Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. jūnijs, 2014
Drukāt

Izstāde “Dieva dārza čuksti” aicina apstāties un padomāt 


Dina_Abele2_1

Galerijā “Istaba” līdz 12. jūlijam skatāma Dinas Ābeles personālizstāde “Dieva dārza čuksti”. Māksliniece uz maziem koka dēlīšiem uzglezno savu dvēseli, izjūtas un domas, par kurām daudzi publiski pat neuzdrošinās runāt.

Māksliniece savus darbus rada rotaļīgi, lakoniski un viegli, mēģinot saglabāt bērna tīro un vienkāršo skatienu uz lietām, tajā pašā laikā katram no tiem ir savs stāsts un noslēpums. Arī darbu nosaukumi spēlē būtisku lomu un aicina mūs domāt par attiecībām vienam ar otru, par attiecībām ar Dievu un aicina apstāties, ieklausīties, padomāt.

Izstādes moto ir paust, ka katrs cilvēks ir kā puķe dārzā, katrs ir citāds, bet katrs Dievam ir svarīgs un katru viņš bezgalīgi mīl. “Dieva dārzs ir pilns ar mīlestības vēstulēm. Pasaule ir kā rasas lāsēm piebirusi pļava, kur katrā lāsē varam lasīt – cik ļoti Dievs mūs mīl. Esam tik dažādi un tajā pašā laikā līdzīgi kā pļavas ziedi. Katru Dievs pazīst un sauc vārdā, katru mīl tādu, kāds viņš ir, un katrs Viņam ir svarīgs,” teic Dina. Uz jautājumu, vai māksliniekam ir viegli būt atklātam, Dina smaidot saka: “Man liekas, ka mākslinieks ir kā medijs un viņam būtu jāuzrunā sabiedrība un jāvedina uz pārdomām par dzīvi un tās jēgu. Un līdz ar to viņš ir arī atbildīgs par to, ko pauž. Domāju, ka citus cilvēkus uzrunā tieši atklātība un personīgā liecība. Man jau vairs nav 18 gadi, lai baidītos, izliktos vai ko pierādītu. Varu gleznot to, kas mani interesē un kas sagādā prieku, un nezinu, kā var gleznot to, kas neinteresē vai nepatīk.”

Dina_Abele_1Dina savai izstādei ir devusi zīmīgu nosaukumu “Dieva dārza čuksti”. Čuksti ir tas, kas mūsu skaļajā ikdienā visvairāk pietrūkst. “Čuksti ir tāpēc, ka bildītes ir mazas. Arī tāpēc, ka apkārtējā pasaule ir kļuvusi skaļāka un, lai dzirdētu to, kas ar mums runā mūsu sirdī un dvēselē, ir vajadzīgs vairāk klusuma un uzmanības. Svētais Gars jau mūs uzrunā ļoti maigi un neuzbāzīgi un katram mums ir dota brīvā griba pieņemt to vai ne,” atklāj Dina un piebilsts, ka “varbūt mums liekas, ka klusums ir apstākļi, kuros nekā nav. Bet varbūt klusums ir vide, kurā ir apslēpts viss. Kāds ir teicis, ka Dieva mīlestība ir tik liela, ka mēs to varam uztvert kā klusumu. Tuksnesis arī ir vieta, kurā it kā nekā nav. Bet tieši tur svētceļniekam nekas netraucē Dievu satikt un uzzināt patiesību par sevi. Sajust to, ka esam Dieva bērni, kurus Viņš ļoti mīl.”

Dina ar koka klucīšiem strādā jau ļoti sen, jo tas ir parocīgs un pateicīgs veids, lai varētu līmēt, slīpēt un darboties ar virsmu.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+