Mobilā versija
Brīdinājums +15.5°C
Bērtulis, Boļeslavs
Ceturtdiena, 24. augusts, 2017
3. jūnijs, 2016
Drukāt

Lasītāju vēstuļu konkursa “Ko zinām par Zviedriju?” rezultāti (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Stokholmā tūristi vēro sardzes maiņu laukumā pie karaļa pils.

“Zviedrijā man bija izdevība mācīties netālu no Stokholmas Ugunsdzēsēju skolā, pareizāk, papildināt savu zināšanu bagāžu,” konkursa “Ko zinām par Zviedriju? ” vēstulē raksta Jānis Rubīns no Krimuldas pagasta. “Tie ir neizdzēšami manas dzīves mirkļi! Ļoti jauka un atvērta tauta. Labprāt atgrieztos vēlreiz Zviedrijā, lai to apskatītu, it sevišķi Stokholmu.”

To, ka zviedri ir laipni dalījušies ar zināšanām un pieredzi, atceras arī jelgavniece Dace Olte, sakot paldies par 1992. gadā Stokholmā Sociālajā skolā kursos gūtajām atziņām un pieredzi. Viņa un daudzi citi konkursa dalībnieki pateicas Zviedrijas vēstniekam Latvijā Henrikam Landerholmam par interesantajiem jautājumiem. Inese Kundžena-Kundženova vēstulē aprakstījusi arī to, kas viņai šķiet saistošs “Latvijas Avīzē”: “Lasot izdevumu, īpašs paldies par tā daudzpusīgumu – katrai nedēļas dienai savas lappuses – kad izglītībai, kad tehnikai. Ļoti priecē lasāmviela – iepazīstam latviešu jaunradi (un ļoti labi, ka pa gabaliņam – nevar visu vienā naktī izlasīt, ir laiks pārdomāt). Komentāru un viedokļu lapa ar ironijas garšu – “pēcdarba dienas” medusmaize. Un paldies par krustvārdu mīklām, konkursiem! Šoreiz nolēmu pat piedalīties.”

Pareizi uz visiem jautājumiem atbildējuši 42 vēstuļu autori. Vēl daudziem pietrūka puspunkta, ko varēja iegūt par to, ka atbildē uz 5. jautājumu uzrakstīja Zviedrijas karalienes Silvijas otro vārdu – Renāte. Tāpēc var teikt, ka visu izšķīra karalienes vārds.

Konkursa nolikumā bija paredzēts, ka vienāda punktu skaita gadījumā uzvarētājus noteiksim izlozē. Un tā galveno balvu – ceļojumu uz Stoholmu, ko nodrošina AS “Tallink Latvia”, – iegūs Guntra, Ģirts un Madara Dārta Lāči. Biļetes uz koncertu “The Real Group” saņem Egils Rēvelis no Lubānas un Inese Kundžena-Kundženova no Lielvārdes, ar grāmatām vēstniecība apbalvo ventspilnieci Dzintru Karpaču un rīdzinieci Ievu Margu Markausu. “LA” tematiskās avīzes “Ceļojam no Alsungas līdz Rāznai” balvā Silvijai Bērziņai no Gulbenes novada un Kristapam Jānim Dambeniekam. Apbalvošana notiks Zviedrijas nacionālajā dienā 6. jūnijā Zviedrijas vēstniecībā.

Pareizi atbildējuši arī Guntis Kreitiņš, Kārlis Skrastiņš, Jānis Gaidlazda, Dzintra Karpača, Juris Tomiņš, Sintija Meijere, Anna Kuzņecova, Vita Grīnbauma, Ineta Kļaviņa, Skaidrīte Gaidule, Zane Riņķe, Daiga Poda, Dace Lubāne, Olga Ļaha, Gunārs Reics, Laura Cimmere, Elvīra Lemešonoka, Antra Žurovska, Inese Pedece, Elīna Bernarde, Juris Arājs, Anita Rozentāle, Vineta Poda, Linda Berģe, Ligita Bernarde, Jānis Rubīns, Iveta Deksne, Daina Gulbe, Jānis Kapustāns, Aina Piele, Rita Vectirāne, Indra Ābele, Vita Berļakova, Inga Šmate.

 

Pareizās atbildes

1. Zviedrijas–Norvēģijas ūnija beidza pastāvēt 1905. gadā, un Skandināvijas valstis ieguva pašreizējās robežas (pareizais atbildes variants – E).

2. Pazīstamākais zviedru kinorežisors Ingmars Bergmans trīsreiz apbalvots ar ASV Kinoakadēmijas balvām ārzemju filmu kategorijā, bet labākās filmas kategorijā līdz nominācijai tika par filmu “Kliedzieni un čuksti” (C).

