Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. jūnijs, 2015
Drukāt

Izslavētā zelta mellene: kāds labums veselībai, kā lietot? (2)

Foto - Sandra RuskaFoto - Sandra Ruska
Svarīgi

Ar neizpētītiem svešzemju pārstāvjiem ļoti jāuzmanās. Augos var būt vērtīgas, medicīnā izmantojamas bioloģiski aktīvas vielas, bet mājas apstākļos tās grūti atdalīt un normēt devas, tāpēc pašārstēšanās var beigties ar saindēšanos un veselības pasliktināšanos.

Vēlos uzzināt vairāk par Kanādas zelta mellenēm jeb sanberijām (Solanum melanocerasum). Ko no ogām var pagatavot? Svaigas mūsu ģimenei ne īpaši garšo. INETA KRIEVIŅA BAUSKĀ

Latvijā ik pa laikam uzrodas kāds brīnumaugs, ko ceļ uz pjedestāla. Agrāk slavināja zelta sakni (rozā radiolu), jūras sīpolu, zelta stīgu jeb smaržīgo kalīziju, tagad – zelta melleni. Interesanti, ka visiem šiem tautā izplatītajiem augiem ir priekšvārds zelta, lai gan patiesībā tikpat kā nav ticamu pētījumu, kas apstiprinātu to brīnumainās ārstnieciskās īpašības.

Līdzīga kartupelim, audzē kā tomātu

Kanādas zelta mellene Solanum melanocerasum ir viegli pavairojams un viegli audzējams viengadīgs augs. Sēj marta beigās, izaudzē stādu, pēc salnām stāda dārzā un vasaras beigās ievāc ogas. Trūdvielām bagātā augsnē izaug aptuveni pusmetru vai metru augsts krūms, kas zied baltiem ziediem. Pēc izskata gan ziedi, gan ogas atgādina kartupeļu ziedus un ogas, jo zelta mellene pieder pie nakteņu dzimtas un kopjama līdzīgi kā tomāti. Augam nav saistības ne ar dārza, ne meža melleni, un īstais nosaukums ir melnķiršu naktene. Ja mājās ir mazi bērni, šo augu nav ieteicams audzēt, jo līdz galam nenogatavojušās ogas ir indīgas!

Latvijā par šo augu trūkst informācijas, bet vietā, kur tas sastopams dabā, speciālisti ir izpētījuši ietekmi uz organismu. Angļu valodā zelta mellene ir huckleberry. Šāds nosaukums ir gan dārza, gan meža augam, un katrs pieder pie atšķirīgām dzimtām un ir ar pilnīgi pretēju iedarbību. Minesotas universitātes speciālisti uzskata, ka dārza ogas ir toksiskas, ēst drīkst tikai pilnīgi nogatavojušās un termiski apstrādātas, kamēr savvaļā augošās ir ēdamas jebkurā augšanas stadijā un veidā.

Kā garšo

Kad ogas ienākušās, tām ir pliekana, ūdeņaina un neizteikta garša. Eksperimenta nolūkā pāris nedēļu ēdot svaigas ogas, no rītiem regulāri bija it kā apreibusi galva. Ogas ienākas jūlija beigās, augustā, kad mums papilnam ir dārza ogu.

Saimnieces no šīm ogām vāra ievārījumu. Tas ir šķebīgi salds, pat ja kilogramam ogu lieto 300 gramu ievārījuma cukura. Amerikā mājsaimnieces ogām pievieno citronu vai greipfrūtu sulu. Latvijā citrusaugļus var aizstāt ar mazajām, skābajām aličām un to sulu (kilogramam zelta melleņu pievieno 200–300 g plūmīšu). Ogas vāra piecas minūtes, kamēr sāk šķīst, tad pieliek cukuru un vāra vēl piecas minūtes. Ja ievārījumā vēlas veselas ogas, cukuru pievieno sākumā un vāra piecas minūtes. Tas smaržo pēc medus.

Šīs ogas var pievienot pīrāgiem un mafiniem melleņu vai aveņu vietā, taču tās vairāk domātas krāsai, jo nav izteiktas garšas. No svaigām nav ieteicams ne gatavot kokteiļus, ne lietot kopā ar pienu vai ogu mērci.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kāpēc nedevāt ārstniecisko novērtējumu , vai tas augs ir vērtīgs vai tikai, kaut kas svešs un nezināms.

  2. man tads krums aug ne no sa lidzigs naktenei bet ists krums.

Draugiem Facebook Twitter Google+