Kultūra
Literatūra

Vēsture netop tikai karalaukos. Izsludinām jauno “Lata romāna” konkursu 16


Evija Veide, “Latvijas Mediju” izdevniecības direktore, žūrijas priekšsēdētāja
Evija Veide, “Latvijas Mediju” izdevniecības direktore, žūrijas priekšsēdētāja
Foto – Timurs Subhankulovs

Latvijas simtgades romānos – plaša laikmeta aina
Pie lasītājiem laikraksta “Latvijas Avīze” lappusēs šodien ceļu sāk pirmais Latvijas simtgades “Lata romāna” konkursa darbs – Ivetas Salgrāves “Kaut ko padarīt”. Ko lasītāji kopumā var gaidīt no “Lata romāna” 2018. gadā, un kā simtgades konkursa rezultātus vērtē žūrija?

Evija Veide, “Latvijas Mediju” izdevniecības direktore, žūrijas priekšsēdētāja: Konkursa mērķis bija parādīt Latviju tās dažādībā gan no formas, gan satura viedokļa. Tāds arī bija konkursa aicinājums: lai mēs neceltu tikai pieminekļus, bet rādītu gan kontekstu, gan fonu, smieklus un asaras, dramatiskus brīžus, ikdienas ritumu. Protams, mums neizdevās gluži kā skolā pārklāt pilnīgu visu Latvijas dzīves laiku, taču romāni, kuri tika atzīti par publicējamiem, bija pietiekami dažādi gan no risinājuma viedokļa, gan no skarto tēmu loka, tā, ko katrs autors izvēlējās par galveno aprakstāmajā laikā. Varbūt mazliet pietrūka laba humora, viegluma, atbrīvota skatījuma uz dzīvi, jo visi romānu autori faktiski balstījās problēmpunktos. Taču bija arī ļoti īpaši stāsti, kas pie mums nonāca. Piemēram, “Pārbaudītā laime” ir labi izturēts – tas rakstīts pirms daudziem gadiem, līdzīgi kā Veras Volkēvičas “Pļauka”, taču lasot skaidri jūtams, ka tas ir darbs, kurš rakstīts, jo nav varēts nerakstīt. Priecājamies, ka pie mums atgriežas lasītājiem pazīstami un pārbaudīti autori, tādējādi būs iespēja arī sastapt iepriekš iepazītus tēlus romānu turpinājumos. Taču būs arī četri rakstnieki, ar kuriem mūsu lasītāji sastapsies pirmoreiz. Kopumā droši var teikt, ka romānu spektrs ir bagātīgs; atliek tikai vēlēt, lai autori neapstājas meistarības izkopšanā un lai “Lata romāna” dzīve turpinās tā 25. gadā!

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Aivars Eipurs, RS prozas un dzejas konsultants: Šis romānu konkurss attiecībā pret valsts simtgadi notika ļoti savlaicīgi, iesūtīšana bija 2016. gadā, un tam bija savi plusi un savi mīnusi. Laikam cerējām nosmelt krējumu, kas īsti neattaisnojās. Pie mīnusiem var