3. Literāra balva Baltijas jūras telpas dzejniekiem nosaukta zviedru dzejnieka T. Transtrēmera vārdā (D).

4. Stokholmā atrodas “Skansens” – Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja “vecākais brālis”, pirmais tāda tipa muzejs pasaulē.

5. Kārļa XVI Gustava dzīvesbiedri Zviedrijas karalieni sauc Silvija Renāte.

6. Reizē ar Rīgu 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsēta bija Ūmeo.

7. Diplomāts un ekonomists Dags Hammeršelds 1953. gadā kļuva par otro vēsturē ANO ģenerālsekretāru.

8. 1721. g. septembrī parakstīja Nīštates miera līgumu.

9. Zviedrija Eiropas Savienībai pievienojās ar 1995. gada 1. janvāri. 10. Zviedrijas tieslietu un vēlāk ārlietu ministre ir bijusi Laila Freivalde.

11. Svante Arēniuss ir zviedru fiziķis, kurš kļuva par Nobela prēmijas laureātu ķīmijā un pirmo zviedru – Nobela prēmijas laureātu un kurš kādu laiku strādājis arī pie V. Ostvalda Rīgas Politehnikumā.

12. Autoražotājkoncerna “Volvo Group” galvenā mītne ir Torslandā, kas atrodas netālu no Gēteborgas.

13. Bērnu grāmatu “Stikla bērni” un “Sudraba puisēns” autore ir Kristīna Olsone.

14. 2015. gadā Eirovīzijas konkursā uzvarēja zviedru dziedātājs Monss Selmerlēvs.

15. Zviedru jauniešu kvartets “A*Teens” muzicēja 1998. – 2004. gadā lielā mērā kā ievērojamā ansambļa “ABBA” dziesmu atdarinātāji un pārveidotāji.

16. Divkārtējs olimpiskais čempions ir slalomists Ingemārs Stenmarks.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Spriežot pēc milzīgā migrantu daudzuma Zviedrijā Ziedrija ir nozīmīgs posms globālā vergu tirdzniecības un cilvēku kontrabandistu noziedzīgajā neo-fašistu welcomistu grupējumā.

  2. 17. Miermīlīgie zviedri izgudroja dinamītu (Nobela kungs)
    18. Otrā pasaules kara laikā Zviedriju neokupēja Vācijas karaspēks (interesanti kāpēc)
    19. Otrā pasaules kara laikā Zviedrija nepārtrauca dzelzsrūdas piegādes vācijai
    20. Zviedri neļāva caur savu teritoriju piegādāt ieročus Somijai, kura karoja ar PSRS
    21. Miermīlīgie zviedri joprojām ir vieni no lielākajiem ieroču eksportētājiem (koncerns SAAB)
    22. Zviedrija joprojām nav pievienojusies eirozonai, kaut gan ir ES locekle kopš 1995. gada (kāpēc gan?)
    23. Zviedija izdeva baltiešu leģionārus PSRS. (pirmais politkorektuma akts Zviedrijas jaunāko laiku vēsturē)
    24. Prāmja Estonia nogrimšanā (nogremdēšanā) Zviedrijas patiesā loma joprojām nav noskaidrota.

  3. Diezgan skaidri zināms, ka zviedriem draud šariata pārvalde un viņu politkorektums ir fatals..

Juris Lorencs: Mazā valsts un lielā bumba (3)Sodot Ziemeļkoreju ar militāru spēku, sekas var būt neprognozējamas un traģiskas, bet arī piekāpšanās šim režīmam var novest pie slikta gala.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Uzmanību! Nikns ražotājs!

“Dogo” ražotājs nikns

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) paziņojis, ka uzņēmuma “Tukuma straume” ražotajā barībā “Dogo ar mājputnu gaļu” konstatējis neatļautu vielu – karbamīdu jeb urīnvielu. Taču “Tukuma straumes” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks aģentūrai LETA teicis, ka šāda viela nav atrodama un nevarot būt pieejama uzņēmuma ražotajā suņu un kaķu barībā. Podnieks izteicis pieļāvumu, ka PVD rezultāti neatbilst patiesībai un ka laboratorisko analīžu rezultātus varētu būt viltojušas tās pašas personas, kas īstenojot nomelnojošo kampaņu pret “Tukuma straumi”. Starp “Tukuma straumi” un veterinārārstiem 2015. gada martā pēc suņu slimības – barības vada sašaurinājuma – uzliesmojuma sākās konflikts. Saslimšanas cēloņu izpētē ieguldīti lieli resursi, taču analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt šīs slimības izraisītājas. Novembrī paredzēta tiesas sēde, kurā skatīs pēc suņu barības “Dogo” ražotāja prasības ierosināto civillietu par neslavas celšanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosināja lietu pēc “Tukuma straume” pieteikuma pret 17 fiziskām un juridiskām personām – veterinārārstiem – par 458 411 eiro solidāru piedziņu.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Draugiem Facebook Twitter Google+