Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. februāris, 2013
Drukāt

Izstādē atklās, kā savākts viens no lielākajiem folkloras arhīviem Eiropā

foto - Letafoto - Leta

Krišjāņa Barona muzejā atklāta izstāde “Ekspedīciju laboratorija”, kas stāsta par to, kā savākts viens no lielākajiem folkloras arhīviem Eiropā, kā folklorists atradis ceļu pie teicēja, kā pierakstīta folklora visos Latvijas novados un arī ārpus tās.

Izstādes autors ir Krišjāņa Barona muzeja speciālists Andris Ērglis, bet līdzautori ir Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja Māra Vīksna un Latviešu folkloras krātuves pētnieks Aldis Pūtelis, izstādes mākslinieks ir Ints Sedlenieks, informēja Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Zobena.

Zinātnē ar vārdu ekspedīcija saprot pētnieciskos nolūkos veiktu ceļojumu, ko veikuši īpaši sagatavoti cilvēki. Šodien šāda pasākuma apzīmēšanai lieto jēdzienu – lauka pētījums, kura galvenais uzdevums ir iepazīt, izzināt, iegūt materiālus izpētei, uzkrāšanai, publicēšanai.

Paši pirmie latviešu tautasdziesmu, sakāmvārdu, ticējumu un pasaku vācēji bija vācieši – Vecais Stenders, Georgs Ludvigs Frīdrihs Bitners, Augusts Bīlenšteins, kura Latvijas pilskalnu iepazīšanas ekspedīcijas bija jau īsteni zinātniskas.

Latviešiem pirmā nozīmīgākā ekspedīcija notika 1869.gadā. To ar krievu zinātnieku atbalstu veica Fricis Brīvzemnieks, tādējādi nodrošinot sev latviešu folkloristikas dibinātāja un folkloras vākšanas kustības ierosinātāja godu.

19. gadsimta beigās tapa aizsākums mūsu lielajiem tautasdziesmu, tautas mūzikas, teiku un pasaku krājumiem. Daļa tekstu “Latvju dainām” arī tika savākti ekspedīcijās, ko finansēja zinātniskas iestādes un Henrijs Visendorfs privāti.

Īpaša sagatavotība un talants bija vajadzīgi melodiju vākšanā. Jurjānu Andrejs ar saviem palīgiem, pierakstot melodijas, apceļoja lielu daļu Latvijas, vēlāk šo darbu pusgadsimta garumā turpināja Emilis Melngailis. Viņa paraugam sekoja Arturs Salaks, Lidija Galeniece, 20. gadsimta otrajā pusē – Andrejs Krūmiņš, Aldonis Kalniņš, Romualds Jermaks, Vilis Bendorfs un citi.

Jau 1925./1926. gada ziemā Latviešu folkloras krātuves (LFK) dibinātāja Anna Bērzkalne ieradās Aglonas ģimnāzijā, lai fonogrāfā ieskaņotu Latgales teicēju dziedājumu.

1931. gadā notika LFK pirmā ekspedīcija uz Kuršu kāpām baltu valodu profesora Jāņa Endzelīna vadībā, tās uzdevums bija fiksēt tautas tradīcijas un vietējo kursenieku valodu. Arī Otrā pasaules kara laikā LFK darbinieki divas vasaras cītīgi pierakstīja folkloras materiālus, daži šo darbu veica savā dzimtajā pusē.

Kopš 1947. gada regulāri notikušas vairāk nekā 50 folkloras ekspedīcijas. Šo ekspedīciju laikā, kopā sadziedot, veidojās etnogrāfiskie ansambļi Rikavā, Saunā, Izvaltā, Dignājā, aktivizējās suitenes, aulejietes.

Folkloras vācēja darbā vissvarīgākais ir kontakts ar teicēju, spēja iemantot viņu uzticību, baudīt viņu sirsnību un atvērtību. Nereti draudzīgās attiecības starp vācēju un teicēju tika apliecinātas ar dāvanām, tās turpinājās līdz mūža beigām un reizēm vēl pēcnācēju starpā. Spilgtākie un vēsturē ierakstāmie folkloras vācēju vārdi ir Fricis Brīvzemnieks, Eduards Volteris, Ozoliņu Dāvis, Fēlikss Laizāns, Pēteris Smelteris, Arvīds Aizsils, Alma Medne-Romane, Jānis Alberts Jansons, Vilma Greble, Alma Ancelāne, Rita Drīzule, Jānis Rozenbergs, Mirdza Berzinska, Karmena Banga, Renāte Tavare un vēl daudzi citi.

Izstāde “Ekspedīciju laboratorija” Krišjāņa Barona muzejā būs apskatāma līdz 2013. gada beigām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+