Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. oktobris, 2016
Drukāt

Izslaukumu samazināšana var ietekmēt nākamā gada subsīdijas (1)

Foto Karīna MiezājaFoto Karīna Miezāja

Vizma Sileniece, Aizputes novada Lažas pagasta z/s Birzītes 1 īpašniece, SIA Silenieces ciltsdarba serviss vadītāja

Eiropas Komisija atvēlējusi atbalstu piena ražotājiem, kuri apsver iespēju brīvprātīgi vismaz trīs mēnešus samazināt pārstrādei piegādātā piena daudzumu. Atbalsta likme – 140 eiro par tonnu piena jeb 14 eirocentu par kg. Vai piena ražotāji šajā piedāvājumā saskata jēgu? Kādā veidā tas būtu panākams? Žurnāls “Agro Tops” vaicā Latvijas piena ražotājiem.


Vizma Sileniece,
Aizputes novada Lažas pagasta z/s Birzītes 1 īpašniece, SIA Silenieces ciltsdarba serviss vadītāja:

– Esam saimniecībā izrunājuši šo lietu – mēs neiesaistāmies. Ko tādu var izdomāt tikai cilvēki, kuriem par lopiem nav nekādas sajēgas un kuri nesaprot, kas ir dzīvnieks. Ja govij samazina barības devu, pa šiem trim mēnešiem tai tiek bojāta veselība. Dzīvnieka organisms ir pieradis pie noteiktas barības un ritma – ja līdzsvars tiek izjaukts, nevar cerēt, ka pēc trim mēnešiem dabūs atpakaļ agrāko izslaukumu. Turklāt katram saimniekam kūts paredzēta noteiktam govju skaitam. Kas notiks, ja ražošanu samazinās? Kūtī paliks tukšas vietas?

Ja piena cena ražotājiem bija par zemu, valstij bija jādomā, kā to kompensēt. Bet piena nauda daudziem govju īpašniekiem ir kā algas diena. Man arī mazie saimnieki ir jautājuši, ko darīt? Viņi nesaprot, vai tā ir palīdzība vai gluži otrādi – iemesls, lai viņus izputinātu. Summa 140 eiro/t ir smieklīga. Jā, naudu zemnieks saņemtu par lopu likvidāciju, ja runa ir par lopu vešanu uz kautuvi vai pārdošanu. Iespējams, daļa saimnieku, kas pieteiksies šim atbalstam, tomēr slauks govis tāpat kā līdz šim, bet piena pārdošanai meklēs aplinkus ceļus, piemēram, tirgos pienu ar citu vārdu…

Un, ja tiešām samazinās izslaukumus, kas notiks nākamgad ar subsīdijām, ko piešķir tad, ja izslaukums nav mazāks par 5 tonnām laktācijā? Visticamāk, par to pat reti kurš ir atcerējies.
Pārstrādes uzņēmumi pamazām palielina piena cenu, jo viņiem izejviela ir vajadzīga, lai pilnībā izmantotu ražošanas jaudas, kur paši ieguldījuši lielus līdzekļus. Reizē pārstrādes nozare labi saprot, ka ražotāji nevar likvidēt modernās fermas, jo par tām jāmaksā kredīti. Kaut arī ir krīze, govju skaits pēdējos divos gados nav sarucis. Skaidrojumam, ka šis atbalsta veids ieviests tādēļ, ka ir piena pārprodukcija, nevaru piekrist, jo daudzi meklē, kur iepirkt vēl pienu, ne tikai mūsu pašu SIA Elpa, bet arī poļi.

Andis Vītolbergs, Ventspils novada Vārves pagasta z/s Muižgaļi īpašnieks:
– Tās ir tukšas runas. No Zemkopības ministrijas informācijas galīgi nav saprotams, kā tad notiks piena ražošanas samazināšana – par praktisko pusi tajā nav ne vārda. Varbūt tas domāts tiem piensaimniekiem, kuri vispār domā pārtraukt ražošanu, bet tad to vajag arī skaidri pateikt. Mēs pat nedomājam iedziļināties šajā priekšlikumā, jo tas nozīmē, ka pienu taču slauks un pārdos kaut kur citur, ja ne Latvijā!

Ēvalds Šmala-Šmāliņš, Talsu novada Lubes pagasta z/s Vītoliņi īpašnieks:

– Ko tā kompensācija dos? Tas nav Latvijas interesēs. Mūsu politiskā elite vispār laikam nedomā. Lai vai kāda piena nauda, bet vismaz divreiz mēnesī savs ienākums ir arī mazajam saimniekam. Vai valstij vairs nevajag nodokļu maksātājus?!

Izdarījām lielu kļūdu zemnieku streika laikā 2009. gadā. Mūsu delegāti iegāja Ministru kabinetā, bet mēs, zemnieki no visiem Latvijas novadiem, gaidījām signālu iebraukšanai Rīgā. Nekā! Pārāk labticīgi esam bijuši. Vai vajadzīgs kāds satricinājums, lai kas mainītos?

