Foto – Johaness Jansons

Ārvalstu aģenti piekļūst Somijas Ārlietu ministrijas datorsistēmai 1

Ar ārvalstu valdībām saistīti aģenti ir veikuši vairākus kiberuzbrukumus pret Somijas Ārlietu ministriju un neatklāti spiegojuši gadiem, gūstot pieeju konfidenciālai informācijai, vakar paziņoja Ārlietu ministrija un Somijas Drošības policija.

Reklāma
Reklāma

Brīdinājumu 
saņem no ārzemēm


“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Kiberuzbrukumi pret Ārlietu ministriju vērsti divas reizes, paziņojusi Somijas Drošības policija (SUPO), kas pirmo uzbrukumu atklājusi 2013. gadā, kad spiegošana jau ilgusi gadiem, ziņo aģentūra “Reuters”. SUPO atzinusi, ka nezina, kad izspiegošana sākusies. Brīdinājumu par spiegošanu pret Somijas Ārlietu ministriju SUPO saņēmusi no kādas ārvalsts. Izmeklējot pirmo kiberuzbrukumu, somu drošībnieki atklājuši otru, vēl nopietnāku drošības sistēmas uzlauzumu. Uzbrukumi veikti, ievadot inficētu programmatūru ministrijas datorsistēmā un piekļūstot elektroniskā pasta sarakstei. SUPO ziņojumā Somijas parlamenta Drošības un ārlietu komitejai teikts, ka ārvalstu aģenti rīkojuši šos kiberuzbrukumus, kas veikti tehnoloģiski ļoti augstā līmenī un grūti atklājami.

Pirmajā uzbrukumā esot notikusi ielaušanās datu bāzēs, kur izvietota tā dēvētā zemākā līmeņa informācija. Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja paziņojis, ka uzbrucējiem nav izdevies piekļūt ministrijas visslepenākajai informācijai, taču atzinis, ka kiberielaušanās rada bažas kā ministrijai, tā Somijas valstij. Abos uzbrukumos izmantota spiegošanas programmatūra, kas sūta informāciju no Ārlietu ministrijas datortīkla uz serveriem ārzemēs un tad nonākot pie lietotāja. Otrajā, nopietnākajā kiberuzbrukumā, kas tiek izmeklēts kā padziļinātas spiegošanas gadījums, spiegošanas programmatūra bijusi saistīta ar tīmekļa vietni, kas pieder kādas ārvalsts iestādei. Kiberuzbrukumu izmeklēšana turpinās, SUPO vadībai atzīstot, ka Somijā nav oficiālas iestādes, par ko varētu teikt, ka tā ir droša pret “nenormālu” darbību tīmeklī.

Neatklāj izspiegotājus


CITI ŠOBRĪD LASA

Preses konferencē Helsinkos Drošības policijas vadītājs Anti Peltari nav atklājis, kāda valsts bijusi iejaukta, atsakoties komentēt pieņēmumus, vai tā bijusi ASV, Ķīna vai Krievija. “Mēs nenosauksim konkrētu valsti, tikai piebildīsim, ka uzbrukumus veikuši valdības aģenti. Mēs nenosauksim viņu vārdus,” teica Peltari. Līdzīgi uzbrukumi ir veikti pret vairākām citām rietumvalstīm, tajā skaitā Beļģiju, viņš piebilda. Ārlietu ministrijas izspiegotāji ir piekļuvuši daudziem dokumentiem, atzina Drošības policija, piebilstot, ka vēl nav apzināts viss apdraudētās informācijas apjoms un saturs. Atbildot uz jautājumu, vai informācijas noplūdē varētu būt vainojams “kurmis” ministrijas iekšienē, SUPO vadītājs teica, ka pagaidu izmeklēšanā nav gūtas norādes, ka būtu iejaukts ministrijas personāls.

“Izspiegotā informācija varētu tikt izmantota kādu sarunu gaitas ietekmēšanai un varētu būt nodarījusi kaitējumu Somijas nacionālajām interesēm,” atzinis Somijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Peters Stenlunds. Izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija devusi iespēju ministrijai apturēt vairākus citus kiberuzbrukumus un atklāt to veicējus, teica Stenlunds.

Gatavo 
izmaiņas likumos


Somijas aizsardzības ministrs Karls Haglunds paziņojis, ka atbilstoši valdības kiberstratēģijas programmai likumos tiek gatavotas izmaiņas, kas dos policijai un drošības dienestam plašākas pilnvaras tīmekļa pārraudzībā un bloķēs pieeju iebrucējiem, taču nepārkāps elektroniskās sarakstes privātumu. “Šī ir delikāta joma, taču amatpersonām, kas darbojas mūsdienu pasaulē, vajadzētu būt arī tiesībām rīkoties tīmeklī. Policija un aizsardzības jomas amatpersonas ir atbildīgas par nacionālo drošību un jābūt noteikumiem, lai viņi varētu darboties tīmeklī,” uzskata Haglunds. Zviedrija mēģina risināt tīmekļa pārraudzības problēmu ar tā saucamajiem “okšķerēšanas likumiem”, kas piešķir armijai tiešu pārraudzību pār elektronisko datu plūsmu, kas ienāk pār valsts robežām.

“Neviens neapšauba, ka mērķis ir nepieļaut Somijas iedzīvotāju privātuma pārkāpumu, lasot ierindas pilsoņu elektroniskā pasta saraksti vai vēstījumus sociālajos tīklos,” intervijā Somijas raidsabiedrībai “Yle” skaidro aizsardzības ministrs, uzsverot, ka “uzdevums ir nepieļaut un novērst ārvalstu izlūkdienestu operācijas pret Somiju un tās amatpersonām”. Likumu labojumus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām. “Jāizmanto atlikušais laiks, lai izvērtētu, kādas pilnvaras amatpersonām būtu vajadzīgas un kā nodrošināt, lai šīs pilnvaras netiktu pārkāptas,” saka Haglunds.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.