pieskaitīt to, ka, iespējams, 99. dzimšanas dienas svinības un katra pilsoņa fiziska iekāpšana simtajā gadā varētu kaut kā patriotiski kādu romānu tā tapšanas vai beigu fāzē uzspodrināt. Lai gan – arī citos konkursos un romānu sērijās pierasts, ka autorus ne žūrija, ne arī kāds cits satura izvēlē stingri neierobežo. Vēlme un kritērijs sakrīt – vienkārši labs vai izcils rezultāts. Tomēr daļēji mērķi sasniedzām. Proti, divu maģistrālo tēmu – izsūtīšanu toreiz un “paš­izsūtīšanos” viesstrādniecībā tagad – kontekstā pāris darbos atklājām visai spožas un svaigas lappuses. Un amatierim pirmajā darbā reizēm izdodas kaut kas tāds, līdz kam profesionāļa iztēle vairs neuzlido. Uz to ceram arī turpmāk.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Monika Zīle, rakstniece: Ko liegties, gribējās, man ļoti gribējās iesūtītajos tekstos ieraudzīt vienu tādu, kurš… Nu, piemēram, kā “Vējiem līdzi”, “Doktors Živago”, “Uz kraujas rudzu laukā” vai uz to pusi. Lai gan tādām literatūras pērlēm pieskaitāma darba konkursā diemžēl nebija, ir vairāki, manuprāt, patiešām labi darbi. Starp tiem īpaši uzmirdz Ingunas Dimantes romāns “Divi džokeri un papardes zieds”. Sadzīviskais nosaukums it kā sola “lustes” un vieglu izklaidi, taču meistarīgi savērptā sižeta zemtekstos skaidri nolasāmas labi pazīstamas un tikai Latvijā iespējamas līdzcilvēku traģēdijas. Jā, stāsta pamats – kā vairākumam citu šā konkursa sacerējumu – balstās tagadnē. Bet vai tad vēsture top vienīgi karalaukā? Domāju, ikviens šodienas mirklis ir diedziņš notikumu audumam, ko nākotnē izmantos karogiem. Arī no šķietami parastu cilvēku likteņiem veidojas kāda vēstures rindkopa. Un, pie rakstniecības pērlēm atgriežoties – kas zina, varbūt jau nākamajā mūsu apgāda romānu konkursā…

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Linda Kusiņa–Šulce, literatūrzinātniece: Gatavojoties Latvijas simtgades “Lata romāna” konkursam, vairākkārt dažādos veidos centāmies uzsvērt, ka gaidām visplašāko romānu spektru gan no laikmeta, gan tēmu viedokļa. Latvijas simtgadei nevajadzētu būt laikā sastingušam notikumu kopumam, bet gan dzīvelīgai augsnei, kurā top visas iespējamās nākotnes. Cerams, ka šo perspektīvu, lasot konkursu izturējušos romānus, saskatīs arī lasītāji. Tam ir gana daudz labu iemeslu, jo romānu autori ir pievērsušies dažādiem vēsturiskajiem punktiem un darījuši to no atšķirīgām perspektīvām. Priecē, ka spilgti sevi pieteikuši vairāki jauni autori, ar vienu no tiem, Ivetu Salgrāvi, lasītāji varēs iepazīties jau tūliņ, jo romāns “Kaut ko padarīt”, kurā ieskanas 2009. gada “bruģa revolūcijas” motīvi, grāmatā nāks klajā janvārī, bet laikraksta “Latvijas Avīze” lasītāji to saņems turpinājumos jau no rītdienas.

Izdevniecība “Latvijas Mediji” izsludina 2019. gada “Lata romānu” konkursu!
Lata romānu konkursa nolikums

Lata romānu konkurss ir oriģinālliteratūras konkurss ar mērķi izdot aktuālas, mākslinieciski augstvērtīgas, interesantas un vizuāli pievilcīgas grāmatas. Romānam jābūt piemērotam drukāšanai turpinājumos avīzē, ar raitu, patiesu – gan nopietnu, gan jautru – Latvijas ikdienas dzīves atainojumu labā latviešu literārajā valodā.

Konkursa mērķi ir:

  • nodrošināt vienādus konkurences apstākļus visiem romānu rakstītājiem, kas raksta latviešu valodā;
  • atrast un publicēt jaunu autoru literāros romānus;
  • celt latviešu oriģinālliteratūras popularitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū;
  • nodrošināt ar visdažādāko paaudžu un dažādās Latvijas malās dzīvojošo autoru regulāru mākslinieciski kvalitatīvu literāro romānu publicēšanu “Latvijas Avīzē” un grāmatās.

Konkursa honorāru fonds 18 000 EURO; žūrijai ir tiesības nomināciju skaitu un autorhonorāru apjomu noteikt atbilstoši iesniegto darbu kvalitātei.

Noteikumi

  • Konkursā jāiesniedz nepublicēts romāna manuskripts.
  • Romāniem jābūt ar raitu sižetu, piemērotiem drukāšanai turpinājumos.
  • Romāna tematikai jābūt atbilstošai izvēlētajam žanram, ikvienam lasītājam labi saprotamai.
  • Romāna apjoms tiek ierobežots lno 250 000 īdz 300 000 zīmēm.

