Mobilā versija
+3.2°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
16. novembris, 2017
Drukāt

Izslēdz normu par amatpersonu darba samaksas publiskošanu katru mēnes (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs foto

Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, izslēdzot no tā normu par amatpersonu darba samaksas publiskošanu katru mēnesi.

Vienlaikus likumā noteikts, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta iestādes amatpersonām un darbiniekiem, publisko Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets.

Saeima sākotnēji pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V/Par) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojums. Regulējums paredzēja noteikt, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu publicē iestādes mājaslapā, norādot vārdus un uzvārdus. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan plānotās izmaiņas atdeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumprojekta juridiskām problēmām.

Vērtējot šo likumprojektu otro reizi, deputāti atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka informācija par darba samaksu iestādes darbiniekiem un amatpersonām ir publiskojama Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbiniekiem atlīdzības likuma noteiktajā kārtībā un apjomā. Šis regulējums aizstās normu, kas līdz šim paredzēja iestādes mājaslapā publicēt tās amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi, norādot vārdu un uzvārdu.

Šādas izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra, sacīja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. tātad šā gada atlikušajos mēnešos kārtība atalgojuma publiskošanai nemainās. Savukārt no 1.janvāra publiskojamas informācijas apjomu un kārtību noteiks valdība.

Atlīdzības likuma normas, kas būs spēkā no nākamā gada, paredz, ka valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā publicē informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Tāpat būs jāpublisko informācija par speciālajām piemaksām, norādot to apmēru un būtisko funkciju vai stratēģiski svarīgo mērķi, kura dēļ tā piemaksa ir noteikta. Papildu informācija par samaksas apmēru būs pieejama iestādes mājaslapā Ministru kabineta noteiktajā apjomā.

Pašlaik gan vēl nav noteikts, ka no 1.janvāra būtu jāpublisko atalgojums kopā ar konkrētu amatpersonu vārdiem un uzvārdiem. Vienlaikus diskusija par vārdu un uzvārdu publiskošanu Saeimā turpinās, piemēram, Dālderis iesniedzis jaunu priekšlikumu atlīdzības likumam, kas paredz reizi mēnesī publiskot valsts un pašvaldību darbinieku un amatpersonu atalgojumu ar vārdiem. Šo priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija gan noraidīja, uzverot, ka šis jautājums nav saistīts ar budžetu, bet minētais likumprojekts ir iekļauts tā dēvētajā budžeta paketē.

Kā liecina informācija parlamenta mājaslapā, pašlaik izskatīšanā Saeimā ir vēl vieni grozījumi atlīdzības likumā, kas paredz ārzemēs studējošiem karavīriem apmaksāt ģimenes uzturēšanos ārvalstī. Dālderis apliecināja, ka savu ierosinājumu varētu iesniegt arī šim likumprojektam, ja kopā ar budžeta likumiem negūs atbalstu priekšlikums reizi mēnesī publiskot valsts un pašvaldību darbinieku un amatpersonu atalgojumu ar vārdiem.

Tikmēr Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienojās aicināt valdību apsvērt iespēju valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu publiskot vienu reizi gadā, norādot personas vārdu un uzvārdu, tāpat, kā tas tiek darīts par valsts amatpersonām. Tāpat komisija aicināja noteikt, ka jebkura persona datus par interesējošo darbinieku var iegūt, attiecīgajā iestādē iesniedzot pamatotu iesniegumu, un tos izmantot, ievērojot personas datu aizsardzības nosacījumu.

Iepriekš atbildīgās komisijas deputāti, iepazīstoties ar citu Eiropas valstu pieredzi atalgojuma publiskošanā, secināja, ka nekur citur publiski nav pieejama tik plaša informācija par darbinieku darba samaksu kā Latvijā, norāda parlamenta Preses dienests. Eiropas Parlamentārās pētniecības un dokumentācijas centra sniegtā informācija liecina, ka Nīderlandē, Vācijā, Beļģijā, Francijā atalgojumu publicē tabulā, neidentificējot personas, Slovākijā vārdi un uzvārdi jānorāda tikai augstākajām valsts amatpersonām, bet Čehijā publicē tikai amatu atalgojuma skalu. Lielā daļā valstu paredzēta iespēja ikvienam iegūt informāciju par citu personu ienākumiem, iesniedzot pamatotu pieprasījumu, un šādos gadījumos par to tiek informēta attiecīgā persona vai arī tai tiek lūgta atļauja kādam citam sniegt ziņas par saņemto atalgojumu.

Kā ziņots, Ministru kabinets 6.novembrī atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu atlīdzības un personu uzskaites sistēmu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības uzskaites sistēmu.

Noteikumos paredzēts uzturēt un pilnveidot datu noliktavu, kurā iekļauta precīza informācija par iestāžu amatiem un amatpersonu atlīdzību. Noteikumi nosaka arī nosacījumus informācijas apjomam un iesniegšanas kārtībai, tādējādi nodrošinot iespēju FM veikt tai noteiktās funkcijas un uzdevumus – analizēt finansējuma pieprasījumus atlīdzībai, plānot un aprēķināt nepieciešamo finansējumu, izstrādājot kārtējā gada valsts budžeta likumprojektu un tiesību aktu projektus par atlīdzību, apzināt un kontrolēt esošo situāciju attiecībā uz amatu vietām un amatpersonu atlīdzību, kā arī veikt finansējuma atlīdzībai izlietojuma analīzi.

Lai nodrošinātu administratīvā sloga samazināšanu un optimizētu informācijas apjomu, kas tiek saņemts atlīdzības uzskaites sistēmā, Saeimā 2016.gada 23.novembrī tika pieņemti grozījumi Atlīdzības likumā nosakot, ka turpmāk FM informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību neapkopos. Līdz ar to turpmāk informācija datu bāzē nebūs jāsniedz par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, tajā skaitā valdes locekļu atlīdzību, izņemot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības, kas noslēgušas līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Lai mazinātu administratīvo slogu, ir samazināta arī iesniedzamās izglītības pakāpes detalizācija, ņemot vērā, ka prasība par augstāko izglītību ir attiecināta tikai uz amatpersonām un ierēdņiem. Tādējādi atlīdzības uzskaites sistēmā tiks uzkrāta tikai tā informācija, kas šobrīd tiek izmantota finanšu aprēķiniem valsts budžeta izstrādes procesā, kā arī analītiskiem mērķiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. pilnīgi pareizi – kurš saimnieks plātās ar savu kalpu algām?

Draugiem Facebook Twitter Google+