Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. jūnijs, 2016
Drukāt

Lasītāju vēstuļu konkursa “Ko zinām par Zviedriju?” rezultāti (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Stokholmā tūristi vēro sardzes maiņu laukumā pie karaļa pils.

“Zviedrijā man bija izdevība mācīties netālu no Stokholmas Ugunsdzēsēju skolā, pareizāk, papildināt savu zināšanu bagāžu,” konkursa “Ko zinām par Zviedriju? ” vēstulē raksta Jānis Rubīns no Krimuldas pagasta. “Tie ir neizdzēšami manas dzīves mirkļi! Ļoti jauka un atvērta tauta. Labprāt atgrieztos vēlreiz Zviedrijā, lai to apskatītu, it sevišķi Stokholmu.”

To, ka zviedri ir laipni dalījušies ar zināšanām un pieredzi, atceras arī jelgavniece Dace Olte, sakot paldies par 1992. gadā Stokholmā Sociālajā skolā kursos gūtajām atziņām un pieredzi. Viņa un daudzi citi konkursa dalībnieki pateicas Zviedrijas vēstniekam Latvijā Henrikam Landerholmam par interesantajiem jautājumiem. Inese Kundžena-Kundženova vēstulē aprakstījusi arī to, kas viņai šķiet saistošs “Latvijas Avīzē”: “Lasot izdevumu, īpašs paldies par tā daudzpusīgumu – katrai nedēļas dienai savas lappuses – kad izglītībai, kad tehnikai. Ļoti priecē lasāmviela – iepazīstam latviešu jaunradi (un ļoti labi, ka pa gabaliņam – nevar visu vienā naktī izlasīt, ir laiks pārdomāt). Komentāru un viedokļu lapa ar ironijas garšu – “pēcdarba dienas” medusmaize. Un paldies par krustvārdu mīklām, konkursiem! Šoreiz nolēmu pat piedalīties.”

Pareizi uz visiem jautājumiem atbildējuši 42 vēstuļu autori. Vēl daudziem pietrūka puspunkta, ko varēja iegūt par to, ka atbildē uz 5. jautājumu uzrakstīja Zviedrijas karalienes Silvijas otro vārdu – Renāte. Tāpēc var teikt, ka visu izšķīra karalienes vārds.

Konkursa nolikumā bija paredzēts, ka vienāda punktu skaita gadījumā uzvarētājus noteiksim izlozē. Un tā galveno balvu – ceļojumu uz Stoholmu, ko nodrošina AS “Tallink Latvia”, – iegūs Guntra, Ģirts un Madara Dārta Lāči. Biļetes uz koncertu “The Real Group” saņem Egils Rēvelis no Lubānas un Inese Kundžena-Kundženova no Lielvārdes, ar grāmatām vēstniecība apbalvo ventspilnieci Dzintru Karpaču un rīdzinieci Ievu Margu Markausu. “LA” tematiskās avīzes “Ceļojam no Alsungas līdz Rāznai” balvā Silvijai Bērziņai no Gulbenes novada un Kristapam Jānim Dambeniekam. Apbalvošana notiks Zviedrijas nacionālajā dienā 6. jūnijā Zviedrijas vēstniecībā.

Pareizi atbildējuši arī Guntis Kreitiņš, Kārlis Skrastiņš, Jānis Gaidlazda, Dzintra Karpača, Juris Tomiņš, Sintija Meijere, Anna Kuzņecova, Vita Grīnbauma, Ineta Kļaviņa, Skaidrīte Gaidule, Zane Riņķe, Daiga Poda, Dace Lubāne, Olga Ļaha, Gunārs Reics, Laura Cimmere, Elvīra Lemešonoka, Antra Žurovska, Inese Pedece, Elīna Bernarde, Juris Arājs, Anita Rozentāle, Vineta Poda, Linda Berģe, Ligita Bernarde, Jānis Rubīns, Iveta Deksne, Daina Gulbe, Jānis Kapustāns, Aina Piele, Rita Vectirāne, Indra Ābele, Vita Berļakova, Inga Šmate.