Kāda jēga saņemt tos grašus, ko sola par piena ražošanas samazināšanu? Ja to izdara, tad jāatlaiž no darba cilvēki. Manā saimniecībā ir liels ganāmpulks – 550 slaucamo govju, audzējamās teles. Algoju 25 darbiniekus. Ko viņi iesāktu, ja es piekristu samazināšanai? Piens laukos cilvēkiem dod maizi. Pašlaik piena cena iet uz augšu, jau dzird, ka līdz 23 eirocentiem par kg.

Beidzot ir jāsaprot, ka jārīkojas valstiski, jāatrisina piena kooperatīvu lieta, kas ir tik samudžināta. Pretējā gadījumā nekāda atbalsta nauda ražošanas samazināšanai nelīdzēs.


Inese Ceplīte
, Rundāles novada Rundāles pagasta z/s Līdakas īpašniece:
– Mēs savas 60 slaucamās govis pārdevām poļiem 2015. gada maijā. Bija uzcelta mūsdienīga kūts, 2005. gadā uzbūvēta mēslu krātuve pēc visām prasībām. Ilgus gadus pārdevām pienu KS Piena ceļš, pēc tam SIA Piena partneri, bet, kad par pienu maksāja jau mazāk par 20 centiem/kg, nolēmām, ka nav nozīmes strādāt piena lopkopībā.

Ko tad nozīmē ražošanas samazināšana? Nebarot govis? Pārdot? Agrāk cīnījāmies, lai panāktu labu izslaukumu, bet tagad šķiet, ka šis piena ražošanas samazinājuma atbalsts tiek izmantots par instrumentu piena nozares izputināšanai Latvijā. Nekad neaizmirsīšu, kā iearām zemē cukurbietes. Viss atkārtojas…

Silvija Dreijere, Latvijas Lauku konsultāciju centra Lopkopības nodaļas vadītāja:
– Tas ir brīvprātīgs pasākums ar pilnīgi vienādiem noteikumiem visā Eiropas Savienībā. Tas nenozīmē piena nozares likvidēšanu, katram pašam jāizlemj, ko viņš darīs, pieteiksies uz šo atbalstu vai ne. Būtība ir tāda, ka piena cena pēc kvotu atcelšanas ir jūtami samazinājusies, tāpēc radusies pārprodukcija. Tā tas ir visā Eiropā, un, ekonomiski vērtējot, šis atbalsta veids ļaus samazināt piena apjomu.

Protams, tie piena ražotāji, kas realizējuši lielus projektus un kuriem ir kredītsaistības, šo iespēju neizvēlēsies. Pavisam vienkārši spriežot – piena pārprodukcija ražotājam nedraud, ja pienu realizē. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, līdz 20. septembrim atbalstam bija pieteikušās aptuveni 500 zemnieku saimniecības. Iespējams, pārsvarā tās, kas jau samazinājušas ganāmpulkus, bet par to pāragri spriest. Piena krīze ilgst jau divus gadus.

Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta z/s Robežnieki saimniece, Zemnieku saeimas valdes locekle:

– Šis atbalsta veids attiecas uz tām saimniecībām, kas jau plānojušas samazināt ražošanu. Noteikti atbalstam nepieteiksies piena ražotāji, kuriem ir kredītsaistības. Tādu ir ļoti daudz.

Paliek atklāts jautājums, kā saimniecībās praktiski notiks ražošanas samazināšana? Vai govis uzturēs ar citām, mazākām un mazvērtīgākām, barības devām, piemēram, ar ne tik lielu proteīna daudzumu? Pārdos vai vedīs uz kautuvi? Ja arī būtu pārdodamas labas piena govis, tas nenozīmē, ka saimniecības, kas turpina strādāt kā līdz šim, varētu tās nopirkt. Manā saimniecībā fermā vairāk vietas nav. Ja paplašinātu ganāmpulku, būtu vajadzīga rekonstrukcija, kas ir pietiekami dārga. Jāņem vērā arī pozitīvā tendence, ka pašlaik piena cena pakāpusies virs vidējās jau par dažiem eirocentiem kilogramā. Mēs pienu pārdodam SIA EEMR Transport, kur strādā bijusī Trikāta KS darbiniece, sadarbojoties ar Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem.

Larisa Gerasimova, Mazsalacas novada Mazsalacas pagasta z/s Ataugas pārvaldniece:

– Ko par to visu lai domā, ja jau divus gadus esam spiesti samazināt izslaukumus? Ļoti veikls instruments, kā likvidēt lauksaimniecību Latvijā! Viss notiek tāpat kā ar zemes pārdošanu ārzemniekiem. Ja sola, ka maksās 14 centu/kg trīs mēnešus un nauda būs kaut kad… Man Trikātā KS 37 tūkstoši eiro palika, nav ne mazāko cerību parādu atdabūt, nu ko tad vēl?! Es uzskatu, ka šis tā sauktais atbalsts par piena ražošanas samazināšanu ir ņirgāšanās par lauksaimniecību, par laukiem. Jāpielāgojas un jādzīvo. Strādāsim tāpat kā līdz šim. Es pat netaisos smalki pētīt tos nosacījumus, mums taču saprotams, ko tas nozīmē. Mūsu valdība jau arvien ir iztapīga Briseles priekšā, tik viegli piekrīt visam – vai esam piedzīvojuši, ka savus lauksaimniekus aizstāvētu? Ar tādu pašu piekrišanu likvidēja cukurbietes, tagad kārta pienam.

