī uzņēmuma “Vlakon” telpās.

Kā ziņots, 4.aprīlī KNAB veica kratīšanu LAU. Kratīšana tika veikta “no rīta līdz pēcpusdienai”. LAU pārstāvji nevarēja pateikt iemeslu, ar ko saistīta kratīšana. Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.

LAU apstiprināja, ka kratīšana notikusi uzņēmuma pārstāvju klātbūtnē. Kratīšana notikusi uzņēmuma birojā, taču uzņēmums nevarot komentēt, vai KNAB pārstāvji izņēmuši kādus dokumentus vai datu nesējus. Tāpat LAU nevarot komentēt, kura darbinieka kabinetā notikusi kratīšana.

LAU arī nevarot komentēt, vai kratīšana saistīta ar kādu no iepirkumiem, jo procesa virzītāja noteiktā kārtība liedz izpaust šādu informāciju. Uzņēmuma rīcībā nav informācijas, ka kādam no uzņēmuma darbiniekiem ir piemērots aizdomās turētā statuss.

Reklāma
Reklāma

KNAB preses pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA iepriekš teica, ka birojs nekomentē izmeklēšanas darbības, kā arī ne apstiprina, ne noliedz izskanējušo informāciju par veikto kratīšanu LAU telpās.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Iveta Kancēna aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā sacīja, ka ministrijas rīcībā nav informācija par KNAB veikto izmeklēšanas darbību LAU.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pārkāpumu dēļ Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2016.gadā neatļāva LAU slēgt līgumu ar uzņēmēju un Viļānu novada domes deputātu Andri Kozuli (ZZS) saistīto “Vlakon”. Tolaik vairāku uzņēmēju aizdomas un neizpratni izraisīja LAU izsludinātais dolomīta šķembu piegādes iepirkums. Tiesības slēgt deviņu miljonus eiro vērto līgumu uz trim gadiem konkursā izcīnīja sens LAU sadarbības partneris – “Vlakon”. IUB aizliedza noslēgt līgumu, jo konstatēja pārkāpumus iepirkuma komisijas darbā.

LAU 2016.gada maijā izsludināja iepirkumu par frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījumu piegādi. Tajā pieteicās pieci pretendenti, bet par uzvarētāju tika pasludināta “Vlakon”. Pērtnieku karjerā “Vlakon” iegūst dolomītu un ražo arī frakcionētās šķembas. To cena, kuru “Vlakon” piedāvāja LAU, bija 21 cents par tonnu. IUB piekrita, ka LAU nav pārbaudījis, vai šī cena nav nepamatoti pazemināta.

Savukārt LAU bijušais valdes priekšsēdētājs Kononovs gan neuzskatīja, ka LAU iepirkuma komisija būtu pieļāvusi kādus pārkāpumus, un sauca tās par juridiskām niansēm. Kā tieši LAU tērēs līgumā paredzētos deviņus miljonus eiro, Kononovs tolaik nespēja atbildēt. Kononovam saikne ar “Vlakon” pārmesta jau iepriekš.

LAU izveidots 2006.gada 6.jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības – AS “Centrālā reģiona ceļi”, AS “Latgales ceļi”, AS “Kurzemes ceļi”, AS “Vidzemes ceļi”. LAU ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.