 

Pareizās atbildes

1. Zviedrijas–Norvēģijas ūnija beidza pastāvēt 1905. gadā, un Skandināvijas valstis ieguva pašreizējās robežas (pareizais atbildes variants – E).

2. Pazīstamākais zviedru kinorežisors Ingmars Bergmans trīsreiz apbalvots ar ASV Kinoakadēmijas balvām ārzemju filmu kategorijā, bet labākās filmas kategorijā līdz nominācijai tika par filmu “Kliedzieni un čuksti” (C).

3. Literāra balva Baltijas jūras telpas dzejniekiem nosaukta zviedru dzejnieka T. Transtrēmera vārdā (D).

4. Stokholmā atrodas “Skansens” – Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja “vecākais brālis”, pirmais tāda tipa muzejs pasaulē.

5. Kārļa XVI Gustava dzīvesbiedri Zviedrijas karalieni sauc Silvija Renāte.

6. Reizē ar Rīgu 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsēta bija Ūmeo.

7. Diplomāts un ekonomists Dags Hammeršelds 1953. gadā kļuva par otro vēsturē ANO ģenerālsekretāru.

8. 1721. g. septembrī parakstīja Nīštates miera līgumu.

9. Zviedrija Eiropas Savienībai pievienojās ar 1995. gada 1. janvāri. 10. Zviedrijas tieslietu un vēlāk ārlietu ministre ir bijusi Laila Freivalde.

11. Svante Arēniuss ir zviedru fiziķis, kurš kļuva par Nobela prēmijas laureātu ķīmijā un pirmo zviedru – Nobela prēmijas laureātu un kurš kādu laiku strādājis arī pie V. Ostvalda Rīgas Politehnikumā.

12. Autoražotājkoncerna “Volvo Group” galvenā mītne ir Torslandā, kas atrodas netālu no Gēteborgas.

13. Bērnu grāmatu “Stikla bērni” un “Sudraba puisēns” autore ir Kristīna Olsone.

14. 2015. gadā Eirovīzijas konkursā uzvarēja zviedru dziedātājs Monss Selmerlēvs.

15. Zviedru jauniešu kvartets “A*Teens” muzicēja 1998. – 2004. gadā lielā mērā kā ievērojamā ansambļa “ABBA” dziesmu atdarinātāji un pārveidotāji.

16. Divkārtējs olimpiskais čempions ir slalomists Ingemārs Stenmarks.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Spriežot pēc milzīgā migrantu daudzuma Zviedrijā Ziedrija ir nozīmīgs posms globālā vergu tirdzniecības un cilvēku kontrabandistu noziedzīgajā neo-fašistu welcomistu grupējumā.

  2. 17. Miermīlīgie zviedri izgudroja dinamītu (Nobela kungs)
    18. Otrā pasaules kara laikā Zviedriju neokupēja Vācijas karaspēks (interesanti kāpēc)
    19. Otrā pasaules kara laikā Zviedrija nepārtrauca dzelzsrūdas piegādes vācijai
    20. Zviedri neļāva caur savu teritoriju piegādāt ieročus Somijai, kura karoja ar PSRS
    21. Miermīlīgie zviedri joprojām ir vieni no lielākajiem ieroču eksportētājiem (koncerns SAAB)
    22. Zviedrija joprojām nav pievienojusies eirozonai, kaut gan ir ES locekle kopš 1995. gada (kāpēc gan?)
    23. Zviedija izdeva baltiešu leģionārus PSRS. (pirmais politkorektuma akts Zviedrijas jaunāko laiku vēsturē)
    24. Prāmja Estonia nogrimšanā (nogremdēšanā) Zviedrijas patiesā loma joprojām nav noskaidrota.

  3. Diezgan skaidri zināms, ka zviedriem draud šariata pārvalde un viņu politkorektums ir fatals..

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+