Sandra Muskare, Limbažu novada Skultes pagasta z/s Mazvēveri pārvaldniece:
– Katrs taču saprot, ka izdevīgāk ir ražot, nevis ražošanu pārtraukt. Mums tagad ir 70 slaucamās govis, telītes audzējam, un, kā pirmās piena krīzes laikā esam sākuši pārstrādāt pienu kā mājražotāji un pārdot tiešajā tirdzniecībā, tā arī turpinām. Agrāk pienu, biezpienu, krējumu, pienu vedām uz Rīgu, visbiežāk tirgojām Juglas tirgū, tagad – tepat Skultes tirgū. Vismaz vasaras sezonā pircēju ir tikpat, cik Rīgā. Varbūt arī tāpēc, ka lauku mājās tur mazāk govju.

Jānis Jēgers, Gulbenes novada Tirzas pagasta z/s Lejas Zosēni īpašnieks:

– Nepieteicos, jo piena ražošanu samazināt nedomāju – 8 tonnas piena no govs ir labs izslaukums. Un arī govju skaitu neplānoju samazināt, pašlaik mums ir 120 slaucamās govis, audzējam telītes. Lopbarības sagādāts pietiekami, skābbarība ir gan rituļos, gan tvertnēs, jo sētos zālājus mēslojam un zāles raža bija ļoti laba. Vienīgi siena lietainā laika dēļ mazāk. Spēkbarībai lopbarības graudu diezgan – augusta lietavas par to parūpējās. Mākslīgi samazināt izslaukumu ir neprāts – ja to izdara, iepriekšējā līmenī dabūt ir grūti. Ja saimniekam radušies apstākļi, ka izslaukums jau samazinājies, tad to var saprast.

Ja tos 14 centus maksā par neiegūto pienu, tas ir, par nekā nedarīšanu, tad jau kāda nauda sanāk. Bet no septembra piena cenas iet uz augšu, to jūt visur.

Inga Jurēvica, Madonas novada Sarkaņu pagasta z/s Madaras pārvaldniece:

– Iepazīstoties ar piedāvāto atbalstu par piena ražošanas samazināšanu, vienu brīdi domājām, ka varētu to izmantot, jo atbalsta pirmā kārta sakrīt ar periodu, kad govis laiž ciet. Tomēr nolēmām, ka mums tas neder, jo izslaukuma samazināšana arvien ir slidens ceļš, proti, tas var negatīvi ietekmēt govju veselību un pēc tam izslaukumu panākt līdz iepriekšējam līmenim ir sarežģīti. Saimniecībā ir 180 slaucamās govis, ataudzējam telītes, un, kaut arī ar savām vairāk nekā 7 tonnām laktācijā neesam lielāko izslaukumu grupā Latvijā, ganāmpulks ir veselīgs, jo mazražīgos lopus brāķējam.

Visticamāk, šim atbalstam pārsvarā pieteiksies tie govju īpašnieki, kuriem dažādu apstākļu dēļ grūti saglabāt labus govju izslaukumus, sagādāt barību, un tad šī nauda tomēr uz kādu laiku ir atspaids.

Staņislavs Kroičs, Viļānu novada Viļānu pagasta z/s Akmentiņi īpašnieks:

– Neesmu apsvēris iespēju samazināt piena ražošanu apmaiņā pret 14 centiem/kg. Man tas neder. Kopš esmu uzcēlis jauno fermu, slaucamo govju ganāmpulks palielināts līdz 185 govīm, izslaukums laktācijā tagad ir 9 tonnas piena, katru gadu ataudzējam ap desmit telītēm. Agrāk pārdevu pienu Trikātai KS, kas man palikusi parādā tāpat kā daudziem citiem. Tagad strādāju ar SIA Piena partneri, un septembrī viņi piena cenu sākuši paaugstināt virs 20 centiem/kg.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. .no gana par saimnieku ? Atbildēt

    Tā aprobežotā vēkšķēšana pa visu pasauli(burtiski) ir ko vērts !
    Ja kaut uz sekundi ieslēgtu domāšanu, tad izeju redzētu.
    Kapitālismā sagribējuši “godīgi” būt, paši būdami negodīgi !
    Ko nozīmē subsīdijas ? Tā ir daļa nodokļu naudas (arī no tiem, kuri piena produktus var atļauties augstos svētkos).

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+