Latvijā
Politika

Izsludināts “Saskaņas” kritizētais likums par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu 16

Foto – Timurs Subhankulovs

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis likumu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, kuru partijas “Saskaņa” Saeimas frakcija aicināja atgriezt otrreizējai caurlūkošanai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

“Saskaņas” frakcija likumā saskata vairākas problēmas, tai skaitā iebilst pret to, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statusu paredzēts piešķirt tikai daļai Latvijas pilsoņu atkarībā no pilsonības iegūšanas veida un laika. Vēstulē Vējonim frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs pauda pārliecību, ka šādā veidā pilsoņi, kuri par pilsoņiem kļuvuši naturalizācijas kārtībā, tiek nostādīti otrās šķiras pilsoņu grupā.

“Saskaņā ar likumu par kara dalībniekiem nevar tikt atzīti arī Latvijas nepilsoņi. Tātad tiek izaicinoši vājināts nepilsoņa kā Latvijai piederīgas personas statuss, un likumprojekts liedz iespēju iegūt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu lielākajai daļai Sarkanās armijas veterānu,” vēstulē norādīja Urbanovičs.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka veidosies situācija, ka kara veterāna statusu faktiski nevarēs iegūt šī kara uzvarētāji. Politiķis arī norādīja, ka saskaņā ar Pilsonības likumu Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi. Līdz ar to Saeimā pieņemtā likuma nosacījums par statusa piešķiršanu tikai noteiktai grupai pilsoņu ir pretrunā ar Pilsonības likumu un “šķel, nevis samierina Latvijas sabiedrību”, teikts vēstulē Valsts prezidentam.

Likuma veidotāji norādījuši, ka tā mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri šā kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, kā arī veicināt vienotu sabiedrības izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem.

Saskaņā ar jauno likumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks atzīti cīņā pret PSRS un nacistisko Vāciju piedalījušies regulāro militāro vienību pārstāvji – pašreizējie Latvijas pilsoņi, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā vai pašreizējie Latvijas pilsoņi, kuri bija legāli iebraukuši Latvijā un minētajā datumā bija valsts pastāvīgie iedzīvotāji. Tāpat par kara dalībniekiem tiks atzīti pašreizējie Latvijas pilsoņi, kuri minētajā datumā varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību.

Lai minētās personas varētu saņemt kara dalībnieka statusu, uz viņām nedrīkstēs attiekties kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem neatzīs personas un viņu ģimenes locekļus, kas ieradās Latvijā saskaņā ar 1939.gada 5.oktobra tā dēvēto militāro bāzu līgumu ar PSRS. Tāpat par kara dalībniekiem neatzīs nacistiskās Vācijas nacionālsociālistiskās partijas vai tās paramilitārās struktūras un šī režīma slepenpolicijas un drošības dienesta darbiniekus. Tāpat šāds statuss netiks piešķirts PSRS vai LPSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, izņemot plānošanas un finanšu un administratīvi saimniecisko struktūrvienību dalībniekus.

Minētais statuss netiks piešķirts arī personām, kas sodītas par noziegumiem pret cilvēci vai līdzīga veida noziegumiem.

Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks izsniegta noteikta parauga apliecība un piemiņas krūšu nozīme. Reizē noteikts, ka pašvaldības būs tiesīgas lemt par sociālo garantiju noteikšanu kara dalībniekiem un atbilstoši savam budžetam piešķirt viņiem pabalstus un atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

Pēc likuma pieņemšanas Ārlietu ministrija (ĀM) nāca klajā ar paziņojumu, kurās uzsvēra, ka Otrā pasaules kara laikā Latvijas valsts piedzīvoja divu totalitāru režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – okupācijas, un Latvijas valsts konsekventi nosoda abu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci, nosoda holokaustu un godina to upuru piemiņu.

ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis uzsvēra, – tā kā Latvijas valsts Otrā pasaules kara laikā “de facto” nepastāvēja, tad Latvija nevar būt atbildīga par okupācijas varu pastrādātajiem noziegumiem tās teritorijā. Preses sekretārs vērsa uzmanību, ka šī likuma mērķis ir sekmēt vienotu sabiedrības izpratni par šiem Otrā pasaules kara notikumiem, tādējādi veicinot sabiedrības saliedētību.

Viņš arī skaidroja, ka, pārkāpjot 1907.gada Hāgas konvenciju, Otrā pasaules kara gaitā abas karojošās puses – nacistu Vācija un Padomju Savienība – pretlikumīgi mobilizēja savos bruņotajos formējumos Latvijas iedzīvotājus, kuri kļuva par šo režīmu upuriem.

“Gribam īpaši uzsvērt, ka Likums absolūti izslēdz šāda statusa piešķiršanu personām, kas ir darbojušies vienas vai otras karojošās puses represīvajās struktūrās, vai ir pastrādājuši kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci,” sacīja Jegermanis.

LA.lv