Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. decembris, 2014
Drukāt

Izsolē pārdodamā zvēresta autentiskums vēl jāpārbauda

Foto no e-bay.comFoto no e-bay.com

Pirmo Valsts prezidentu parakstītie zvēresti tiek tirgoti izsoļu vietnē e-bay.com. Attēlā dokuments ar Jāņa Čakstes parakstu.

Pēc aizvadītās otrdienas, 23. decembra, sanāksmes Kultūras ministrijā (KM) saistībā ar Latvijas Valsts prezidentu Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša parakstīto zvērestu nonākšanu izsoļu vietnē “e-bay” eksperti nolēmuši, ka nepieciešams vispirms sazināties ar cilvēku, kurš ievietojis piedāvājumu. Ir jānosaka dokumentu autentiskums un tikai tad jārīkojas tālāk.

Medijos jau izskanējusi informācija, ka izsoļu vietnē “e-bay” parādījies mākslinieciski noformēts Latvijas Valsts prezidenta zvēresta teksts ar zvēresta devēju parakstiem. Runa ir par Jāņa Čakstes 1922. un 1925. gadā, Gustava Zemgala 1927. gadā un Alberta Kvieša 1930. un 1933. gadā dotajiem svinīgajiem solījumiem Saeimas priekšā. Prasītāja cena ir 30 000 ASV dolāru (24 420 eiro), un, pēc visa spriežot, dokuments atrodas ASV. Nav zināms, kā tas tur nokļuvis, tomēr nav grūti iedomāties, ka tas noticis līdz ar bēgļu kustību pēc 1940. gada jūnija.

Ekspertu sanāksmes dalībnieku vidū bija KM Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, Latvijas Nacionālā arhīva vadītāja Māra Sprūdža, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte. Sanākušie neapšaubīja dokumentu simbolisko nozīmi valstij, taču arī bija vienisprātis, ka vēsturisko relikviju tirgotāja prasītā cena ir pārāk augsta. Pirms pusotra gada tā bijusi vēl augstāka – vairāk nekā 100 000 eiro. Nacionālā arhīva vadītāja Sprūdža pēc sanāksmes norādīja, ka runa tomēr ir par dokumentu, kas varētu būt interesants tikai Latvijai. Ja par pamatu ņem autentisku autogrāfu cenas uz dokumentiem, tad pat par starptautiski pazīstamu personu parakstiem izsolēs prasa trīs četrus tūkstošus dolāru, bet leģendārā ASV prezidenta Ābrama Linkolna autogrāfs maksā ap 18 tūkstošiem dolāru. “Taču tas ir Linkolns,” uzsvēra Sprūdža. Lai precīzāk noteiktu Latvijas Valsts prezidentu parakstu un dokumenta aptuveno cenu, būtu jākonsultējas ar kolekcionāriem. Ja tiks nolemts dokumentu mēģināt atgūt kā valsts īpašumu, nevis atpirkt, process var izrādīties ilgstošs, īpaši, ja ņem vērā, ka normas, kas regulē kultūras un vēstures liecību atgūšanu starp ASV un Eiropas Savienību, ir ļoti nepilnīgas. Protams, var apelēt pie īpašnieka godaprāta un censties saņemt vēsturisko relikviju atpakaļ kā dāvinājumu.

KM Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns ir apstiprinājis ministrijas kā koordinatora lomas uzņemšanos dokumentu jautājumā. Garjāns atzina valsts interesi par zvēresta dokumentiem, taču vispirms jātiek skaidrībā ar to autentiskumu, īpašumtiesībām un tikai tad jāķeras pie atgūšanas jautājumiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+