Galvenie vērtēšanas kritēriji:
1. tematiskā aktualitāte un atbilstība avīzes romāna stilam;
2. mākslinieciskums;
3. kompozicionālais veselums;
4. oriģinalitāte;
5. tehniskā izpildījuma kvalitāte un atbilstība poligrāfiskajai pavairošanai.

Romānu iesniegšana

Romānam jābūt anonīmam, ar nosaukumu. Romānam jāpievieno aizlīmēta aploksne ar to pašu nosaukumu un ziņām par autoru – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs un/vai e-pasta adrese un CV. Ja romānam ir vairāki autori, jānorāda informācija par visiem autoriem.

Romāns jāiesniedz gan datordrukā, gan elektroniski (CD, USB zibatmiņā). Romānā jāievēro šādi parametri: šrifts Times New Roman, burtu lielums 12, rindu intervāls 1,5. Romāna drukātā versija jāiesniedz neiesietā veidā, tās lappusēm jābūt secīgi numurētām. Romāna datorversija saglabājama kā .doc vai .rtf fails. Vēlams neizmantot formatējuma veidus, kas apgrūtina romāna lasīšanu (piemēram, tekstā ievietoti attēli, lappušu malu noformējums).

Manuskriptam jābūt autora oriģinālromānam. Romāni ar plaģiāta pazīmēm tiek diskvalificēti.
Ja romāna fragmenti ir publicēti internetā, līdz romāna iesniegšanai konkursā tie jāizņem; pretējā gadījumā romāns tiek diskvalificēts.

Romānam jābūt pabeigtam. Konkursā netiek vērtētas atsevišķas lielāka apjoma romānu, piemēram, romānu sēriju, daļas.

Ja autors konkursā iesniedz vairākus romānus, aploksne ar datiem un datu nesējs ar romāna elektronisko versiju jāpievieno katram romānam.

Romānu iesniedzot, autors apliecina piekrišanu romāna publicēšanai.

Romāni jāiesniedz A/S “Latvijas Mediji” Rīgā, Dzirnavu ielā 21 katru darba dienu no plkst. 9 līdz 18) vai sūtot pa pastu ar norādi “Lata romānu konkursam 2019” uz adresi: A/S “Latvijas Mediji”, Dzirnavu ielā 21, Rīga, LV-1010. Termiņš 2018. gada 2. aprīlis.
Vērtēšana un apbalvošana

Romānus vērtē A/S Latvijas Mediji izveidota žūrijas komisija.

Konkursa uzvarētājs katrā nominācijā pēc izdevniecības līguma noslēgšanas saņem honorāru.

Uzvarētāju romāni tiek publicēti izdevniecībā “Latvijas Mediji”. Grāmatā tiek ievietots teksts par autora panākumiem konkursā. Izdevniecība, maksājot autoratlīdzību, saglabā tiesības publicēt arī citus iesniegtos manuskriptus, kurus žūrijas komisija atzinusi par konkursa kritērijiem atbilstošiem un izdošanai derīgiem. Šo romānu skaits netiek ierobežots.

Žūrijas komisijai ir tiesības lemt par veicināšanas prēmiju piešķiršanu autoriem, kuru romāni atzīti par izdošanai derīgiem.

Izdevniecība “Latvijas Mediji” patur tiesības prēmijas nepiešķirt un/vai romānus nepublicēt, ja iesniegtie romāni, pamatojoties uz žūrijas komisijas vērtējumu, neatbilst konkursa kritērijiem.

Konkursa norise

  • Romānu iesniegšana notiek no izsludināšanas brīža līdz 2018. gada 2. aprīlim.
  • Romānu vērtēšana norisinās no 2018. gada 3. aprīļa līdz 2018. gada 31. jūlijam.
  • Konkursa uzvarētāji tiek paziņoti ne vēlāk kā 2018. gada 6. augustā.
  • Konkursa nepublicējamo romānu CD un USB zibatmiņas autori var saņemt atpakaļ izdevniecībā “Latvijas Mediji”.
  • Konkursa teksta manuskriptu izdrukas nerecenzē un atpakaļ neizsniedz.

KONTAKTI:
Izdevniecība “Latvijas Mediji”
Dzirnavu iela 21,
Rīga, LV-1010
tālr.: 67096632
e-pasts: renate.neimane@latvijasmediji.lv

LA.lv