Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. oktobris, 2016
Drukāt

Izslaukumu samazināšana var ietekmēt nākamā gada subsīdijas. “Agro Tops” aptaujā piena ražotājus (2)

Vizma Sileniece, SIA "Silenieces ciltsdarba serviss"  valdes priekšsēdētāja. Dzirnavu iela 21, Rīga. 26/03/2013 foto: Karīna Miezāja/Latvijas AvīzeVizma Sileniece, SIA "Silenieces ciltsdarba serviss" valdes priekšsēdētāja. Dzirnavu iela 21, Rīga. 26/03/2013 foto: Karīna Miezāja/Latvijas Avīze

Eiropas Komisija atvēlējusi atbalstu piena ražotājiem, kuri apsver iespēju brīvprātīgi vismaz trīs mēnešus samazināt pārstrādei piegādātā piena daudzumu. Atbalsta likme – 140 eiro par tonnu piena jeb 14 eirocentu par kg. Vai piena ražotāji šajā piedāvājumā saskata jēgu? Kādā veidā tas būtu panākams? Žurnāls “Agro Tops” vaicā Latvijas piena ražotājiem.

Vizma Sileniece, Aizputes novada Lažas pagasta z/s Birzītes 1 īpašniece, SIA Silenieces ciltsdarba serviss vadītāja:
– Esam saimniecībā izrunājuši šo lietu – mēs neiesaistāmies. Ko tādu var izdomāt tikai cilvēki, kuriem par lopiem nav nekādas sajēgas un kuri nesaprot, kas ir dzīvnieks. Ja govij samazina barības devu, pa šiem trim mēnešiem tai tiek bojāta veselība. Dzīvnieka organisms ir pieradis pie noteiktas barības un ritma – ja līdzsvars tiek izjaukts, nevar cerēt, ka pēc trim mēnešiem dabūs atpakaļ agrāko izslaukumu. Turklāt katram saimniekam kūts paredzēta noteiktam govju skaitam.
Kas notiks, ja ražošanu samazinās? Kūtī paliks tukšas vietas?

Ja piena cena ražotājiem bija par zemu, valstij bija jādomā, kā to kompensēt. Bet piena nauda daudziem govju īpašniekiem ir kā algas diena. Man arī mazie saimnieki ir jautājuši, ko darīt? Viņi nesaprot, vai tā ir palīdzība vai gluži otrādi – iemesls, lai viņus izputinātu. Summa 140 eiro/t ir smieklīga. Jā, naudu zemnieks saņemtu par lopu likvidāciju, ja runa ir par lopu vešanu uz kautuvi vai pārdošanu. Iespējams, daļa saimnieku, kas pieteiksies šim atbalstam, tomēr slauks govis tāpat kā līdz šim, bet piena pārdošanai meklēs aplinkus ceļus, piemēram, tirgos pienu ar citu vārdu…

Un, ja tiešām samazinās izslaukumus, kas notiks nākamgad ar subsīdijām, ko piešķir tad, ja izslaukums nav mazāks par 5 tonnām laktācijā? Visticamāk, par to pat reti kurš ir atcerējies.

Pārstrādes uzņēmumi pamazām palielina piena cenu, jo viņiem izejviela ir vajadzīga, lai pilnībā izmantotu ražošanas jaudas, kur paši ieguldījuši lielus līdzekļus. Reizē pārstrādes nozare labi saprot, ka ražotāji nevar likvidēt modernās fermas, jo par tām jāmaksā kredīti. Kaut arī ir krīze, govju skaits pēdējos divos gados nav sarucis. Skaidrojumam, ka šis atbalsta veids ieviests tādēļ, ka ir piena pārprodukcija, nevaru piekrist, jo daudzi meklē, kur iepirkt vēl pienu, ne tikai mūsu pašu SIA Elpa, bet arī poļi.

Andis Vītolbergs, Ventspils novada Vārves pagasta z/s Muižgaļi īpašnieks:
– Tās ir tukšas runas. No Zemkopības ministrijas informācijas galīgi nav saprotams, kā tad notiks piena ražošanas samazināšana – par praktisko pusi tajā nav ne vārda. Varbūt tas domāts tiem piensaimniekiem, kuri vispār domā pārtraukt ražošanu, bet tad to vajag arī skaidri pateikt. Mēs pat nedomājam iedziļināties šajā priekšlikumā, jo tas nozīmē, ka pienu taču slauks un pārdos kaut kur citur, ja ne Latvijā!

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ja piena cena ražotājiem bija par zemu, valstij bija jādomā, kā to kompensēt. >>>>
    Kundze, juus kaut nedaudz draudzeejaties ar savu galvu? Nevajag razhot to, ko nevar paardot.

    • Bet varbūt labāk, Dacīt, sarēķinām visas izmaksas un veikalā maksājam par piena produktiem tik, cik tie patiešām maksā. Un nepiesauksim, ka citas valstis var lētāk pārdot, viņiem valsts un ES atbalsts ir krietni lielāks nekā mums.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+