Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. marts, 2015
Drukāt

Izsludināta aptauja “Latvijas gada monēta 2014” (Foto, video, infografika)

Foto - LETAFoto - LETA

Kurzemes barokam veltītā Latvijas Bankas kolekcijas sudraba piecu eiro monēta "Kurzemes baroks".

Latvijas Banka sadarbībā ar vairākiem partneriem no 3. līdz 24. martam rīko ikgadējo aptauju “Latvijas gada monēta”, kas ir būtiskākais gada notikums Latvijas numismātikā, jo sniedz sabiedrības vērtējumu par paveikto kolekcijas monētu jomā – kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi tai šķiet pievilcīgākie. Latvijas Banka aicina ikvienu izteikt savu viedokli, kura no iepriekšējā gadā izdotajām kolekcijas monētām uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla un tematiski saistoša.

2014. gads Latvijas monētu mākslā bija pirmais ar eiro. Lielākā pārmaiņa ir ārvalstu kolekcionāru intereses pieaugums par mūsu monētām, un vēl var pieminēt terminoloģisku jauninājumu – dārgmetālos kaltās mākslinieciskās monētas vienkāršības labad saucam par kolekcijas monētām. Savukārt monētu tematiskās ievirzes un skaita ziņā programma saglabā iepriekšējo gadu tradīciju – atkal izlaistas sešas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un cilvēkiem.

Tātad 2014. gadā klajā laistas: “Ainažu jūrskola” (video), “Baltā grāmata” (video), “Baltijas ceļš” (video), “Vecais Stenders” (video), Gadskārtu monēta (video), “Kurzemes baroks” (video). Un šeit – konkursa pieteikuma video.

Savu izvēli var izdarīt Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv un www.draugiem.lv/latvijasbanka vai aizpildot anketas Latvijas Bankas ēkās K. Valdemāra ielā 2A un 1B, Rīgā, kā arī Liepājas filiālē. Tāpat balsošanas anketas būs izvietotas grāmatnīcās “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24 un tirdzniecības centros “Domina” un “Sky&More”), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Rīgas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas un izstāžu zālēs Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Mākslas akadēmijā Kalpaka bulvārī 13, Rīgā, Rīgas numismātikas salonā Teātra ielā 4, Rīgā, atsevišķās Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Kuldīgas, Madonas, Preiļu, Ventspils bibliotēkās un Rīgas Centrālajā bibliotēkā. Aptauju informatīvi atbalsta Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, biznesa augstskolā “Turība”, Banku augstskola. Latvijas Banka nodrošina iespēju piedalīties aptaujā ar viedtālruņu palīdzību – informācijas materiāliem pievienoti QR kodi, kas ar mobilās ierīces starpniecību ļaus nokļūt balsošanas lapā.

Balsošanas laikā Latvijas Banka sadarbībā ar sabiedrību “Tilde” un Kultūras informācijas sistēmu centru piedāvā pārbaudīt savas zināšanas par monētu mākslu erudīcijas spēlē “Izzini monētās iekaltās kultūrzīmes” interneta datu bāzē letonika.lv.

Aptaujas rezultāti tiks paziņoti noslēguma pasākumā 28. aprīlī un divu dienu laikā publicēti Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv. Noslēguma pasākumā notiks izloze starp balsošanas dalībniekiem – balvās 30 kolekcijas monētas, kas izlaistas 2014. gadā.

Par 2013. gada monētu tika atzīta “Šūpuļa monēta” (grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis). Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo aptauju, par gada monētām atzītas – “Laika monēta”, “Barons Minhauzens”, “Ciparu monēta”, “Laika monēta II”, “Laimes monēta”, “Ūdens monēta”, “Dzintara monēta”, “Miglā asaro logs”, Riharda Zariņa “Sudraba pieclatnieks”.

Latvijas Banka kopš 1995. gada ir izlaidusi 98 lata jubilejas un piemiņas monētas un 6 eiro kolekcijas monētas. To veidošanā piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku.

Latvijas monētas ir augstu novērtētas pasaulē – saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt “Latvijas monēta” 2010. gadā kļuva par Pasaules gada monētu. Nesen saņemta vēl viena nozīmīga atzinība – Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā komponistam Rihardam Vāgneram veltītā kolekcijas monēta atzīta par gada labāko sudraba monētu pasaulē.

15_03_03_monetu_infografika

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+