Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. janvāris, 2015
Drukāt

Kādus minidārzeņus pieprasa restorāni?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Dzirdēju, ka zemnieks Jānis Bērziņš no Krimuldas pagasta piegādā restorāniem paša izaudzētus minidārzeņus. Vai tās ir kādas speciālas šķirnes?” SANITA

Latvijas zemnieki jau vairākus gadus sezonas laikā restorāniem piegādā dažādus zaļumus un minidārzeņus. Tos lielākoties izmanto ēdienu dekorēšanai, lai dažādotu maltīti. Salīdzinājumā ar ievestajiem dārzeņiem vietējai produkcijai ir vairāk priekšrocību – tā ir svaiga, sulīga (audzētāji dārzeņus un zaļum­augus realizē uzreiz pēc novākšanas) un maksā lētāk. Diemžēl audzētāji regulāras dārzeņu piegādes nevar nodrošināt visu gadu, tāpēc ziemas mēnešos restorānos izmanto firmu pakalpojumus, kas ieved dārzeņus no ārvalstīm.

Restorāna ”Vincents” šefpavārs Mārtiņš Rītiņš stāsta, ka no minidārzeņiem ļoti pieprasīti ir zaļi un balti zīmuļa resnuma cukīni ar ziediem, 5–6 cm gari burkāni, gurķīši ar ziediem, kartupeļi, rožu kāpostu galviņas gan koši zaļā, gan sarkanā krāsā. Ir vajadzīgas arī redīsa lieluma sarkanās bietes ar jaunajām lapiņām, 7–8 cm garas cukurkukurūzas vālītes, pipari, piemēram, šķirne ‘Pritavit’ (8–10 cm gari un 2–3 cm diametrā, tajos var pildīt dažādu masu, iegūstot mazu, glītu Snack uzkodu, ko var uzreiz iemest mutē), tomāti (‘Cherry Belle F1’), puskilogramu smagas, apaļas kāpostgalviņas, mazi ziedkāposti (‘Cornell F1’, ‘Fremont F1’), kā arī brokoļi (10 cm diametrā, dažādās krāsās, piemēram, ‘Iron F1’, ‘Lord F1’).

– Vairākumam lauksaimnieku ekonomiski izdevīgāk ir tradicionāli audzēt dārzeņus, līdz tie sasniedz maksimālo svaru. Minidārzeņu bizness ir dārgs, jo to ražība nav liela. Vienmēr iepriekš vienojos par darījumu, tad zemnieki izaudzē, garantē kvalitāti un piegādā vajadzīgo daudzumu, – stāsta pavārmākslas meistars.

SIA ”Kurzemes sēklas” galvenais agronoms Māris Grīnvalds informē, ka neliela izmēra dārzeņus lielākoties iegūst, sējot vai stādot sabiezināti. Sējot blīvi burkānus buntīšu produkcijai, izaudzēto mazo, kraukšķīgo pirkstiņu raža ir tikai 20 tonnu no hektāra. Šim nolūkam parasti izmanto agros Nantes un Amsterdamas tipa burkānu hibrīdus, piemēram, ‘Minicor’, ‘Almaro’, ‘Adelaide’. Restorāni labprāt iepērk arī burkānus ar apaļām, nelielām, 3 cm diametra saknēm, kādas ir šķirnēm ‘Paris Market 5’, ‘Parmex’.

Vienāda izmēra pipargurķīšu ieguvei audzētāji izmanto speciāli veidotās šķirnes, kam gandrīz katru dienu var novākt 3–6 cm garus augļus, turklāt augi veģetatīvi ataug. Kilogramā ir līdz 200 pipargurķīšu (parastiem gurķiem no lauka iespējams iegūt 40–60 t/ha). Pazīstamākās šķirnes ir ‘Alex F1’, ‘Adam F1’, ‘Wilma F1’.

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta kartupeļu selekcijas grupas vadītāja Ilze Skrabule stāsta, ka pastāv arī tāds ražošanas virziens kā mazo kartupelīšu (Baby potatoes) audzēšana. Nelielos bumbuļus iecienījuši restorāni, bet tie sastopami arī veikalos, lai gan ir krietni dārgāki par parastās ražas kartupeļiem. Šīs produkcijas ieguvei laukus speciāli apstāda dažādos termiņos, izstrādātas pat metodes, kā saglabāt sēklas materiālu šiem termiņiem. Kad bumbuļi izauguši pietiekami lieli, tos novāc un realizē. Iespējams pārdot arī pieaugušus kartupeļus, bet tie ir ievērojami lētāki.

Speciālas kartupeļu šķirnes ar ļoti sīkiem bumbuļiem Latvijā nav manītas, bet šim ražošanas veidam var izmantot šķirnes ar gludiem regulāras formas bumbuļiem, kam ir ļoti seklas acis. Audzējot galvenais ir uz lauka sekot līdzi bumbuļu izmēram. Nelielos lauciņos (dārzā) pēc ziedēšanas var atraust zemi no auga un nolasīt sīkos bumbulīšus. Ražotāji ir ieinteresēti Baby potatoes audzēt arī siltumnīcā substrātā (kūdrā audzētiem kartupeļiem garšas īpašības ir sliktākas) vai pavisam bez substrāta – gaisā. Regulāri nolasot kartupeļus, augs tiek stimulēts veidot jaunus bumbulīšus.

Ilze Skrabule piebilst, ka cietes saturs jaunajos bumbulīšos, protams, ir zems, toties garša ir nedaudz saldāka. Vit­amīnu saturs (it īpaši C vitamīna) var būt augstāks nekā izaugušos bumbuļos. Tomēr jāuzmanās, vai jaunajos dārzeņos nav pārāk daudz glikoalkaloīdu (indīgās vielas – solanīna). Tas nedrīkst pārsniegt 20 mg/100 g. Tāpat pastāv risks, ka jaunajos kartupelīšos pārāk augstā koncentrācijā var būt uzkrājušies nitrāti.

Ja mazos Baby potatoes bumbuļus gatavo ar mizu, tvaicē vai cep taukvielās, tajos labāk saglabājas vitamīni un minerālvielas. Vienīgi apstrāde augstā temperatūrā var samazināt C vitamīna daudzumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+